post thumbnail

Kurskas faktors: ko propagandas vēstījumi liecina par notiekošo Krievijā

Armands Astukevičs, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Ukrainas bruņoto spēku iebrukums Kurskā pārsteidza nesagatavotus gan analītiķus Rietumos, gan Krievijas eliti. Pēc Ukrainas nesekmīgā pretuzbrukuma pagājušā gada vasarā un ilgstoši smagās situācijas frontē Kurskas operācija iezīmēja nozīmīgu izrāvienu un pieturas punktu Ukrainas–Krievijas karā. Pirmo reizi šī kara laikā karadarbība ir tikusi pārnesta Krievijas teritorijā, un tas […]

post thumbnail

Skats no Aizspogulijas – Krievijas vērtējumi par NATO samitu Vašingtonā

Māris Cepurītis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors, pētnieks ASV, Vašingtonā, 10.–11. jūlijā notika vēsturisks NATO samits, kurā tika atzīmēti 75 gadi kopš alianses izveides. Lai gan pasaule kopš 1949. gada ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas, ironiskā kārtā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas primārais oponents pašlaik ir gandrīz tā pati valsts, kas alianses izveides brīdī, – Krievija un tās priekšgājēja […]

post thumbnail

Pasaule Putina acīm

Māris Cepurītis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors, pētnieks Pēc vairāk nekā 25 gadu būšanas pie varas Krievijā Vladimirs Putins ir nostiprinājies kā atslēgas persona Krievijas ārpolitikā. Putina un viņa administrācijas loma ārpolitikā aptver valsts ārpolitiskā kursa definēšanu un noteiktu atslēgas lēmumu pieņemšanu, piemēram, iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Putins ir arī viens no Krievijas […]

post thumbnail

Krievijas prezidentālā dezinformācija

Māris Cepurītis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors, pētnieks Ņemot vērā varas centralizāciju Krievijā, atslēgas loma valsts kursa noteikšanā ir Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Tas attiecināms ne vien uz valsts iekšējo un ārējo politiku, bet arī informatīvajām aktivitātēm. Vēl pirms 2022. gada plašā iebrukuma Ukrainā Krievijā informatīvās telpas kontrole tika īstenota Krievijas prezidenta administrācijas līmenī, regulāru tikšanos […]

post thumbnail

Karā visi ieroči ir labi: Krievijas informatīvās manipulācijas par teroristu uzbrukumiem “Crocus City Hall”

Elīna Vrobļevska, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Šī gada 22. martā Maskavas koncertzālē “Crocus City Hall” notikušais terorakts ir kalpojis kā informācijas manipulācijas un maldināšanas līdzeklis Krievijas politiskās un informatīvās dienaskārtības virzībai. Uzreiz pēc notikušā Krievijas amatpersonas un tiesībsargājošo institūciju pārstāvji nāca klajā ar paziņojumiem par Ukrainas saistību ar teroraktu, savukārt pēcāk veiktā Krievijas izmeklēšana […]

post thumbnail

Austrumu pierobežā bez pārmaiņām (2. daļa)

Armands Astukevičs, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Austrumeiropas politikas pētījumu centrs turpina analizēt aktuālās tendences Baltkrievijā, informatīvās aktivitātes, to ietekmi un dezinformācijas kampaņas, kurās diktatora Aleksandra Lukašenko režīms turpina aktīvi vērsties pret savām kaimiņvalstīm Rietumos. Faktu un notikumu sagrozīšana regulāri kalpo kā instruments, ar kura palīdzību pamatot Baltkrievijas politiskās izvēles un pieņemtos lēmumus. Piemēram, aprīlī Baltkrievijas […]

post thumbnail

Lietuvas droni Minskā, viltus eksperti un vardarbība uz austrumu robežas

Armands Astukevičs, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Baltkrievija informatīvās ietekmes un dezinformācijas kampaņās turpina aktīvi vērsties pret savām kaimiņvalstīm Rietumos. Lai arī kā klasiska tēma tiek apskatīta īstenotā migrācijas hibrīdoperācija uz Baltkrievijas robežas ar ES dalībvalstīm, pēdējo mēnešu laikā aizvien aktuālāk Baltkrievijas maldīgo vēstījumu telpā tiek akcentēta militāro draudu dimensija. Šādas informatīvās ietekmes aktivitātes ir daļa […]

post thumbnail

Kāpēc Latviju turpinās saukt par “otrā ātruma valsti”

www.delfi.lv Kristīne Skujiņa-Trokša, Austrumeiropas politikas pētījumu centra asociētā pētniece Mārcis Balodis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Līdzīgi kā citas Krievijas kaimiņvalstis, Latvijas sabiedrība un politiskā elite jau vairākus gadus kalpo par mērķi un auditoriju Kremlim labvēlīgai, taču Latvijas demokrātijai kaitīgai dezinformācijas plūsmai, nonievājot ne vien valsts iekšējos procesus, bet arī apdraudot tās suverenitāti un nākotni. […]

post thumbnail

Latvija ir nabadzības un nemiera nomocīts ciemats, jo negrib “Sputnik V”, spriež dezinformatori

www.delfi.lv Kristīne Skujiņa-Trokša, Austrumeiropas politikas pētījumu centra asociētā pētniece Covid-19 izraisītā globālā veselības krīze ir ienesusi neparedzētas vēsmas ne vien cilvēku ikdienā, bet arī dezinformācijas izplatībā un dezinformatoru vēstījumos. Iepriekš “Atmaskots.lv” skaidroja, kā dezinformatori izmantoja “Sputnik V” vakcīnas neiepirkšanu Latvijā kā pašreklāmu Krievijā ražotajam preparātam, taču nupat “vakcīnas jautājums” pacelts Eiropas vērtību līmenī. Šoreiz “skaidrojam, […]