Ukrainas pretošanās Krievijas agresijai ir parādījusi svarīgu mācību par nacionālo aizsardzību – tā prasa iesaisti no sabiedrības visos līmeņos. Nepietiek arī ar vienkāršu reaģēšanu krīzes situācijā – ir jābūt gataviem pirms krīzes situācijas. Pamatojoties uz šo pieeju, Latvija pēdējos gados ir ieviesusi Visaptverošas valsts aizsardzības modeli, balstoties uz izpratni, ka ikvienai valsts struktūrai un sabiedrības daļai ir […]

Jau vairāk nekā desmit gadus Krievija īsteno informācijas manipulācijas kampaņas, kuru mērķis ir polarizēt sabiedrību un graut demokrātiju tās kaimiņu un citu Eiropas valstu vidū. Šie manipulāciju centieni ir tikai pastiprinājušies pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Šo kampaņu mērķa valstīm, tai skaitā Latvijai, valsts informācijas telpas noturība ir kļuvusi par nacionālās drošības […]

Attēls ģenerēts, izmantojot OpenAI DALL·E 3  Māris Cepurītis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors Krievijas agresīvajam plaša apmēra iebrukumam Ukrainā ieejot ceturtajā gadā, arī Eiropas valstīm nākas reaģēt uz jauniem drošības izaicinājumiem. 2024. gads Eiropas drošībā iezīmējas ar jaunām tendencēm – diversijām, sabotāžām un cita veida hibrīdajām operācijām pret Eiropas kritisko infrastruktūru, militārajiem un civilajiem objektiem […]

Attēls ģenerēts, izmantojot OpenAI DALL·E 3 Elīna Vrobļevska, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Eiropas valstu iekšpolitiskā stabilitāte un efektīva valdību funkcionēšana ir kļuvusi par īpaši svarīgu un dažreiz arī izšķirošu faktoru Eiropas virzībā uz savu aizsardzības spēju stiprināšanu, atbalsta sniegšanu Ukrainai un spēju līdzsvarot galēju politisko spēku un to ideju izplatību mūsdienu ģeopolitiskajā kontekstā. Vācijas […]

www.tvnet.lvwww.rus.tvnet.lv Vienīgais cilvēks, kuram kaut vai kādā mērā vajadzīgs Lukašenko, ir Putins. Tomēr izskatās, ka Krievijas prezidents, iestājoties par acīmredzami lielākajai Baltkrievijas sabiedrības daļai apnikušo diktatoru, nevis uzlabos Lukašenko tēlu, bet drīzāk sabojās savējo. Tāpēc, iespējams, varētu notikt līdzšinējā atbalsta kursa maiņa, norāda politiķis, sabiedriskais darbinieks un Koordinācijas padomes galvenā sastāva loceklis Valērijs Mackevičs, komentējot […]

Autori – APPC pētnieki: Armands Astukevičs, Mārcis Balodis Nesen plašu rezonansi sociālajos medijos guva Krievijas prezidenta Vladimira Putina citāts par Latvijas cūcisko attieksmi pret tās krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, daļai sociālo mediju lietotāju to traktējot teju par kara draudu pieteikšanu. Šis ir svarīgs mirklis, kurā plašākā kontekstā atskatīties uz Krievijas amatpersonu vērsto retoriku pret Latviju un tās […]

Elīna Vrobļevska, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Potenciālās miera sarunas starp Krieviju un Ukrainu ir publisko diskusiju centrā nu jau vairākus mēnešus. Kamēr Rietumu informatīvājā telpā, kā miera iniciators tiek uzlūkota Ukraina, Krievijas pusē, tiek veidota gluži pretēja aina. Krievijas informācijas manipulācijas taktikas veido noteiktu uztveri par Ukrainu kā agresīvu valsti, kas noraida miera sarunas, […]

Mārcis Balodis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Šogad aprit 79. gadskārta kopš Otrā pasaules kara beigām, kas nozīmē, ka krietna uzmanība tiek atkārtoti pievērsta jautājumiem par to, kā Otrais pasaules karš sākās, risinājās, noslēdzās un kādas bija tā ilgtermiņa sekas. Kamēr rietumvalstu vēstījumos par notikušo dominē izpratne, ka karš bija traģēdija un tā atkārtošanos nedrīkst […]

Māris Cepurītis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors, pētnieks Kopš Krievijas atklātā un masīvā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī un tam sekojošajām Rietumu sankcijām pret Krieviju aktuāls ir kļuvis jautājums, ko darīt ar Krievijas īpašumiem ārvalstīs un vai tie ir izmantojami, lai sniegtu atbalstu Ukrainai. Rietumvalstu sabiedrībās ik pa laikam uzplaiksnī aicinājumi šos īpašumus pārņemt no Krievijas […]