Andis Kudors: 17. oktobrī Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Konstantīns Dolgovs, tiekoties ar Francijas Ārlietu ministrijas kolēģiem norādīja, ka Eiropai vajadzētu parūpēties par it kā diskriminētajiem krieviem Igaunijā un Latvijā. Šo var uzsaktīt par atbildes “laipnību” uz Sarkozī nesenajiem izteikumiem par Krievijas politiku Dienvidkaukāzā.

Situācija ir tipiska: līdzīgi kā PSRS laikā, uz ASV kritiku par demokrātijas problēmām Padomju Savienībā, padomijas varenie atbildēja ar pretjautājumiem par melnādaino diskrimināciju ASV.  Edvards Lūkas šadu pieeju savulaik nosauca par “whataboutism”. “Normatīvās varas” teorētiķis Jans Mannerss, analizējot Eiropas Savienības ārpolitiku, norāda, ka “normatīvā” ārpolitika (balstīta uz savu vērtību, tiesisko normu un principu popularizēšanu) var būt efektīva tikai tad, ja tā nav pretrunā ar īstenotāja identitāti. Ko darīt Krievijai, kurai Eiropas Padome un ES norāda uz demokrātijas, likuma varas un cilvēktiesību normu neievērošanu? Vienkārši – norādīt, ka normatīvās ārpolitikas īstenotājs pats neseko tām normām,  kuras pieprasa no citiem. Tāpēc, lai ko Latvija darītu, Krievijai būs izdevīgi norādīt uz mums kā uz ES “dubultajiem standartiem”. Tādējādi Eiropas “normatīvā uzbrukuma” efekts ir, ja ne neitralizēts, tad vismaz mazināts.