Attēls ģenerēts, izmantojot ChatGPT Eiropas drošības vide ir nonākusi nozīmīgā pārveides posmā. Vairāk nekā četri gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un ASV prezidenta Donalda Trampa otrās prezidentūras laikā pastiprinātajām diskusijām par nepieciešamību NATO dalībvalstīm uzņemties lielāku atbildību par savu drošību ir veicinājušas plašas pārmaiņas gan valstu, gan starptautisko un reģionālo organizāciju līmenī. Līdztekus […]

Transatlantiskajā gaisotnē pēc Otrā pasaules kara institucionālās partnerības un multilaterālisms tika augstu vērtēti. Laikā, kad starptautiskā drošība un stabilitāte nebija pašsaprotama, ko pastiprināja Aukstais karš un pastāvīgie komunisma izplatīšanās draudi, transatlantiskā alianse tika uzskatīta par nepieciešamību. NATO tika izveidota, lai palielinātu militāro sasaisti Eiropā, un ASV veica lielas investīcijas Rietumeiropas drošības atjaunošanā. Laikā, kad globālo […]

Foto: EPA/Scanpix Autors: Markuss Kozlinskis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra asociētais jaunākais pētnieks Vērojot D.Trampa administrācijas ārpolitiku, arvien biežāk izskan jautājums – cik apņēmīgi ASV turpinās iesaistīties Eiropas drošības arhitektūrā? ASV stratēģiskais fokuss uz Ķīnas radītajiem izaicinājumiem Indijas-Klusā okeāna reģionā, D.Trampa administrācijas vilcināšanās izvērst sankcijas pret Krieviju un šķietamā vēlme nākotnē “normalizēt” attiecības ar Maskavu, NATO […]

Foto: Zuma Press/Scanpix Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu ir skaidri demonstrējis Maskavas neoimpēriskās ambīcijas un draudus, ko tās rada valstīm, kas robežojās ar Krieviju. Šo notikumu rezultātā Latvijas kā NATO robežvalsts drošības situācija pēdējo trīs gadu laikā ir būtiski pasliktinājusies. Lai gan Krievijas spēki Ukrainā pašlaik cieš ievērojamus zaudējumus un tiem būs nepieciešams laiks, […]

Foto: DPA/Scanpix Ukrainas pretošanās Krievijas agresijai ir parādījusi svarīgu mācību par nacionālo aizsardzību – tā prasa iesaisti no sabiedrības visos līmeņos. Nepietiek arī ar vienkāršu reaģēšanu krīzes situācijā – ir jābūt gataviem pirms krīzes situācijas. Pamatojoties uz šo pieeju, Latvija pēdējos gados ir ieviesusi Visaptverošas valsts aizsardzības modeli, balstoties uz izpratni, ka ikvienai valsts struktūrai […]

Foto: The Associated Press (AP)/Scanpix Jau vairāk nekā desmit gadus Krievija īsteno informācijas manipulācijas kampaņas, kuru mērķis ir polarizēt sabiedrību un graut demokrātiju tās kaimiņu un citu Eiropas valstu vidū. Šie manipulāciju centieni ir tikai pastiprinājušies pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Šo kampaņu mērķa valstīm, tai skaitā Latvijai, valsts informācijas telpas noturība […]

Attēls ģenerēts, izmantojot OpenAI DALL·E 3  Māris Cepurītis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors Krievijas agresīvajam plaša apmēra iebrukumam Ukrainā ieejot ceturtajā gadā, arī Eiropas valstīm nākas reaģēt uz jauniem drošības izaicinājumiem. 2024. gads Eiropas drošībā iezīmējas ar jaunām tendencēm – diversijām, sabotāžām un cita veida hibrīdajām operācijām pret Eiropas kritisko infrastruktūru, militārajiem un civilajiem objektiem […]

Attēls ģenerēts, izmantojot OpenAI DALL·E 3 Elīna Vrobļevska, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Eiropas valstu iekšpolitiskā stabilitāte un efektīva valdību funkcionēšana ir kļuvusi par īpaši svarīgu un dažreiz arī izšķirošu faktoru Eiropas virzībā uz savu aizsardzības spēju stiprināšanu, atbalsta sniegšanu Ukrainai un spēju līdzsvarot galēju politisko spēku un to ideju izplatību mūsdienu ģeopolitiskajā kontekstā. Vācijas […]

www.tvnet.lvwww.rus.tvnet.lv Vienīgais cilvēks, kuram kaut vai kādā mērā vajadzīgs Lukašenko, ir Putins. Tomēr izskatās, ka Krievijas prezidents, iestājoties par acīmredzami lielākajai Baltkrievijas sabiedrības daļai apnikušo diktatoru, nevis uzlabos Lukašenko tēlu, bet drīzāk sabojās savējo. Tāpēc, iespējams, varētu notikt līdzšinējā atbalsta kursa maiņa, norāda politiķis, sabiedriskais darbinieks un Koordinācijas padomes galvenā sastāva loceklis Valērijs Mackevičs, komentējot […]