Mārcis Balodis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Šogad aprit 79. gadskārta kopš Otrā pasaules kara beigām, kas nozīmē, ka krietna uzmanība tiek atkārtoti pievērsta jautājumiem par to, kā Otrais pasaules karš sākās, risinājās, noslēdzās un kādas bija tā ilgtermiņa sekas. Kamēr rietumvalstu vēstījumos par notikušo dominē izpratne, ka karš bija traģēdija un tā atkārtošanos nedrīkst […]

Māris Cepurītis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors, pētnieks Kopš Krievijas atklātā un masīvā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī un tam sekojošajām Rietumu sankcijām pret Krieviju aktuāls ir kļuvis jautājums, ko darīt ar Krievijas īpašumiem ārvalstīs un vai tie ir izmantojami, lai sniegtu atbalstu Ukrainai. Rietumvalstu sabiedrībās ik pa laikam uzplaiksnī aicinājumi šos īpašumus pārņemt no Krievijas […]

27.06.2024 Elīna Vrobļevska, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Šogad Francija ir bijusi viens no galvenajiem Krievijas kiberuzbrukumu un dezinformācijas kampaņu mērķiem, kas lielā mērā ir saistīts ar šonedēļ gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Taču paralēli aktuālajiem Kremļa dezinformācijas mērķiem pastāv ilgstoši, sistemātiski centieni informatīvajā telpā Krievijā un Eiropā radīt šaubas par Francijas pozīciju Rietumu sabiedroto vidū un […]

21.09.2024 Elīna Vrobļevska, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Vasaras centrālie notikumi transatlantiskās drošības un aizsardzības politikā bija Ukrainas miera samits un NATO Vašingtonas samits, demonstrējot alianses apņēmību uzturēt un attīstīt atbalsta sniegšanu Ukrainai un Eiropas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu. Arī Kremlis šo laiku ir izmantojis savas alternatīvās drošības un sadarbības alianses publiskai spodrināšanai organizāciju un […]

Armands Astukevičs, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Ukrainas bruņoto spēku iebrukums Kurskā pārsteidza nesagatavotus gan analītiķus Rietumos, gan Krievijas eliti. Pēc Ukrainas nesekmīgā pretuzbrukuma pagājušā gada vasarā un ilgstoši smagās situācijas frontē Kurskas operācija iezīmēja nozīmīgu izrāvienu un pieturas punktu Ukrainas–Krievijas karā. Pirmo reizi šī kara laikā karadarbība ir tikusi pārnesta Krievijas teritorijā, un tas […]

Māris Cepurītis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors, pētnieks ASV, Vašingtonā, 10.–11. jūlijā notika vēsturisks NATO samits, kurā tika atzīmēti 75 gadi kopš alianses izveides. Lai gan pasaule kopš 1949. gada ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas, ironiskā kārtā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas primārais oponents pašlaik ir gandrīz tā pati valsts, kas alianses izveides brīdī, – Krievija un tās priekšgājēja […]

Māris Cepurītis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors, pētnieks Pēc vairāk nekā 25 gadu būšanas pie varas Krievijā Vladimirs Putins ir nostiprinājies kā atslēgas persona Krievijas ārpolitikā. Putina un viņa administrācijas loma ārpolitikā aptver valsts ārpolitiskā kursa definēšanu un noteiktu atslēgas lēmumu pieņemšanu, piemēram, iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Putins ir arī viens no Krievijas […]

Māris Cepurītis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors, pētnieks Ņemot vērā varas centralizāciju Krievijā, atslēgas loma valsts kursa noteikšanā ir Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Tas attiecināms ne vien uz valsts iekšējo un ārējo politiku, bet arī informatīvajām aktivitātēm. Vēl pirms 2022. gada plašā iebrukuma Ukrainā Krievijā informatīvās telpas kontrole tika īstenota Krievijas prezidenta administrācijas līmenī, regulāru tikšanos […]

Elīna Vrobļevska, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Šī gada 22. martā Maskavas koncertzālē “Crocus City Hall” notikušais terorakts ir kalpojis kā informācijas manipulācijas un maldināšanas līdzeklis Krievijas politiskās un informatīvās dienaskārtības virzībai. Uzreiz pēc notikušā Krievijas amatpersonas un tiesībsargājošo institūciju pārstāvji nāca klajā ar paziņojumiem par Ukrainas saistību ar teroraktu, savukārt pēcāk veiktā Krievijas izmeklēšana […]