Krievija: sociālekonomiskais stāvoklis 2009.gadā

Saturs

Ievads

Rūpnieciskā ražošana un lauksaimniecība
Iedzīvotāju dzīves līmenis, nodarbinātība un bezdarbs
Demogrāfiskie rādītāji

Nobeigums

Ievads

“Pēdējā laikā mēs daudz runājam par inovāciju ekonomiku, spēcīgu valsti,

globālo konkurenci. Tas viss ir pareizi, taču mēs aizmirstam, kā pariet šo

robežu var vien ar aktīvu pašas talantīgākās, uzņēmīgākās un gudrākās

sabiedrības daļas līdzdalību.”

RIA “Novosti”, 23.07.2008[1]

Kāda ir Krievijas sociālekonomiskā situācija šobrīd, krīzes apstākļos, kad arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir paziņojis, ka Krievijas ekonomika tieši šajā momentā ir sasniegusi krīzes viszemāko punktu? Cik slikti ir šobrīd dzīvot Krievijā? Kāda izskatās Krievijas ekonomika un sociālekonomiskais stāvoklis šobrīd, salīdzinot tās pašas tautsaimniecības nozares skaitļos un faktos pirms gada, attiecīgā laika posmā?

Krievijas ekonomika, kas galvenokārt balstās uz derīgo izrakteņu iegūšanu un eksportēšanu 2009.gadā piedzīvoja grūtus laikus. It īpaši tādēļ, ka naftas cenas pēc liela kāpuma piedzīvoja strauju kritumu, kad Londonas biržā Brent jēlnaftas cena par vienu barelu samazinājas attiecīgi par pusi un vairāk, salīdzinot ar tās cenu 2008.gada sākumā un vidū. Apstājās ari straujie būvniecības tempi Krievijā, it īpaši Maskavā, Piemaskavā un Sanktpēterburgā. Negaidīti liels skaits būvniecības kompāniju un ar tām saistīto uzņēmumu piedzīvoja bankrotu.

Tomēr visstraujāko izaugsmes kritumu un situācijas pasliktināšanos piedzīvoja tieši Krievijas valdības (iespējams) apzināti nemodernizētā un inovācijām maz bagātā rūpniecība. Rūpniecība, kura tā arī nav attīstīta no PSRS laikiem un stāvokli kurā lieliski attainoja šogad notiekošā epopeja ar AutoVAZ, cieta vissmagāk. Krievijas vadība ir spiesta atzīt, ka tās rūpniecība nav konkurētspējīga pasaulē, ne ar vienu no vadošajām pasaules ekonomikām, jo pārējās gluži vienkārši spēj saražot lētāku, kvalitatīvāku preci pie tam, saražojot to ar modernu tehnoloģiju, pēc iespējas mazāk izmantojot cilvēkresursus, tā samazinot preces ražošanas izmaksas.

“Asākā krīzes fāze jau ir aiz muguras. 2010.gadā, mēs tāpat kā vairums ekspertu prognozējams, pozitīvus IKP izaugsmes tempus Krievijā. Inflācija samazināsies, atjaunosies kreditēšana. Situācija ar banku likviditāti šajā sektorā būs stabila, tāpēc liela mēroga satricinājumi netiek gaidīti. Esmu dziļi pārliecināts, ka Krievijas ekonomikai vidēja un ilgtermiņa perspektīvā ir liels potenciāls. Taču, lai paātrinātu iziešanu no krīzes un paaugstinātu ekonomiskās izaugsmes noturību nevar iztikt bez modernizācijas politiku.” [2] Ar šādu pārliecību par Krievijas šī brīža ekonomiku un tuvākās nākotnes perspektīvām izsakās Sberbank Rossijii valdes priekšsēdētājs Hermans Grefs, viens no prominentākajiem Krievijas ekonomistiem. Tomēr, domājams, ka tāpat kā lielākais Krievijas sabiedrības vairums, arī H. Grefs ir pārliecināts par Krievijas valsts vadības dotajiem solījumiem un izvirzītajiem uzstādījumiem valsts ekonomiskās situācijas stabilizēšanai un ekonomikas sildīšanai. Šajā gadījumā, noteikti raugoties ne tikai uz prezidenta Dmitrija Medvedeva dotajem solījumiem, bet arī uz premjerministra Vladimira Putina izteikumiem par derīgo izrakteņu ieguves palielināšanu, rūpniecības modernizāciju un investīciju piesaisti lielākā apmērā. Tomēr, visu pirms atbildēsim uz dažiem, pašā šī īsā pētījuma sākumā uzdotajiem jautājumiem.

Pētījums veikts pamatojoties uz Krievijas Federālā Statistikas biroja datiem par 2009.gada vienpadsmit mēnešiem.

Rūpnieciskā ražošana un lauksaimniecība

Rūpniecības nozares kopējo izaugsmi varam vērot tikai ilgtermiņā, jo rūpniecība, kā jau zināms ir tā tautsaimniecības daļa, kurai nepieciešamas gan vieslielākās investīcijas, gan arī ilgtermiņa inovācijas, lai nostiprinātu rūpniecības sektora konkurētspēju attiecībā pret pārējām tautsaimniecības nozarēm. Oficiālajos aprēķinos, zināms tiek izmantota metodika, kas Krievijas rūpniecību atspoguļo labākā situācijā nekā tā atrodas. Līdz ar to precīzāku ainu sniedz tiešā ekonomiskā ieguvuma aprēķini, kas atklāj pilnīgāku kopainu uz Krievijas rūpniecības sektora devumu valsts tautsaimniecībā un daļu NKP.

Zemāk atrodamajā tabulā redzam kā mainījies Krievijas rūpnieciskās ražošanas indekss[3] 2009.gadā attiecībā pret 2008.gadu.

	% pret
	Attiecīgo periodu iepriekšējā gadā	Iepriekšējo periodu
2008. g.
*I ceturksnis*	*106,2*	*93,8*
*II ceturksnis*	*105,5*	*101,8*
*III ceturksnis*	*104,7*	*101,5*
*IV ceturksnis*	*93,9*	*97,2*
*Gadā*	*102,1*
2009. g.
*I ceturksnis*	*85,7*	*85,4*
*II ceturksnis*	*84,6*	*100,5*
*I ceturksnis*	*85,2*
*III ceturksnis*	*89,0*	*106,8*
*Janvāris – Novembris*	*88,0*

Tabula Nr. 1[4]

Lai gan trešā ceturšņa dati ļauj būt piesardzīgiem optimistiem, tomēr raugoties gada griezumā redzam, ka kopējais rūpnieciskās ražošanas kritums skatāms robežās no 20.5 procentpunktiem pirmajā ceturksnī līdz 15.7 procentpunktiem trešajā ceturksnī. Paredzams, ka gada griezumā rēķinot robežās ± 1% kopējais gada kritums rūpnieciskajā ražošanā būs ap 14%, turklāt ja raugāmies attiecībā pret 2007.gadu tas būs vairāk kā 20%. Tikai šie daži skaitļi atklāj patieso, skaudro ainu kāda ir Krievijas rūpniecībā. Novecojušas, nekonkurētspējīgas, inovācijās nebalstītas un ar zinātni maz saistītas tehnoloģijas, kā arī kopējas valsts plotiskās stratēģijas trūkums ir novedis Krievijas rūpniecību vietā, kur tā šobrīd atrodas. Jāpiezīmē arī, ka rūpnieciskā ražošana Krievijā nepiedzīvoja uzplaukuma laikus pirms krīzes. Gluži pretēji rūpnieciskajai ražošanai jau no 1991.gada vienmēr ir bijuši lejupejoši rādītāji.

Derīgo izrakteņu ieguve

	% pret
	Attiecīgo periodu iepriekšējā gadā	Iepriekšējo periodu
2008. g.
*I ceturksnis*	*100,7*	*96,9*
*II ceturksnis*	*100,3*	*101,8*
*III ceturksnis*	*100,6*	*104,5*
*IV ceturksnis*	*99,0*	*95,9*
*Gadā*	*100,2*
2009. g.
*I ceturksnis*	*96,2*	*94,3*
*II ceturksnis*	*96,9*	*102,6*
*III ceturksnis*	*97,8*	*105,4*
*Janvāris – Novembris*	*98,2*

Tabula Nr. 2

Lai arī derīgo izrakteņu ieguve ir bijusi tā Krievijas rūpniecības daļa, kur ražošanas apjomi vienmēr ir pārsnieguši pārējo rūpniecības sektoru vidējos rādītājus, tomēr kā varam vērot tad arī šeit attiecībā pret 2008.gadu ir vērojams kaut neliels, bet tomēr kritums. Kritums, kas šeit mērāms 3% robežās galvenokārt skaidrojams ar naftas cenu izsauktajām svārstībām pasaules biržās. Krievija, kuras ekonomika tieši balstās uz naftas un gāzes ieguvi, visspēcīgāk izjuta gan naftas cenas straujās svārstības, gan pieprasījuma samazināšanos, gan, protams, arī gāzes piegāžu problēmu dēļ nepārdoto gāzes daudzumu Rietumeiropai, strīdā par gāzes tarifiem ar Ukrainu, 2009.gada februārī.

Ja raugāmies tieši uz jēlnaftas un gāzes ieguves kritumu, tad šajās abās derīgo izrakteņu ieguves grupās, kritums ir 2.7% attiecībā pret 2008.gadu dabasgāzei un 5.9% jēlnaftas ieguvei. Šajā gadījumā gan tas skaidrojams ar to, ka kritums tieši pēc jēlnaftas un tās neapstrādātajiem balusproduktiem bija vērojams visā pasaulē, savukārt, dabasgāzes ieguves kritums galvenokārt saistāms ar dabasgāzes pieprasījuma samazināšanos gan Rietumeiropā, gan iekšējā tirgū pašā Krievijā.

Lauksaimnieciskā ražošana ir viena no tām tautsaimniecības nozarēm, kura fleksibli pielāgojas krīzes diktētajiem nosacījumiem. Šajā gadījumā tas vērojams arī Krievijā, kur lauksaimniecības sektora ražošana caurmērā sarukusi vismazāk.

Lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas dinamika

	% pret
	Attiecīgo iepriekšējā gada periodu	Iepriekšējo periodu
2008. g.
*I ceturksnis*	*105,5*	*58,8*
*II ceturksnis*	*106,9*	*145,9*
*III ceturksnis*	*113,0*	*201,9*
*IV ceturksnis*	*115,6*	*66,7*
*Gadā*	*110,8*
2009. g.
*I ceturksnis*	*102,3*	*52,0*
*II ceturksnis*	*100,9*	*143,8*
*III ceturksnis*	*98,0*	*196,3*
*Janvāris – Novembris*	*100,2*

Tabula Nr. 3

Kopumā vidējais kritums, kas augstāk redzamajā tabulā skatāms ap astoņiem procentpunktiem ir vērojams praktiski vairāk vai mazāk ikvienā no lauksaimnieciskās ražošanas nozarēm. Tā piemēram, graudkopībā vislielākais kritums 2009.gadā vērojam eļļas augu ražošanā, kur saulespuķu ražošana attiecībā pret 2008. gadu samazinājusies par 13.6%, graudu – 10.1%, cukurbiešu – 15.6, kartupeļu – 7.3%. Savukārt, lopkopībā situācija ir bijusi vēl labāka un tur samazinājumi ir vēl mazāki, tā lopkopības kopējās ražošanas kritums vērtējams robežās ap 4.7%.

Ekonomiskās krīzes izraisītās negatīvās tendences kopumā ir maz ietekmējušas Krievijas lauksaimniecisko ražošanu, kura joprojām vairāk vai mazāk ir ekstensīva, nevis intensīva lauksaimniecība. Krievijā no 1ha lielas graudaugu platības joprojām iegūst līdz pat 1,5 reizēm mazāk nekā vidēji ES.

Iedzīvotāju dzīves līmenis, nodarbinātība un bezdarbs

Valsts ekonomisko stāvokli visnotaļ precīzi parasti attaino iedzīvotāju labklājības līmenis, to pirktspēja un sociālo nodrošinājumu attainojoši raksturlielumi. No Krievijas premjerministra V. Putina jautājumu sesijas televīzijā 2009.gada 12. decembrī varēja noprast, ka valstī iedzīvotāju ekonomiskais stāvoklis tik labs nemaz nav un KF valdība tā celšanu ir izvirzījusi par vienu no galvenajām prioritātēm.

	2009.g. novembris	% pret		2009.gada	Salīdzinājumam
		2008.g. novembri	2009.g. oktobri	Janvāris – Novembris	2008.gada novembris % pret		2008. g. Janvāri – novembris pret 2007. g. Janvāri – novembri
				% pret 2008.g. Janvāri – Novembri	2007. g. novembri.	2008.g. oktobri
Ienākumi (vidēji uz vienu iedzīvotāju) rubļos	16994¹⁾	109,7¹⁾	95,1¹⁾	111,8¹⁾	109,2	101,3	121,2
Reāli izlietojamie naudas ienākumi		101,9¹⁾	94,8¹⁾	101,1¹⁾	94,2	102,2	103,9
Vidējā viena mēneša darba samaksa, nomināla
	19174¹⁾	108,4¹⁾	102,0¹⁾	108,3¹⁾	119,3	99,7	127,4
Reālā		99,3¹⁾	101,7¹⁾	96,8¹⁾	104,9	98,9	111,6
1) Provizoriski dati

Tabula Nr. 4

Tomēr aplūkojot augstāk redzamo tabulu (Nr. 4) redzam, ka vidējā viena strādājošā darba samaksa ir pat augusi attiecībā pret šo pašu laika periodu pagājušajā gadā, realtīvi par 9,7% . savukārt, ja salīdzinām 2009.gada novembri ar 2009.gada oktobri, tad novembrī tā ir bijusi pat vēl mazāka nekā oktobrī un kritusi par aptuveni 4,9%. Līdz ar to varam apgalvot, ka Krievijas iedzīvotāju vidējā pirktspēja ir pat pieaugusi un tajā ir vērojams kaut kas līdz tam citās krīzes skartajās valstīs neredzēts – citviet iedzīvotāju ienākumu līmenis un pirktspēja ir ievērojami kritusies.

Rosstat arī apliecina, ka vidējā iedzīvotāju pirktspēja ir palielinājusies kopumā par 1.9%, savukārt vidējā mēnešalga gada laikā pieaugusi par 8.4% un saglabājusi stabilus izaugsmes tempus.

2.1.Nodarbinātība un bezdarbs

2009.gada novembrī ekonomiski aktīvi bja 75.5 miljoni Krievijas iedzīvotāju, jeb 53% no iedzīvotāju kopskaita. Lielākā daļa iedzīvotāju tika nodarbināti uzņēmumos, kas nav mazie un vidējie uzņēmumi. Lielajos uzņēmumos oktobrī strādāja vairāk kā 35,4 miljoni cilvēku, jeb 50,8% no visa nodarbināto kopskaita. Pie tam, mazajos un vidējos uzņēmumos lielākā daļa no strādājošajiem tika piesaistīti blakusdarbā – amatu savienošanas kārtībā vai citā civiltiesiskā veidā, kas kopā tādā veidā bija 1,9 miljoni cilvēku. Kopumā lielajos uzņēmumos strādājošo skaits, salīdzinājumā ar 2008. oktobri ir sarucis par 1,8 miljoniem (4,5%) jeb līdz 37,3 miljoniem.

Redzam, ka pēdējā gada laikā no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita bezdarba palikuši 1.8 miljonu valsts iedzīvotāju. Šie iedzīvotāji gada laika tā arī nav varējuši atrast darbu, tāpat tie galvenokārt ir iedzīvotāji, kas dzīvo ārpus lielajām aglomerācijām, primāri perifērijā – Urālu apgabals, Sibīrija un Tālie Austrumi. Paredzams, ka tuvākajā laikā šie cilvēki darbu arī neatradīs un tuvākajā laikā sociālā spriedze tikai pieaugs, jo bez darba paliks vairāki tūkstoši miliču, kurus atbrīvos no dienesta pēc tam, kad tiks veikta drošībsargājošo iestāžu reforma.

2009.gada novembrī kopumā vairāk kā 6,1 miljons no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita bija uzskatāmi par bezdarbniekiem, jeb vairāk kā 8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Valsts nodarbinātības iestādēs kā bezdarbnieki bija reģistrējušies 2 miljoni cilvēku, no tiem 1.8 miljoni saņēma bezdarbnieka pabalstu. No kā varam secināt, ka tieši no lielajiem uzņēmumiem atbrīvotie cilvēki ir reģistrējušies kā bezdarbnieki, savukārt 0,2 miljoni ir klasificējami kā ilgstoši bezdarbnieki.

