09. 12. 2010. raksta saīsināta versija lasāma “Latvijas avīzē”

Tuvojas 2012. gada prezidenta vēlēšanas Krievijā. Kā jebkura liela valsts, arī Krievija nav vērtējama kā viendabīgs veidojums. Dažādi ekonomiski-politiski (Krievijā tas nav atdalāms) grupējumi cīnās par ietekmi uz galvenajiem varas centriem. Krievijas ārpolitika attiecībā pret Latviju pēc 2012. gada būs atkarīga no tā, kurš atradīsies galvenajā varas centrā – Kremlī.

Arvien biežāk no pašu Krievijas politologu vidus izskan replikas par to, ka Krievijā iespējams saskatīt kā „vanagus” tā „baložus.” Kaimiņzemes varas elite pauž viedokli, ka Krievija ir demokrātiska valsts, kurā valda demokrātiski ievēlēts prezidents (D. Medvedevs) un valdības vadītājs (V.Putins) – tandēms. Tomēr jābilst, ka, ja tandēmā abi ir vienlīdzīgi, tad Putins konkrētajā gadījumā ir vecāks un pieredzējušāks, tādēļ “vienlīdzīgāks” un “svarīgāks”. Taču Krievijā politologi izvirza vēl arī trešo versiju par to, kas patiesībā pārvalda Krieviju, un tas nav vis  Medvedeva – Putina tandēms, bet gan Putina – Sečina – Medvedeva triumvirāts.

Putina – Sečina grupējums („vanagi”)

Raksturīga “vanagu” iezīme ir samērā liela valsts drošības struktūru pārstāvju piesaiste. Sečina (Putina) grupējumā ietilpst tādi Krievijā pie varas esoši vīri kā N.Patruševs (Drošības padomes sekretārs, bijušais Federālā drošības dienesta (FDD) priekšnieks), A. Bortņikovs (FDD priekšnieks), ekspremjeri V.Zubkovs (pirmais vice-premjers), M.Fradkovs (Ārējās izlūkošanas pārvaldes direktors), Aizsardzības ministrs A.Serdjukovs. Sečina – Putina grupējums sastāv no kādreizējiem VDK un šī brīža FDD darbiniekiem. Šī grupējuma veidotā politika, galvenokārt balstīta agresīvā ārpolitikā, centienos uzturēt “Lielkrievijas” ideju, attīstīt konceptu par “krievu pasauli” un visu citu, kas ļautu Krievijai pretendēt uz PSRS laika ietekmes telpas atjaunošanu.

Medvedeva grupējums („baloži”)

Medvedeva grupējums sastāv, galvenokārt, no tā saucamajiem “Pēterburgas juristiem”, “Pēterburgas ekonomistiem” un “Pēterburgas sakarniekiem”, kā arī no V.Čerkasova grupas. Viens no ietekmīgākajiem šajā grupējumā ir prezidenta administrācijas Kontroles pārvaldes vadītājs K.Čuičenko. Šajā grupā ietilpst arī vice – premjers D.Kozaks, tieslietu ministrs A.Konovalovs, ģenerālprokurors J.Čaika, Centrālās bankas priekšsēdētājs S.Ignatjevs. Tāpat Medvedeva atbalstītāju vidū ir miljardieri R.Abramovičs un A.Usmanovs. Atšķirībā no Putina – Sečina grupējuma, redzams, ka Medvedeva grupējumā ietilpst ļaudis, kas iestājas par pēc iespējas lielāku tirgus liberalizāciju, attiecību uzlabošanu ar Rietumiem un dialoga veidošanu starptautiskajā politikā. Pats galvenais – nav dzirdēts par viņu saistību ar VDK struktūrām un viņi nekad nav izvirzījuši ideju par PSRS telpas atjaunošanu.

Krievijas “vanagi” Latvijā

Latvijas kontekstā jūtama zināma Krievijas „vanagu” un „baložu” pieeju sāncensība, kas izpaužas ārpolitiskā kursa veidošanā un attieksmes pozicionēšanā. Līdz šim toni noteica “vanagu” iniciatīvas, kas bija saistāms ar Putina prezidentūru. Tieši viņa valdīšanas laikā tika izveidots „Krievu pasaules” koncepts, bet tautieši, kā ietekmes instruments, formulēts Krievijas ārpolitikas koncepcijā. Vadīt „Krievu pasaules” struktūru uzticēts politologam, polittehnologam un vēlēšanu kampaņu speciālistam V.Ņikonovam. Kā liecina “Krievu pasaules” interneta mājas lapā pieejamā informācija, Ņikonovs savulaik strādājis arī PSRS VDK priekšsēdētāja palīga amatā. Latvijā pirmais “Krievu centrs” 2009. gadā tika atklāts Rīgā, Baltijas Starptautiskās akadēmijas telpās. Otro “Krievu centru” paredzēts atklāt Daugavpils universitātē.

Liels skaits krievu nevalstisko organizāciju Latvijā šobrīd integrētas Krievijas vēstniecības paspārnē, kā rezultātā, ar piešķiramo grantu starpniecību, to darbība ir pakļauta Krievijas Ārlietu ministrijas kontrolei, kas, kā zināms, atrodas tiešā premjera pakļautībā. Krievijas Vēstniecības Latvijā Krievu tautiešu koordinācijas padomes vadītāja V.Guščina paziņojumi par nepieciešamību Abhāzijas un Dienvidosetijas scenāriju pielietot arī Latvijā, apstiprina aizdomas, ka Putina prezidentūras vadīšanas laikā Latvijā izveidotā ietekmes struktūra joprojām turpina darboties “vanagu” balstītajās tradīcijās.

Ar zināmu „greizsirdību” vanagi uzņēma esošā Krievijas prezidenta Medvedeva ārpolitiskās tonalitātes izmaiņas Latvijas virzienā. Par ko liecina “vanagu” rupora informācijas aģentūras „Regnum.ru” raksti par esošā Krievijas Prezidenta palīga ārpolitikas jautājumos S. Prihodjko “nepamatoti” maigo pieeju Latvijas – Krievijas attiecībām. Viens no patstāvīgajiem rakstu autoriem par Latvijas tēmu ir Krievijas federālā laikraksta “Rossijskije Vesķi” interneta pielikuma “Riga.rosvesty.ru” redaktors D. Jermolajevs. Neizbrīna fakts, ka arī šis cilvēks saistīts ar Krievijas specdienestiem. SAB interneta mājas lapā Jermolajevs identificēts kā specdienestu darbinieks.

Vanagu intereses – politika

Priekšstatu par vanagu politikas interesēm Latvijā var gūt no tiem pakļauto mediju satura. Kā redzams, galvenās tēmas tajos saistītas ar spriedzi savstarpējās Latvijas – Krievijas attiecībās – Krievijas tautiešu apspiešana, fašisma atdzimšana, etnokrātija, rusofobija un šo tēmu politiskais aspekts – Latvijas krievvalodīgo cīņa par tiesībām un politisko partiju būvniecība. Tādēļ nav pārsteigums, ka, analizējot Jermolajeva interneta pielikuma “Riga.rosvesty.ru” saturu, relatīvi daudz rakstu veltīts Latvijas iekšpolitikai. Netiek slēpts, ka zaudējumu PCTVL sagādājis neprasmīgs Maskavas polittehologu darbs. Asi kritizēta Krievijas “liberāļu” sadarbība ar Latvijas labējām partijām un Krievijas vanagu kļūdas, likmes liekot uz “Saskaņas centru”.

Grūti prognozēt veiksmīgu starpvalstu dialogu, ja ārlietu sfēra tiek atdota polittehnologu un specdienestu darbinieku rokās. Tādēļ visai pamatoti var piekrist Krievijas opozicionāra Borisa Ņemcova nesen izteiktajam viedoklim, ka Krievijas ārpolitika pret Baltijas valstīm mainīsies tikai tad, kad aizies Putins.

Rinalds Gulbis

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks