Kremlis vai tā atbalss? Ārvalstu informācijas manipulācija un iejaukšanās 15. Saeimas vēlēšanās

Autori: Armands Astukevičs, Elīna Vrobļevska

Ziņojumā analizēts, kādi Kremļa pozīcijai atbilstoši vēstījumi par Latviju izskanēja sociālajos medijos pirms 2026. gada 3. oktobra Saeimas vēlēšanām, kas tos izplatīja un vai tajā bija vērojama neautentiska aktivitāte, piemēram, viena un tā paša teksta publicēšana no vairākiem kontiem. Pētījums balstās Austrumeiropas politikas pētījumu centra un DisInt.ai veiktajā monitoringā, kas no 2026. gada 1. jūlija līdz 4. oktobrim aptvēra 502 publiskus kanālus YouTube, Telegram, TikTok, Facebook un X platformās.

Trīs mēnešos pirms vēlēšanām šo vēstījumu apjoms pieauga vairāk nekā divkārt, un, tuvojoties vēlēšanu dienai, tie arvien biežāk bija vērsti pret pašām vēlēšanām. Tomēr lielāko daļu vēstījumu izplatīja nevis Kremlim pietuvināti kanāli vai konti ar neautentiskas aktivitātes pazīmēm, bet parasti lietotāji komentāru sadaļās. Uz ziņojuma nosaukumā uzdoto jautājumu dati tāpēc atbild diezgan skaidri: 2026. gada vēlēšanās Kremļa balss bija klusāka par tās atbalsi vietējā auditorijā. Tieši šī atbalss ir galvenais izaicinājums pirmsvēlēšanu periodā, informatīvajā telpā.

Galvenie secinājumi

Kremļa vēstījumi par Latviju nebija jauni, taču tika pielāgoti priekšvēlēšanu dienaskārtībai. Tie jau ilgstoši balstās nelielā apgalvojumu kopā, piemēram, ka Latvija nespēj pastāvēt bez Krievijas, nav suverēna valsts, vajā krievvalodīgos, provocē karu ar Krieviju un godina nacismu. Priekšvēlēšanu periodā šie apgalvojumi tika piesaistīti aktuāliem iekšpolitikas notikumiem, piemēram, graudu tranzīta tarifam, degvielas cenām un airBaltic finansiālajām grūtībām. To pieminējumu apjoms pieauga no vidēji 230 reizēm dienā jūlijā līdz 584 reizēm dienā vēlēšanu nedēļā, un aptuveni puse no pieauguma notika pēdējās divās nedēļās pirms vēlēšanām un dienā pēc tām.

Par galveno vēstījumu mērķi kļuva pašas vēlēšanas. Visstraujāk pieauga apgalvojums, ka Latvijas vēlēšanas ir neleģitīmas. Šāds apgalvojums grauj uzticēšanos vēlēšanu procesam un var mazināt atsevišķu vēlētāju grupu līdzdalību. Augstāko līmeni tas sasniedza vēlēšanu laikā: pirmajās četrās oktobra dienās tas parādījās 461 reizi, vairāk nekā jūlijā un augustā kopā, visbiežāk dienā pēc vēlēšanām. Zemo vēlētāju aktivitāti, balsu skaitīšanas aizkavēšanos un vēlētāju aptaujas rezultātus komentētāji pasniedza kā pierādījumu tam, ka iznākums bija izlemts jau iepriekš. Arvien plašāk izskanēja arī aicinājums atjaunot attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju. Savukārt vēstījumi par vēsturi un padomju pieminekļiem, kas ikdienā veido lielu daļu Kremļa informatīvās plūsmas par Latviju, priekšvēlēšanu laikā saruka.

Kremļa vēstījumus par Latviju galvenokārt izplata auditorija, ne satura veidotāji. Četri no pieciem gadījumiem, kad fiksēts kāds no vēstījumiem, atrodami komentāros, un lielākās komentāru sadaļas ir Latvijas politiķu, partiju un mediju kontos. Abas Kremlim pietuvināto kanālu grupas kopā veidoja tikai 13% no visiem gadījumiem, un to aktivitāte visu periodu saglabājās līdzīgā līmenī. Vēstījumu pieaugumu pirms vēlēšanām tāpēc galvenokārt veidoja lietotāju komentāri.

Kremlim pietuvināto kanālu tīkls ir neliels, bet labi strukturēts, un vēlēšanās tas neatbalstīja vienu sarakstu.Tīkla kodolu veido aptuveni divpadsmit Telegram kanālu, kas regulāri pārpublicē cits cita tekstus. Lai gan Latvijā Krievijas valsts mediju darbība ir ierobežota, tīkla centrā ir Krievijas valsts medijs Sputnik Latvija. Pa šiem pārpublicēšanas ceļiem priekšvēlēšanu laikā izplatījās arī Latvijas politiķu ieraksti, taču vēlēšanu nedēļā tīklā visplašāk pārpublicētais materiāls diskreditēja viena prokrieviska saraksta līderi.

Neautentiskā aktivitāte bija neliela, taču mērķtiecīga. Konti ar neautentiskas aktivitātes pazīmēm ievietoja mazāk nekā desmito daļu komentāru ar monitorētajiem vēstījumiem, un masveida automatizēta aktivitāte netika fiksēta. Šie konti koncentrējās konkrētos kanālos, īpaši Baltkrievijas režīmam pietuvinātajā YouTube kanālā „Brīvības šķautnes” (Грани свободы). Tuvojoties vēlēšanu dienai, identiski, atkārtoti publicēti teksti aicināja boikotēt vēlēšanas un balsot par partijām, kas atjaunotu attiecības ar Krieviju, bet dienā pēc vēlēšanām tie apstrīdēja rezultātus. Tomēr diskusijā par vēlēšanu iznākumu šo kontu loma bija neliela: zem galvenajām ziņām par vēlētāju aptaujas rezultātiem tie ievietoja tikai aptuveni 6% komentāru.

Attieksme pret politiskajiem spēkiem bija asimetriska. Par valdību monitorētajos kanālos gandrīz vienmēr tika runāts negatīvi. Vienlaikus „Suverēnā vara” un „Latvija pirmajā vietā” bija starp retajiem politiskajiem spēkiem, par kuriem pozitīvu vērtējumu bija vairāk nekā negatīvu. Dati neuzrāda koordinētu rīcību starp šo partiju kontiem un kanāliem, kas pastiprināja tām labvēlīgu saturu.

Tuvojoties vēlēšanu dienai, naidīga un vardarbīga valoda arvien biežāk bija vērsta pret politiķiem. Līdz vēlēšanu dienai vairāk nekā 3400 komentāru tika automātiski klasificēti kā iespējami platformu noteikumu pārkāpumi, un lielāko daļu no tiem (62%) veidoja naidīga vai aizskaroša valoda. Naids izskanēja gan pret latviešiem un Latvijas valsti, gan pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Lielākā daļa šo komentāru, visticamāk, atspoguļoja pašu lietotāju attieksmi, un neautentiskā aktivitāte to drīzāk pastiprināja.

Koordinētu aktivitāti var atklāt un ierobežot, taču atbalss mazināšana vietējā auditorijā ir atkarīga no uzticēšanās valsts institūcijām, savlaicīgas lēmumu skaidrošanas un diskusiju vides kvalitātes Latvijas mediju un politiķu kontos. Ieteikumi vēlēšanu uzticamības stiprināšanai apkopoti ziņojuma nobeigumā.

Par ziņojumu

Ziņojumu sagatavojis Austrumeiropas politikas pētījumu centrs (APPC). Tas balstīts Latvijas informatīvās telpas monitoringā, ko APPC sadarbībā ar sociālo mediju analīzes platformu DisInt.ai veica no 2026. gada 1. jūlija līdz 4. oktobrim. Monitorings aptvēra 502 publiskus kanālus YouTube, Telegram, TikTok, Facebook un X platformās, un analīzē izmantoti tikai publiski pieejami dati. Pētījuma metode, ierobežojumi un ētikas principi aprakstīti 2. nodaļā un pielikumā.

Ziņojumā paustie secinājumi atspoguļo tikai autoru nostāju.