Kas noticis ar vēl 4.1 miljonu iedzīvotājiem? Vairums Krievijas ekonomistu to saista ar ēnu ekonomikas daļu, resp., šī ir tā iedzīvotāju daļa, kur zināms daudzums arī ir bez darba, taču nav reģistrējušies, tomēr lielākā daļa no viņiem ir nodarbināti nelegāli – bez darba līguma, no kā ir arī tālāk izrietošās sekas – šiem cilvēkiem nav sociālā nodrošinājuma garantiju, valstij netiek iemaksāti nodokļi. Tieši no šīs iedzīvotāju daļas tad mēs arī varam aptuveni nojaust ēnu ekonomikas īpatsvaru tādās tautsaimniecības nozarēs, kā būvniecība, ceļu būve, apkalpojošā sfēra un citviet, kur nepieciešams zemi kvalificēts darba spēks.

Tomēr, lai arī vēl aptuveni 2,5 miljoni iedzīvotāju, kas formāli ir nodarbināti un nevar tikt uzskatīti par bezdarbniekiem, reāli nesaņem nekādu atalgojumu vai saņem ļoti minimālu atalgojumu, kas ir zem iztikas minimuma. Te lielākoties redzam Krievijas rūpniecības uzņēmumus, kas šobrīd stāv dīkā, jo ir pārprodukcija, ražošana ir samazināta līdz minimumam vai vispār apturēta uz nenoteiktu laiku. Šī ir tā iedzīvotāju daļa, kuru pamatoti varam dēvēt par pēlēko zonu Krievijas ekonomikā un kuras virzienā raugoties varam sagaidīt arī vistiešākos sociālā sprādziena un no tā izrietošos sociālo nemieru draudus.

3. Demogrāfiskie rādītāji

Pēc Krievijas Federācijas pastāvīgo iedzīvotāju skaita novērtējuma uz 2009. gada 1.novembri, iedzīvotāju skaits KF bja 141,9 miljoni un no gada sākuma tas pieaudzis par 12 tūkstošiem cilvēku jeb par 0,01%. 2008.gadā šajā pašā laika periodā bija vērojams iedzīvotāju skaita sarukums par 113 tūkstošiem cilvēku jab par 0,08%. Dabiskā iedzīvotāju skaita samazināšanās 2009. gada janvārī – oktobrī, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada bija 116.4 tūkstoši cilvēku. Tomēr pieaugošā migrācija to visu kompensēja un skaitliskos zaudējumus pārsniedza par 6.1%.

	Janvāris – Oktobris
	tūkstoši			Uz 1000 iedzīvotājiem¹⁾
	2009. g.	2008g.	pieaugums (+), samazinājums (-)	2009. g.	2008. g.	2009 g. % pret 2008. g. .	Salīdzinājumam uz 1000 iedzīvotājiem 2008. gadā kopumā
Dzimuši	1475,1	1434,5	+40,6	12,5	12,1	103,3	12,1
Miruši	1673,5	1749,3	-75,8	14,2	14,8	95,9	14,6
Tai skaitā bērni līdz 1 gada vecumam	11,7	12,2	-0,5	8,1²⁾	8,8²⁾	92,0	8,5²⁾
Dabiskā samazināšanās	-198,4	-314,8		-1,7	-2,7	63,0	-2,5
Noslēgtās laulības	1031,8	1009,5	+22,3	8,7	8,5	102,4	8,3
Šķirtās laulības	580,5	588,6	-8,1	4,9	5,0	98,0	5,0
1) Ikmēneša operatīvie rādītāji attiecībā pret gadu. 2) Uz 1000 dzmušajiem

Tabula Nr. 5

Kopumā varam vērot, ka situācijai ir neliela tendence uzlaboties. Tomēr jāsaprot arī, ka šie ir operatīvie dati un galējie aprēķini būs pieejami tikai nākamā gada pavasarī. Taču skaidrs, ka Krievija joprojām turpina izmirt, starpība starp dzimušajiem un mirušajiem joprojām saglabājas augsta, t.i. 30,2%. Turklāt arī jaundzimušo mirstība saglabājas neredzēti augsta un ir vidējas jaunattīstības valsts līmenī. To gan varam skaidrot ar slikto medicīnas aprūpi, hronisku alkoholismu sieviešu vidū un neārstētām seksuāli transmisīvajām slimībām.

Rosstat arī atzīst, ka iedzīvotāju skaita dabisko samazināšanos kompensējis tieši imigrantu skaits valstī. Tomēr arī šeit jāatzīmē, ka šajā gadījumā vērā ņemti tikai oficiāli reģistrēti imigranti. Tālo Austrumu apgabalos imigrantu, galvenokārt nelegālo, vispār netiek veikta. Līdz ar ko varam secināt, ka patiesais imigrantu skaits ir vēl lielāks un t.s. krievu īpatsvars attiecībā pret pārējo nācijas daļu sāk arvien straujāk samazināties. Raugoties uz augstāk redzamo tabulu varam arī redzēt, ka pozitīvāka dzimušo un mirušo attiecībā 2009.gadā nav vērojama vis tādēļ, ka dzimušo skaits būtu lielāks, tas praktiski jau trešo gadu ir nemainīgs – mirušo 2009.gadā ir mazāk.

Noslēgums

Šeit aplūkotās Krievijas ekonomikas daļas un sociālās kategorijas secinājumus ļauj izdarīt katram pašam. Tomēr to kāda Krievija ir bijusi šogad, otrpus šiem skaitļiem ir gana viegli ieraudzīt. Pārsteigumu šeit nav. Krievijas globālā konkurētspēja turpina samazināties, arī tās ekonomika un iedzīvotāju skaits turpina samazināties. Tādēļ jautājums “Vai būs Krievija pēc 50 30 gadiem?” ir visnotaļ pamatots. Zemāk vēlreiz atgādinu galvenās tēzes.

Gada griezumā rēķinot robežās ± 1% kopējais gada kritums rūpnieciskajā ražošanā būs ap 14%, turklāt ja raugāmies attiecībā pret 2007.gadu tas būs vairāk kā 20%. Tikai šie daži skaitļi atklāj patieso, skaudro ainu kāda ir Krievijas rūpniecībā. Novecojušas, nekonkurētspējīgas, inovācijās nebalstītas un ar zinātni maz saistītas tehnoloģijas, kā arī kopējas valsts plotiskās stratēģijas trūkums ir novedis Krievijas rūpniecību vietā, kur tā šobrīd atrodas.
2009.gada novembrī ekonomiski aktīvi bja 75.5 miljoni Krievijas iedzīvotāju, jeb 53% no iedzīvotāju kopskaita. Lielākā daļa iedzīvotāju tika nodarbināti uzņēmumos, kas nav mazie un vidējie uzņēmumi. Lielajos uzņēmumos oktobrī strādāja vairāk kā 35,4 miljoni cilvēku, jeb 50,8% no visa nodarbināto kopskaita. Pie tam, mazajos un vidējos uzņēmumos lielākā daļa no strādājošajiem tika piesaistīti blakusdarbā – amatu savienošanas kārtībā vai citā civiltiesiskā veidā, kas kopā tādā veidā bija 1,9 miljoni cilvēku. Kopumā lielajos uzņēmumos strādājošo skaits, salīdzinājumā ar 2008. oktobri ir sarucis par 1,8 miljoniem (4,5%) jeb līdz 37,3 miljoniem.
Patiesais imigrantu skaits ir vēl lielāks un t.s. krievu īpatsvars attiecībā pret pārējo nācijas daļu sāk arvien straujāk samazināties. Raugoties uz augstāk redzamo tabulu varam arī redzēt, ka pozitīvāka dzimušo un mirušo attiecībā 2009.gadā nav vērojama vis tādēļ, ka dzimušo skaits būtu lielāks, tas praktiski jau trešo gadu ir nemainīgs – mirušo 2009.gadā ir mazāk.

[1] РИА “Новости”, 23.07.2008

[2] Греф Г. Kак модернизировать Россию? ForbesRussia.ru – 19.12.2009

[3] Rūpnieciskās ražošanas indekss sevī ietver – derīgo izrakteņu ieguvi, apstrādes rūpniecība elektroenerģijas, gāzes un ūdens ražošana un sadale. Tas tiek aprēķināts pamatojoties uz svarīgāko rūpniecības preču pārstāvju dinamiku.

[4] Avots: Rosstat ziņojums par 2009.gada Janvāri – Novembri

Dalīties: