|
STIPRĀS PUSES
Globālā satelītnavigācijas sistēma Nord – Stream Bagātinātā urāna un kodoldegvielas eksports Fundamentālie kosmiskie pētījumi Metalurģija Raķetes “Sineva” un “Bulava” Propagandas līmeņa pieaugums masu medijos
|
VĀJĀS PUSES
Nestabilais stāvoklis Ziemeļkaukāzā Vāji apsargātās Tālo Austrumu robežas HIV/AIDS infekcijas epidēmija Etniski – teritoriālā heterogenitāte Melnās jūras Flotes dislokācijas problēma
Ekonomiskā atpalicība Nestabilā situācija Ziemeļkaukāzā Korupcija valsts pārvaldē Nevalstiskā sektora vājums Tiesu varas atkarība no ierēdniecības HIV/AIDS infekcijas ārpuskontroles epidēmija |
|
IESPĒJAS
Ieroču tordzniecības apjomu palielināšana Derīgo izrakteņu iegulu atklāšana Ziemeļu ledus okeānā Nanotehnoloģiju un nanomateriālu atīstība Krievu kopienas stiprināšana pasaulē: Fonds Russkiy Mir Politiski – ideoloģiskā nostiprināšanās Dienvidamerikā, Dienvideiropā Diplomātisko attiecību normalizēšana un nostiprināšana ar ASV Finansiāli ieguvumi no sadarbības ar ASV
|
DRAUDI
Eiropas atkarības mazināšanās no Krievijas gāzes piegādēm Krievijas banku sektora sliktais stāvoklis Demogrāfiskais stāvoklis Nereformēta veselības aprūpe un nepietiekams finansējums Pieaugošā korupcija drošībsargāošajās struktūrās Armijas reforma Politiskās sistēmas demokrātijas apdraudējums Autoritārisma tendenču pieaugums autorūpniecības iznīkšana Valsts tieša iesaistīšanās ekonomikā – nacionalizācija Nelegālas informācijas tirdzniecība |
STIPRĀS PUSES
|
|
|
Propagandas līmeņa pieaugums masu medijos |
No 2010.gada 1.janvāra tiks slēgts šobrīd populārais kanālu “Rossija” kanāls “Sport”, kuram nu jau aapritējuši 6 gadi. Sākotnēji šķiet, ka nekas būtisks jau nav noticis, tomēr paskatoties sīkāk varam secināt, ka viena kanāla aizslēgšana tādi ziediņi vien ir. Kopumā valsts kontrolētajos TV kanālos par 10 – 15 % ir sarucis ziņu un analītisko raidījumu skaits. Te gan rodas jautājums kādēļ tiek slēgts TV kanāls, kurš pamatā nodarbojas ar izklaidi. Šīs jomas speciālisti pašā Krievijā steidz atbildēt, ka “Sport”, iespējams, neesot tik lojāls Kremlim kā sākotnēji varētu domāt. Lai nu kā “Sport” pārtaps par izklaides kanālu auditorijai vecumā no 25 gadiem. Tas viss ļoti atgādina padomijas propagandas mākslu, kad TV un radio pamatā nodarbojās tikai ar izklaidi, bet praktiski nemaz ar žunālistiku, kur nu vēl analītisko. Propaganda, slēptā veidā cilvēkiem iebarojot izklaidi strādā jau no Senās Romas laikiem – “maizi un izpriecas” izmēģināja un tas sanāca, tagad uz šo pašu kārti liek Putina – Medvedeva tandēms un domājams, ja nenotiks nekas pārsteidzošs, tad viņiem noteikti sanāks. |
|
Nord – Stream |
Nord Stream – projekts, ko īsteno Krievijas gāzes koncerns Gazprom. Baltijas jūru šķēršojošais gāzes vads šķērsotu gan Krievijas, gan Somijas, gan Vācijas šelfa ūdeņus. Galvenie iemesli kādēļ jāizbūvē šis gāzes vads ir: lai nodrošinātu stabilas gāzes piegādes Eiropai, gāze nebūtu jātransportē caur Ukrainu, līdz ar ko Eiropa tiktu arī pie lētāka energoresursa, jo tai nebutu jāmaksā arī par tranzītu. Nord Stream projektam netrūkst arī kritiķu, kas apšauba projekta ekonomisko lietderību un raizējas, ka tas palielinās Eiropas valstu atkarību no Krievijas gāzes. (Diena, 15.08.09) |
|
Globālā satelītnavigācijas sistēma |
GLONASS ir alternatīva ASV uzturētajai GPS, lai arī GLONASS sistēmas izveide tika uzsākta jau 1982.gadā, tā līdz normālai darbībai pabeigta izstrādāt tikai 2008.gadā. GLONASS sniedz Krievijai iespējas ar satelītu sistēmas palīdzību noteikt objektu koordinātes kā militāriem, tā civiliem mērķiem līdz prezizitātei 10m. Taču kā apgalvo RosKosmos direktors A.Perminovs, tad jau līdz 2010.gada sākumam tiks panākts, ka arī ar GLONASS palīdzību koordinātu noteikšanas precizitāte palielināsies līdz 5,5m, bet līdz 2011.gadam līdz pat 2,8m. Salīdzinājumam GPS precizitāte civilām vajadzībām ir līdz 3m. Precizitātes palielināšanās būs iespējama pēc visu satelītu Glonass-M, Glonass-K palaišanas orbītā, tā, lai to kopskaits sasniegtu 24. GLONASS izstrāde saskaņā ar KF prezidenta dekrētu notiek KF Aizsardzības ministrijas tiešā uzraudzībā, līdz ar ko zināms, ka GLONASS glavenais izstrādes mērķis ir KF militārie mērķi. (minoboroni.ru, 15.09.09) |
|
Bagātinātā urāna un kodoldegvielas eksports |
2009.gada 26.maijā ASV kompānija FuelCo un Krievijas Tehsnabeksport, kopīgi ar Rosatom noslēdza līgumu par kopsummu 1 miljards USD, par bagātinātā urāna piegādēm AES Teksasā, Misūri un Kalifornijā. Rosatom direktors Kirienko pauda viedokli, ka tas ir liels solis uz priekšu, jo tas noticis tikai gadu pēc tam, kad ASV uzsāka izmeklēšanu par iespējamu Krievijas dempinga politiku attiecībā par bagātinātā urāna piegādēm ASV. Kopumā Rosatom bagātināto urānu un kodoldegvielu piegādā 14 pasaules valstīm, kopumā 76 reaktoru uzturēšanai, starp kurām galvenokārt ir Eiropas valstis. Līdz ar to Eiropas enerģētiskā atkarība no Krievijas energoresursiem izpaužas ne tikai gāzes un naftas piegādēs, bet arī, piemēram, kodoldegvielas piegādēs, jo bagātinātā urāna un kodoldegvielas piegādes izmaksas ir vairākas reizes mazākas, nekā to pieāgdes no Austrālijas vai DĀR. (tvel.ru 26.05.2009) |
|
Fundamentālie kosmiskie pētījumi |
2006.gadā Krievijā tika pieņemta “Federālā kosmiskā programma 2006. – 2015.”. Kopumā programmas izpildē paredzēts īstenot vairāk kā 20 liela mēroga projektus. Kopumā programmas lielākā daļa ir balstīta ārpus atmosfēras atsrofizikas pētījumos, taču šo programmu nozīmīgu dara fakts, ka 2009.gada 15.jūlijā KF bruņotie spēki paziņoja, ka ASV ir apsteigusi Krieviju un ASV jebkurā brīdī var īstenot draudus no kosmosa, kādēļ KF ir jāsāk kosmiskās bruņošanās programma. Līdz ar to no lielā vairuma uzskaitītajiem projektiem īpaša uzmanība jāpievērš šiem trim: “Ultraviolets” (“Ультрафиолет”), kura galvenais uzdevums būs elektromagnētiskā lauka starojuma kvantitātes noteikšana litosfērā, “Spektrs – RG” (“Спектр – РГ”), kura primārais uzdevums būs noteikt rentgena un gamma staru diapazona starojumu lielumu, avotus un intensitāti uz zemes. Visbeidzot “Tus – M” (“ТУС-М”), kurš paredzēts zemes atmosfēras monitoringam. Šī Krievijas federālā programma skaidri iezīmē Krievijas centienus nodrošināt savu pārsvaru pār ASV kosmosa aizsardzības jomā, pirmkārt, ar kosmosisko pētījumu un iekārtu palīdzību veicot nepārtrauktu zemes atmosfēras un litosfēras monitoringu. (roskosmos.ru) |
|
Raķetes “Sineva” un “Bulava” |
Šobrīd tikai raķešu “Sineva” izmēģinājumi izrādījušies veiksmīgi, 2009.gada 13.jūlijā KF jūras kara flote paziņoja, ka noticis veiksmīgs jūras bāzējuma balistiskās raķetes “Sineva” (NATO klasifikācijā – SS – N – 23 Skiff) izmēģinājums, kurā piedalījies arī KF prezidents D.Medvedevs. Raķete izšauta no zemūdenes un nolidojusi vairāk kā 10 tūkst. kilometru. 2008.gada decembrī veiktajā izmēģinājumā “Sineva” nolidoja 11 547 km, kas ir vairāk kā pietiekams rādītājs starpkontinentālajai raķetei. Kopumā KF bruņoties spēki un Roskosmos plāno izgatavot vairāk kā 100 šādu raķešu, pamatojot to ar ASV draudiem pēc 2030.gada izdarīt triecienu no kosmosa pa jebkuru punktu visā Krievijā.
Ar raķešu “Bulava” izmēģinājumiem neiet tik gludi, pēc 2009.gada 17.jūlijā izdarītā izmēģinājuma Baltajā jūrā, kurš atkal izrādījās neveiksmīgs, 23.07 no pienākumu pildīšanas atteicās galvenais kosntruktors un KF nozīmīgākā militāra projekta vadītājs Jurijs Solomonovs. “Bulava” tāpat ietilpst KF armijas un bruņojuma modernizācijas plānos un tās uzdevums būtu nest kodolgalviņu, arī “Bulava” plānots primāri bāzēt uz zemūdenēm. Kopumā no 11 veiktajiem izmēģinājumiem tikai 2 izrādījušies veiksmīgi. Abu raķešu turpmāko izstrādi uzraudzīs un regulēs jaunizveidotais (2009.gada 3.jūlijā) Apvienotais Aerokosmiskās uzraudzības stratēģiskais komandpunkts. |
|
|
IESPĒJAS
|
Ieroču tordzniecības apjomu palielināšana |
Krievija ik gadus no 2005.gada sākot, ar ieroču un bruņojuma tirdzniecību nopelna vairāk kā 7 miljardus USD. Krievijas bruņojuma galvenās pircējas ir Ķīna un Indija. Taču neskatoties uz to, Krievijai ir noslēgti arī līgumi ar tādām valstīm kā Irānu, kurai Krievija saskaņā ar līgumu paredzējusi piegādāt bruņojuma iekārtas S-300, pret kuru piegādi iebilst Izraēla un ASV. Tāpat Krievija paredzējusi piegādāt bruņojumu Venecuēlai un Nikaragvai, līdz ar ko šādā veidā Krievija varētu nostiprināt arī savas ideoloģiskās nsotādnes Dienvidamerikā. |
|
Derīgo izrakteņu iegulu atklāšana Ziemeļu ledus okeānā |
Krievija arvien asāk sākusi iesaistīties cīņā par naftas un gāzes iegulām Ziemeļu ledus okeānā. Teritoriālās pretenzijas uz Ziemeļu ledus okeāna šelfa zonu pieteikušas arī Dānija, Norvēģija, Zviedrija un Lielbritānija. Tomēr Krievija arvien vairāk uzsver savas pretenzijas apgalvojot, ka Ziemeļu ledus okeāna šelfa zona ir vienkāršs tektonisks Sibīrijas plātnes turpinājums, līdz ar to naftas iegulas, kas lēšamas ap 90 miljardiem barelu un gāzes iegulas, kas lēšamas ap 47 triljoniem kubikmetru, pienākas tieši Krieviijai. Tas, protams, ļautu Krievijai stabili vēl turpmākos 30 gadus būt stabilai naftas un gāzes piegādātajai, kā arī kļūt par tirgus noteicēju. |
|
Nanotehnoloģiju un nanomateriālu atīstība |
Saskaņā ar KF valdības rīkojumu 2007.gada 2.augustā par “Nanotehnoloģiju infrastruktūras attīstību 2008. – 2010.”, paredz, ka līdz 2010.gadam saskaņā ar programmu jāizstrādā sistēma aprīkojuma, diagnostikas un materiālu apgādei, jāizveido atbalsta mehānisma izstrāde, jāizveido metodiskā nodrošinājuma sistēma. Programma galvenokārt orientēta uz jauno tehnoloģiju izstrādi nano – elektronikā, inženierijā, materiālos, biotehnoloģijās, kompozītmateriālos. Nanotehnoloģiju programmas pasūtītājs ir KF Aizsardzības, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas, pēc kā varam spriest, ka galvenai stimuls, lai izstrādātu nanotehnoloģijas ir Aizsardzības ministrijas militārie plāni. |
|
Krievu kopienas stiprināšana pasaulē: Fonds Russkiy Mir |
Fonds izveidots 2007.gada 21.jūnijā ar Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina rīkojumu. Rīkojumā par fonda galveno darbības mērķi tiek uzstādīts – krievu valodas popularizācija, jo valoda ir viens no kultūru un identitāti noteicošajiem un veidojošajiem faktoriem. Sadarbības partneru tīkls aptver vairāk kā 90 pasaules valstu, visos pasaules reģionos. Apskatot Krievijai tuvākās Eiropas kaimiņvalstis, redzam, ka Latvijā ir 83 sadarbības partneru organizācijas un fonda atbalsta organizācijas, no kurām dažu darbība tiek finansēta no fonda vai KF vēstniecības līdzekļiem. |
|
Politiski – ideoloģiskā nostiprināšanās Dienvidamerikā |
Jau 2008.gada septembrī, mēnesi pēc Krievijas – Gruzijas militārā konflikta Maskava nosūtīja savas kara flotes eskadras uz manevriem Venecuēlā. Krieviijas bāzes kuģis “Pjotr Veļikij” ieradās pie Venecuēlas krastiem 2008.gada 13.septembrī, Krievija tobrīd visai asā veidā demonstrēja savu militāro spēku Karību jūrā, netālu no Amerikas krastiem. Tāpat Krievija ar Venecuēlu ir noslēgusi vienošanos par kaujas iznīcinātāju piegādi. Visas šīs darbības, protams, ir vērstas uz Krievijas nostiprināšanos pēc iespējas tuvāk ASV krastiem, atkārtojot Aukstā kara laika praksi, izveidojot savas bāzes Kubā. Turklāt Krieviijai ir izdevīgi uzturēt ļoti labas attiecības ar Venecuēlu, kas ir trešā lielājā naftas eksportētājvalsts, un kopīgi pozicionēties starpatautiskajā naftas tirgū. |
|
Diplomātisko attiecību normalizēšana un nostiprināšana ar ASV |
Džo Baidens, runājot par attiecību pārstartēšanu ar Krieviju, skaidri norādīja uz to, ka ASV ir tiešas intereses attiecību normalizēšanā ar Krieviju, taču, galvenokārt, tīri ekonomiskā plaknē, jo ASV ir izdevīga sadarbība ar Krieviju ekonomiskajā jomā vismaz pagaidām, kamēr Krievija ir izdevīgs lētu derīgo izrakteņu piegādātājs. Piekrītot arī ASV aicinājumam samazināt stratēģisko ieroču apjomu, iespējams gan – tikai formāli, Krievija aktīvi vēlas iesaistīties dialogā par “Jaunās pasaules kārtības” veidošanu, atgriežoties pie bipolārisma pasaules politiskajā skatuvē, kā arī apzinoties savu neadekvāti vājo lomu gan ekonomikā, gan politikā, gan starptautiskās politikas stratēgijas veidošanā. Patiesībā šobrīd mēs redzam, pēc dažu pētnieku domām, vājāko Krieviju pēdējās desmitgadēs, un to Krievija ir panākusi tikai ar savu permanento ceļu autoritārisma virzienā un slēptu politisko izolāciju. Krieviju joprojām uztver par pasaules politisko smagsvaru tikai divu iemeslu dēļ: pirmais, tās kodolieroču un stratēģisko arsenāla dēļ, kā arī tādēļ, ka tā ir lielākais derīgo izrakteņu piegādātājs Eiropai. Attiecību normalizēšana ar ASV galvenokārt palīdzētu “pārstartēt” jau pašas Krievijas ekonomiku vien, tomēr diez vai tas palīdzēs glābt Krievijas grimstošo rūpniecības nozari. |
|
Gazprom – ierocis par ietekmi Ukrainā |
Saistībā ar gāzes cenu kritumu un ekonomiskās krīzes izraisīto gāzes patēriņa kritumu Gazprom piedzīvo smagus zaudējumus. Kaut gan oficiāli tiek ziņots, ka gads noslēgts ar pozitīvu bilanci, tagad atklājies, ka tas panākts uz nepieredzēti lielu aizņēmumu rēķina (arī iepriekš Gazprom aizņēmās ap RUB 90 miljd. gadā, bet šogad aizņēmumu apjoms sasniedzis 304.9 miljd.). Jūlijā kļuva zināms, ka Gazprom investīciju programma no RUB 920 miljd. Samazināta uz 775, bet septembra sākumā sekoja vēl viens samazinājums uz 761 miljd. Apturēti daudzi projekti. Nav skarti galvenokārt tie projekti, kas atrodas tiešā V.Putina kontrolē.
Neskatoties uz finansu grūtībām, Gazprom šobrīd ir viens galvenais politiskais uzdevums – gādāt par nepieciešamo iznākumu Ukrainas prezidenta vēlēšanās. Š.g. 19.janvārī V.Putins un J.Timošenko parakstīja līgumu, saskaņā ar kuru Ukraina no Krievijas apņēmās iepirkt 40miljd. Kubikmetrus gāzes, līgumā arī noteikts, ka Ukrainai jāmaksā sods, ja tā iepērk mazāku apjomu. Tomēr jau vasarā Gazprom pretēji līgumā noteiktajam piekrita iepirkuma samazinājumam uz 33 miljd. Kubikmetru bez soda sankcijām, kas bija paredzētas līgumā. Vēlāk J.Timošenko paziņoja, ka iepirkuma apjomu samazinās līdz 25 (gandrīz uz pusi) miljd. kubikmetru, arī tad Putins neiebilda. Šāds plānotā daudzuma samazinājums Gazprom izmaksās ap 5 miljd. dolāru, tomēr Krievija, kuras prezidents Ukrainu apsūdzējis „pretkrieviskas politikas” īstenošanā, nekādas pretenzijas pret J.Timošenko neizsaka. Un tās vēl nav visas investīcijas, ko Krievija gatava ieguldīt Ukrainas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņā. Valdībā tiek apspriests 1.5-2 miljd. dolāru liela aizdevuma piešķiršana Ukrainai, lai tā varētu norēķināties par piegādāto gāzi. Tāpat Gazprom neiebilst pret tranzīta maksas pieaugumu. Prognoze: Šajā ziemā gāzes karu var negaidīt, ja vien to tīšām neizraisīs Viktors Juščenko, lai ieriebtu Timošenko (Ukrainas valsts banka ir tiešā prezidenta pakļautībā, un viņš var jebkurā brīdī apturēt maksājumus Gazprom). J.Timošenko sāncensis, bijušais Rada spīkers Arsēnijs Jenčenjuks, gan brīdina, ka Krievija savu soda naudu neatprasa šobrīd, lai to vēlāk izdevīgā brīdī pieprasītu tiesas ceļā, tādejādi nospiežot Ukrainu uz ceļiem. Arī autors šādu scenāriju vērtē kā visai ticamu, tiesa pēc Ukrainas prezidenta vēlēšanām. Lai kurš kļūtu par nākamo Ukrainas prezidentu, viņš vienmēr būs „uz grauda”, jo Krievijai būs iegansts jebkurā brīdī sākt jaunu gāzes karu. Tomēr šāda plāna vājais punkts ir tas, ka galvenos zaudējumus nāktos ciest tieši Gazprom. Jau pērnā gada gāzes karš Gazprom izmaksāja 2 miljd. dolāru, turklāt tas veicināja alternatīvu piegādātāju meklēšanu. Pērn sašķidrinātās dabas gāzes patēriņš Eiropā audzis par trešdaļu, ja Krievija uzsāks vēl vienu gāzes karu, Eiropa varētu pilnībā pāriet pie citiem piegādātājiem. |
|
Finansiāli ieguvumi no sadarbības ar ASV |
Iespējamā attiecību uzlabošana ar ASV Krievijai sola ne tikai diplomātisko attiecību uzlabošanu, tā šobrīd šķiet sekundāra. Primārais uzdevums, ko izvirzījis Kremlis attiecību uzlabošanai ar Vašingtonu ir nopelnīt pēc iespējas vairāk. Nopelnīt milzu summas Krievija cer caur vairākiem projektiem.
Kā pirmais tiek izvirzīts dzelzceļa projekts. Pieaugot kravu apjomam uz Afgansitānu, ASV vairs nav izdevīgi transportēt kravas pa gaisu. ASV par prioritāti izvirzījusi sauszemes ceļu izmantošanu, šajā gadījumā dzelzceļa pārvadājumus. Protams, jāatzimē, ka ASV par šo risinājumu nopietni sāka aizdomāties tikai pēc tam, kad Kirgīzija lika sēgt Manasas gaisa spēku bāzi, uz kuru milzīgu spiedienu izdarīja Krievija un liekas tas šoreiz ir atmaksājies. Apmaiņā pret to, ka Krievija nepiegādās Teherānai pretraķšu sistēmas S-300, kur katra vienība izmaksā vidēji 150 miljonus USD, Vašingtona uz Afganistānu transportēs ievērojamu daudzumu kravu. Krievija uz to varēs nopelnīt vairāk kā pārdodot pretraķešu sistēmas. Par 25 konteineru pārvadāšanu pa Krievijas dzelzceļu Maskava nopelnīs 20 miljonus USD, Krievijas Dzelzceļš no tā saņems lauvas tiesu – 14 miljonus USD.
Kodolprojekts. Pēc tam, kad Starptautiskā atomenerģētikas aģentūra paziņoja, ka Irānai aizliegts bagātināt urānu vairāk kā par 20%. Kremlis saprata, ka arī te var nopelnīt, turklāt arī šeit Kremlis ir saņēmis Vašingtonas piekrišanu. Vašingtona labāk atļauj Krievijā bagātināt urānu, nekā paļauties uz neprognozējamo Irānu. Šeit peļņas iespējas paveras Rosatom, kurš bagātinās un piegādās Teherānai urānu. Šobrīd ir noteikts beigu datums līdz kuram, ja netiks panākta vienošanās ar Teherānu par bagātinātā urāna piegādēm no Krievijas, tad arī tā ANO Drošības padomē atbalstīs sankciju piemērošanu Irānai. Pretraķešu projekts Džordža Buša administrācijas uzsāktais projekts par pretraķešu aizsardzības sistēmu izvietošanu Maskavu sadusmoja ne pa jokam. Kremlis solījās izvietot raķšu sistēmas Kaļiņingradā, ja ASV izvietos pretraķešu aizsardzības sistēmas Polijā un radaru Čehijā. Tomēr Kremli visvairāk uztrauca nevis pretraķešu aizsardzības sistēmas, bet gan radars Čehijā, kuru ASV tur varētu izvietot. Brīdī, kad nu jau Baraka Obamas adinistrācija paziņoja par izmaiņām plānos Maskavā uzgavilēja. Turklāt Maskava noreaģēja ar tai neraksturīgu ātrumu. Kremlis piedāvāja ASV kopīgi novērot Irānu, kas bija formālais iemesls, lai ASV izvietotu sistēmas un radaru Austrumeiropā. Novērot nekur citur kā Azerbaidžānā bāzētajos lokatoros Hasalā un Armovirā, kur tad Irānu kopīgi novērotu gan ASV, gan Krievija. Kā nu ne, Krievijai tas ir izdevīgi vairākos aspektos, pirmkārt, no Azerbaidžānas nav iespējams novērot Krieviju, ko būtu varējis radars Čehijā, turklāt varam tikai spekulēt kādas iespējas paveras nopelnīt dažādiem starpniecības uzņēmumiem no Krievijas, kas apgādā šo militāro bāzi. |
|
Dmitrija Medvedeva Krievijas nākotnes redzējums |
Pirmo reizi savas prezidentūras laikā Medvedevs ir publicējis [Uz priekšu Krievija! 10.09.2009, gazeta.ru] tik atklātu un vienlaicīgi ambiciozu skatījumu uz Krievijas problēmu šķērsgriezumu, kuru risināšana laika rāmjos ir mērāms kā tuvāko desmitgažu uzdevums. Medvedevs faktiski ir atzinis eksistējošā varas vertikāles modeļa tālāku traucējošo efektu uz reformu īstenošanu valstī , un nepieciešamību pēc šī modeļa transformācijas kā attīstības virzienu pēc būtības iezīmējot parlamentāras valsts iekārtu uzbūvi. Tāpat Medvedevs ir atļāvies totalitārās pagātnes un arī pēdējās divdesmitgades kritiku. Tāpat viņš faktiski ir uzņēmies personīgo atbildību par tālākajiem reformu procesiem, turklāt definēto plānu ambiciozitāte un ilgtermiņa īstenošanas nepieciešamība, liek domāt, ka Medvedevs jau tagad sevi piesaka uz nākamo prezidentūras termiņu, kurš saskaņā ar izmaiņām konstitūcijā būs 6 gadi. Ārpolitikā atkal ir vērojama svārstīšanās Rietumu virzienā. Interesanta nianse ir tā, ka Medvedevs publiski atzīst, ka Krievija nav pašpietiekama, balansē uz pašizolācijas robežas un lielā mērā tās nākotnes labklājība ir atkarīga no sadarbības ar Rietumiem. |
VĀJĀS PUSES
|
Nestabilais stāvoklis Ziemeļkaukāzā |
Vēl 2009.gada 19.augustā Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka teroristi nemierīgajā Ziemeļkaukāzā jānogalina bez “emocijām vai svārstīšanās”. Tā D.Medvedevs paziņoja Nacionālās Drošības padomes sēdē, tāpat KF prezidents atzina, ka Ziemeļkaukāzs joprojām ir nestabils. Šobrīd visnestabilākā situācija vērojama tieši Ingušijā, kur nemiernieki veikuši uzbrukumus gan vietējās varas pārstāvjiem, gan tiesībsargājošajām institūcijām. Pēdējo mēnešu laikā situācijas pasliktināšanās vērojama arī Čečenijā un Dagestānā. (LETA, 19.08.09) |
|
Zinātniskā potenciāla izsīkums |
Saskaņā ar KF Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, pastāv nopietnas bažas, ka Krievija jau pēc diviem gadiem varētu piedzīvot mirkli, kad Krievijā varētu rasties pilnīgs zinātnisko kadru trūkums. Lai arī pirms kāda laika Krievija paziņoja, ka tā ir apturējusi brain drain, tomēr skaidri redzams, jau ka šobrīd pilnvērtīgai zinātnes pastāvēšanai un attīstībai Krievijā nepieciešams jau vairāk kā 4000 jauno zinātnieku. Zinātnisko kadru trūkums galvenokārt izskaidrojams, ar pieaugošajām problēmām izglītības sistēmā, kā arī ar zemo atalgojumu jaunajiem zinātniekiem. (RIA NOVOSTI 2009.02) |
|
|
Uz šo brīdi Krievijā ir vairāk kā 50 tūkstoši ar HIV/AIDS infekciju sirgstošu bērnu, kopumā pēc UNICEF un PVO datiem Krievijā ar HIV/AIDS infekciju inficēti kopumā ap 1% no kopējā iedzīvotāju skaita. Vairāk kā 80% no visiem HIV/AIDS slimniekiem ir vecumā no 15 – 30 gadiem, tāpat 43% no visiem jaunajiem inficēšanās gadījumiem ir sievietes fertilajā vecumā. (UNICEF.UN) |
|
Etniski – teritoriālā heterogenitāte |
Uz 2009.gada sākumu Krievija pēc federālās likumdošanas bija sadalīta 7 federālajos apgabalos, taču arvien vairāk aktivizējas doma, ka Krievija būtu sadalāma 45 federālajos apgabalos un 8 autonomajās republikās. Šī brīža centieni ar federālās likumdošanas palīdzību ierobežot pārvaldības funkcijas un tieši ietekmēt vietējo varas iestāžu vadītājus, arvien biežāk izsauc neapmierinātību ar federālās pārvaldes mehānismiem. Pēc Maskavas Valsts Universitātes pētnieku izteiktajām prognozēm ja situācija staruji netiks mainīta, tad paredzams, ka tuvāko 20 gadu laikā, nenostiprinot federālos pārvaldes mehānismus Krievijā iespējama teritoriālā sadalīšanās pēc etniska principa. (Mgu.ru 13.03.) |
|
Melnās jūras Flotes dislokācijas problēma |
Lai arī 1997.gadā noslēgtais līgums starp Krieviju un Ukrainu paredz, ka Krievijas Melnās jūras flotei ir tiesības uzturēties Krimā līdz pat 2017.gadam, saasinoties attiecībām starp Maskavu un Kijevu arvien biežāk novērojami ekscesi, kad Krievijas Melnās jūras flote demonstratīvi pārvadā raķetes, bruņutransportierus un citu militāro tehniku ārpus kara bāzes, kas regulāri izsauc Ukrainas varasiestāžu nosodījumu. Saskaņā ar V.Juščenko vēstuli D.Medvedjevam 13.augustā, Ukraina neslēpti uzsver, ka tā 2017.gadā nepagarinās kara bāzu līgumu. Līdz ar ko secināms, ka pēc 2017.gada, ja vien nemainīsies Ukrainas politiskā konjunktūra, Krievija paliks bez Melnās jūras flotes dislokācijas vietas, kas nozīmēs vien to, ka arvien vairāk pieaugs Kremļa centieni nostiprināties Abhāzijā, kur tuvu Gruzijai, bet ir droša pieeja Melnajai jūrai. |
|
Ekonomiskā atpalicība
|
Viedoklis par to, ka Krievija gadsimtiem ilgi ir slīgusi ekonomiskajā atpalicībā, šoreiz nav vis Rietumu mediju izteikts viedoklis, bet gan KF prezidenta Dmitrija Medvedeva. KF ražotajām precēm ir zema konkurētspēja pasaules tirgū. Medvedevs par galvenajiem krīzes punktiem uzskata – enerģijas ražošanas un loģistikas trūkumu, novecojušās kodoltehnoloģijas, zemā attīstība IT jomā, neattīstītā satelītnavigācijas sistēma un satelītu sistēma kopumā, slikti attīstītā farmācijas nozare.Tomēr objektīvi raugoties uz KF ekonomiku tuvākās nākotnes perspektīvā jāsaka, ka stāvoklis KF tikai pasliktināsies. Saskaņā ar Krievijas Ekonomisko pētījumu centra veikto analīzi nākamā gada valsts budžeta deficīts būs vismaz 20% no IKP, lai gan Kremlis ir paziņojis, ka deficīts nebūs lielāks par 7.5% no IKP. Sociālekonomisko problēmu institūts ir aprēķinājis, ka KF no visiem iedzīvotājiem uz 2009.gada otro pusi 18% ir uzskatāmi par nabadzīgiem, kas kopumā parāda KF ekonomikas izkropļotās tendences, t.i., attīstīt tikai konkrētas, strauju peļņu nesošas nozares. Vēl viens būtisks faktors, kam ir vērts pievērst uzmanību ir ēnu ekonomikas lielums, pēc Maskavas Valsts universitātes aprēķiniem KF ēnu ekonomika svārstās robežās ap 40% no IKP. |
|
Nestabilā situācija Ziemeļkaukāzā
|
Nestabila situācija Ziemeļkaukāzā šobrīd ir pārņēmusi ne tikai politisko pārvaldes daļu, bet radījusi grūti pārvaramus šķēršļus arī sociālajā, ekonomiskajā un administratīvās pārvaldes sfērās. Ingušijā dramatiski ir novājināta valsts tiesībsargājošo struktūru darbība, nepārtrauktie atentāti pret valsts amatpersonām un drošībsargājošo iestāžu vadītājiem skaidri iezīmē virzienu, kādā attīstās Ziemeļkaukāza iekšpolitika un Maskavas realizētās politikas tendences. Tomēr Kremlis līdz pat šim brīdim nav izstrādājis un nācis klajā ar vīziju, kā, pirmāmkārtām, uzlabot drošības situāciju Ziemeļkaukāzā. Skaidri saprotams tas, ka Kremlim nav izdevīga spēcīga municipālā pārvalde, jo tādā veidā daudz labāk ir iespējams kontrolēt derīgo izrakteņu ieguvi un to plūsmas. |
|
Korupcija valsts pārvaldē
|
2009.gada pirmajā pusgadā KF drošībsargāošās iestādes pie kriminālatbildības saistībā ar korupciju saukušas vairāk kā 90 augsta līmeņa ierēdņus. Pēc virspusējas statistikas redzams, ka korupcijas skaitliskais apmērs KF krīzes iespaidā sarūk. Tomēr īpaša uzmanība jāpievērš faktam, ka skaitliski korupcijas gadījumu skaits arī samazinās, tomēr ir pieaudzis vidējais kukuļa apmērs. Pēc KF Iekšlietu ministrijas teiktā, tad kukuļa vidējais apmērs šobrīd ir pieaudzis līdz 930 tūkst. rubļu. |
|
Nevalstiskā sektora vājums
|
Saskaņā ar demokrātijas un cilvēktiesību attīstības centra pētnieka Jurija Džiladzes pētījumu, NVO sektora vājumam galvenie iekšējie draudi ir: spiediens uz pilsonisko kustību no valsts varas puses; NVO iespēju samazināšana, izdarot spiedienu uz valstī pieņemtajiem antidemokrātiskajiem lēmumiem attiecībā uz valsts tiesību sistēmu; iespēju samazināšana izmantojot starptautiskās ietekmes sviras iekšpolitikā lēmumu pieņemšanas procesā. Valsts politiskā vadība cenšas izmantot pilsonisko sabiedrību, kā instrumentu “pārvaldāmās demokrātijas” sistēmā. Neatkarīgās NVO un to aktīvisti arvien biežāk kļūst par tiesībsargājošo iestāžu vajāšanas upuriem. Jāuzsver vēl arī tas, ka komunikācijas kanāli starp pilsonisko sabiedrību un valsts varu kļūst arvien šaurāki un retāki. Tāpat pēc Kremļa iniciatīvas pieņemtie likumi sākot no 2003. gada ir virzīti uz pilsoņu līdzdalības samazināšanu valsts pārvaldē un politiskajā procesā. Kremlis NVO sektorā ir radījis baiļu atmosfēru, radod iekšējā ienaidnieka tēlu, veiksmīgi manipulējot ar varu. |
|
Tiesu varas atkarība no ierēdniecības
|
Galvenā Krievijas tiesu problēma ir to atkarība no izpildvaras, kā ziņo “Vedomosti”, šāds secinājums tiek izdarīt pēc ziņojuma “Krievijas tiesu sistēma”. Pētījums ataino to, ka vairumā no lietām, kurās netiek aizskartas valsts intereses vai lielais bizness, tiek lemtas objektīvi. Paši tiesneši atzīst, ka attaisnojošie spriedumi tiek atcelti 30 reizes biežāk, nekā apsūdzošie. No šejienes arī izriet tendence un bailes izdarīt attaisnojošus spriedumus. Tiesu atkarības līmenis samazinās no tā, cik augsta ir tiesa, piemēram, konstitucionālā tiesa ir daudz mazāk atkarīga, nekā kāda konkrēta apgabala tiesa. |
|
HIV/AIDS infekcijas ārpuskontroles epidēmija |
Ja pagājušajā gadā Krievijā oficiāli tika reģistrēti 54 000 jaunu saslimšanas gadījumu ar HIV/AIDS infekciju, tad šī gada 9 mēnešos to skaits jau ir sasniedzis 60 000. Kā ziņo BBC, federālajā budžetā iepriekšējos gados HIV/AIDS profilaksei tika iedalīti 400 miljoni rubļu, tad nākamā gada federālajā budžetā šādi līdzekļi principā nav paredzēti. Šobrīd nacionālā projekta “Veselība” ietvaros katrs HIV pacients bez maksas saņem antiretrovīrusa terapiju, līdz šim gadam daļa no šiem līdzekļiem tāpat tika novirzīti profilaktiskajiem pasākumiem. Taču tagad visi šie līdzekļi tiks novirzīti, lai “radītu priekšstatu Krievijas iedzīvotājiem par veselīgu dzīvesveidu”. |
|
Investīciju plūsmas sarukums |
Liels skaits Krievijas iedzīvotāju nemaz nezina, ka, piemēram, Krievijas fondu tirgus nokrita par aptuveni 70% un kopš 2008.gada augusta ārvalstu investori no valsts ir izņēmuši jau ap 190 miljardu ASV dolāru. Turklāt, diez vai daudz ir arī tādu, kuri saprot, ka straujo naftas enu samazinājuma dēļ valsts budžets jau šogad var piedzīvot mīnusus, pretēji pēdējo gadu lielajam pārpalikumam. Lai arī bezdarbs pieaug uzņēmumi tiek slēgti, Krievijas iedzīvotājiem televīzijā un radio tiek stāstīts, kā tagad ar sabiedriskajiem darbiem valsts mēģinās ierobežot šo problēmu. |
|
Iznīkstošās monopilsētas |
“Pilnajā monopilsētu sarakstā nonāca 221 apdzīvotais punkts. Sarakstā nokļuva pat lieli reģionālie centri, kā Lipecka un Stavropole. Tie gan esot iztrūkumi metodikā. Saraksts uzskaita pilsētas, kuros vienas nozares uzņēmumi nodrošina pusi no ražošanas apjoma, 40% pilsētas budžeta un ¼ no visām darba vietām. Stavropole, kā noskaidrojās pilnībā iesaistīta sakaru nozarē.” ITAR TASSKonkrēti, pa rūpniecības nozarēm specializētās pilsētas tika pieasaistītas ne tikai konkrētām rūpniecības nozarēm, reizēm pat tikai vienam uzņēmumam. Brīdī, kad bruka PSRS komandekonomika un lielā vairumā gadījumu vairs nebija izdevīgi uzturēt tik lielus rūpnieciskos konglomerātus un arī izejmateriālu piegādes bieži vien bija vairāk kā neizdevīga. Tādā veidā šīs pilsētas nonāca sarežģītas izvēles priekšā, vai nu pārprofilēties, vai arī optimizēt esošo situāciju. Daudzi lielie rūpniecības uzņēmumi pēc privatizācijas nonāca ļoti sliktā stāvoklī, nemākulīgas apsaimniekošanas dēļ vai arī vienkārši tādēļ, ka jaunie īpašnieki masveidā tika izpārdota rūpnīcu infrastruktūra un iekārtas. Krievijā šīs 19 pilsētas atrodas ļoti sliktā stāvoklī, lielajā vairumā gadījumu bez darba ir 25% un vairāk šo pilsētu iedzīvotāju, tomēr arī tiem, kam ir darbs, nebūt nav garntijas, ka tiks saņemta alga vai arī tā tiks izmaksāta pilnā apmērā par padarīto. Tā, piemēram, pilsēta Gusj – Hrustaļnij, kas padomijas laikā specializējās kristāla ražošanā un kur 3 rūpnīcas nodrošināja darba vietas vairāk kā 80% darba vietu, šobrīd ir vai nu izlaupītas, pārvērstas mazos kooperatīvos, vai arī to ražošanas jauda ir samazinājusies līdz 25 – 30% no sākotnējā un iespējamā ražošanas apjoma. No kādreizējiem 2500 vienas rūpnīcas darbiniekiem šobrīd tiek nodarbināti ap 300, pēdējā alga izmaksāta tikai šī gada februārī, darbiniekiem algas tiek maksātas graudā un tie produkciju arī ved gan uz tuvējo pilsētu tirgiem, gan arī uz Maskavu. Komandekonomikas brīnumi nespēja pārdzīvot brīvā tirgus principus un ir sabrukuši kā kāršu namiņi. Specializācija nesa gaidītos rezultātus tikai pašas PSRS ietvaros, laikā, kad Krievijas robežas atvērtas eksportam, Krievijas atpalikusī rūpniecība vairs nespēj konkurēt.
Lai glābtu šīs pilsētas kopumā nepieciešami ap 13 triljoniem rubļu, kas ir teju divi Krievijas federālie budžeti, Finanšu ministrija, savukārt, ir piešķīrusi ne vairāk, ne mazāk kā 20 miljardus rubļu. Vai izdosies glābt šīs pilsētas, laiks rādīs. Tomēr vienīgais, ko var novēlēt šo pilsētu iedzīvotājiem ir, lai pēc iespējas ātrāk uz tām dotos Vladimirs Putins, jo tieši V.Putina ierašanās no nenovēršmas iznīkšanas izglāba vēl vienu šādu monopilsētu – Pikalovo. |
|
Valsts korporāciju krīze |
2009.gada augustā D.Medvedevs uzdevis pārbaudīt valsts korporāciju (госкорпорация) darbu un izvērtēt šādas „organizatoriski-tiesiskas formas” lietderību kopumā. Šī „organizatoriski-tiesiskā forma”, būtībā uzskatāma par Putina otrā pilnvaru termiņa ekonomikas oligarhiski-birokrātiskās ideoloģijas kvintesenci.Pēc juridiskā statusa valsts korporācijas pielīdzināmas nekomerciālai partnerībai, taču tās sevī ietver vistīrāko komercorganizāciju. Patiesībā piedēkļa „valsts” (no krievu val. – „гос-”) lietojuma vienīgais pamatojumus ir tas, ka valsts korporāciju vadītājus ieceļ prezidents. Valsts korporācijas var uzskatīt par birokrātiskas oligarhijas valsts ideālo saimniecisko formu – pilnvarotie birokrāti (jaunie oligarhi) ar valsts īpašumu drīkst rīkoties teju kā ar savu privātīpašumu, turpretī privātīpašnieki (vecie oligarhi) ir spiesti savas darbības saskaņot ar valsti.
Par šīs Medvedeva iniciatīvas galveno „upuri” var uzskatīt valsts korporāciju „Rosstehnologiji”, kas bija Putina lielākais pēdējo pilnvaru gadu projekts. Kaut gan „Rosstehnologiji” dibināšanas dokumentos tās darbības sfēra ir norādīta augsto tehnoloģiju ražošana un eksports, īstenībā tās interešu sfērā nonāca jautājumi no autobūves līdz pat farmācijai. „Rosstehnologiji” veidolā, bija plānots radīt dominējošu tirgus spēlētāju, kas savā interešu sfērā turētu visu Krievijas ražošanu. Pārskatīt šādu valsts korporāciju lietderību Medvedevu patiesībā piespiedusi krīze, jo šāda sadrumstalota, daudznozaru struktūra iepriekš darbojās pateicoties neierobežotai kreditēšanai, kas kopš 2008.gada rudens vairs nav pieejama. NOZĪME: Tas, ka līdzšinējā valsts korporāciju, birokrātiskās oligarhijas ekonomiskā ideoloģija ir nonākusi dziļā krīzē, ir kļuvis par politisku faktu. Tādēļ Krievijas vadībai neizbēgami nāksies arī turpmāk pārskatīt Putina ēras pēdējo gadu lēmumus. Sākumā šie soļi visticamāk būs vērsti uz centieniem saglabāt birokrātiskās oligarhijas sagrābtos aktīvus un pozīcijas ekonomikā, taču ar laiku taps skaidrs, ka vienīgā iespēja ir jaunas ekonomiskās ideoloģijas meklēšana. |
DRAUDI
|
Eiropas atkarības mazināšanās no Krievijas gāzes piegādēm |
Šī brīža ekonomiskajā situācijā gāzes piegāžu apjoms ES ir samazinājies par vairāk kā 30%. Tāpat Krievija ir cietusi diplomātisku fiasko, jo nav spējusi panākt to, lai netiktu uzsākta “Nabucco” gāzes vada izbūves darbi. Nespēja vienoties ar Ukrainu par gāzes cenām un tranzīta pakalpojumiem padarīj Krieviju par neuzticamu energoresursu piegādātāju, Eiropai saņēma mācību jau 2009.gada ferbruārī, tāpat arī 2009.gada jūnijā/jūlijā Krievija turpināja strīdus ar Ukrainu. Tikai augusta sākumā J.Timošenko paziņoja, ka Ukraina sāks iepildīt gāzi savās krātuvēs, lai ziemā nodrošinātu gāzes piegādes Eiropai. Domājams, ka gāzes piegāžu apjoms ES no Krievijas turpinās sarukt, ES meklējot alternatīvas energoresursu iegādei, tā mazinot enerģētisko atkaŗibu no Krievijas, atņemot tai spēcīgu Eiropas šantāžas ieroci. |
|
|
Krievijas bankas, sarūkot Krievijas vispārējai likviditātei un iedzīvotāju maksātspējai, kā arī no Krievijas aizplūstot ārvalstu investīcijām ir novedis Krievijas bankas situācijā, ka valsts vadība ir aprēķinājusi, ka Krievijas bankās šobrīd no valsts puses nepieciešams iepludināt vairāk kā 1 triljonu USD, lai neatkārtotos 90.gadu Krievijas banku krīze. Vēl viens signāls, kas pasliktina šo situāciju ir Putina izteikumi par to, ka Krievijas valdība netaisās nacionalizēt nevienu no bankām. Tāpat pastāv nopietna problēma, Krievijai pašai nav brīvu finanšu resursu, iepludināt banku sektorā, tāpat nav arī neviena aizdevēja, kas varētu aizdot tik lielus finanšu līdzekļus. |
|
Demogrāfiskais stāvoklis
|
Pēc Rosstat aprēķiniem līdz 2030. gadam Krievijas iedzīvotāju skaits samazināsies līdz 127,4 miljoniem, t.i., par 14,4 miljoniem, skaitot no 2009.gada sākuma.
Krievijas iedzīvotāju skaita samazināšanās pamatā galvenokārt, ir: 2. 10 277 cilvēku ik gadus mirst autoavārijās, no kurām lielākā daļa tiek izraisīta alkohola vai narkotisko vielu reibumā. Tomēr pēc neatkarīgu analītiķu veiktajiem aprēķiniem šis skaitlis ir vismaz divas, līdz trīs reizes lielāks, jo šobrīd tiek uzskaitīti tikai tie negadījumos mirušie, kas mirst pirmajās piecās dienās pēc avārijas. 3. Alkoholisma problēma, uz 2009.gadu Krievijā reģistrēti vairāk kā 1,5 miljoni hronisku alkoholiķu, kas vairs nav derīgi darba tirgum, ir sociāli neaktīvi, pasliktina kriminogēno situāciju, kā arī potenciāli mirs no alkoholisma izraisītām saslimšanām. 4. Izdarīto abortu skaits pārsniedz dzimušo skaitu, pēc Rosstat datiem, lai Krievijā izbeigtos depopulācija un pozitīvi iedzīvotāju pieauguma rādītāji, ikvienai sievietei fertilajā vecumā, būtu jāpiedzemdē 2,5 – 2,6 bērni. Taču šī brīža rādītāji ir robežās no 1,4 – 1,5, kas ir vēl mazāk nekā 1992.gadā, kad sākās depopulācija. |
|
Nereformēta veselības aprūpe un nepietiekams finansējums |
Līdz pat šim brīdim Krievijā nav notikusi veselības aprūpes reforma un medicīnai atvēlētie līdzekļi ir nepietiekami normālai sistēmas darbībai. Ik gadus no sākotnējā valsts budžetā paredzētā apjoma veselības aprūpei līdzekļi tiek “nogriezti” divas reizes. 2009.gadā finansējums veselības aprūpei samazinājies no 337 miljardiem rubļu, līdz 317 miljradiem rubļu. Krievijas Veselības aizsardzības ministrija ir apturējusi pilnīgi visas investīcijas, kas saistītas ar veselības aprūpes iestāžu celtniecību, remontiem, utml. Kā piemēru finansējuma samazinājumam var minēt Arhangeļskas pilsētas veselības aprūpes sistēmas finansējuma samazinājumus no 116 uz 57 miljoniem rubļu. |
|
Pieaugošā korupcija drošībsargāošajās struktūrās |
Ik gadus no darba milicijā tiek atlaisti vairāki simti miliču, kas tiek apsūdzēti dažādos noziegumos, tomēr galvenokārt tie ir noziegumi, kas ir koruptīva rakstura. Salīdzinot ar 2008.gadu, 2009.gada pirmajā pusē šādu gadījumu skaits ir samazinājies tikai Sanktpēterburgā (-5%) un Maskavā (-7,5%), kamēr citās lielajās pilsētās un apgabalos tas ir tikai pieaudzis, piem., Maskavas apgabalā +111,1%, Krasnodaras apg. +72,7%, Tjumeņas apg. + 81,8%, Kurskas apg. +225%. Koruptīvo gadījumu skaita pieaugums milicijā skaidri norāda uz kopējā korupcijas līmeņa paaugstināšanos valstī kopumā. |
|
Armijas reforma |
Pilnībā pabeidzot Krievijas bruņoto spēku reformēšanu, kas uzsākta nu jau pirms pieciem gadiem, atvaļināti tiks vairāk kā 1 miljons kvalificētu militārpersonu. Krievijas bruņoto spēku vadība tikai 2009.gada jūlijā atskārta, ka reformai nav pakļaujama bruņoto spēku ātrās reaģēšanas, jeb desanta daļa. Tomēr skaidri zināms, ka atvaļinātās militārpersonas, no kurām tikai daļa saņems pensijas, ir drauds sabiedrībai kopumā un paredzams, ka daļu no visiem atvaļinātajiem iesaistīs kriminogēnās struktūras. Līdz ar to var paredzēt, ka Krievijā kriminogēnais stāvoklis pasliktināsies vairākas reizes un cīņa pret atvaļinātajām militārpersonām/noziedzniekiem būs sarežģītāka, nekā pret vienkāršu organizētās noziedzības grupējumu. |
|
Autoritārisma tendenču pieaugums |
Saskaņā ar Maskavas Valsts Universitātes pētnieka Grigorija Golosova pētījumu, šobrīd pastāvošā politiskā iekārta Krievijā ir nosaucama par elektoriālo autoritārismu. “Vienotā Krievija” ir panākusi to, ka, konsolidējot tādus spēkus kā Dmitrija Rogozina pārstāvēto partiju, kā arī Pensionāru partiju, kā arī vairumu reģionu partijas, tas, domājams galvenokārt, darīt tāpēc, lai iegūtu pēc iespējas lielāku elektorāta atbalstu to vēlētāju vidū, kas nav gatavi balsot par “Vienoto Krieviju”. Krievijas partiju reforma sistēmiski balstījās tajā, ka, institucionalizējot partiju sacensību, tas novedīs pie elektorāta neizlēmības samazināšanas un valdošās grupas politisko risku samazināšanas. Galvenais acīmredzamais uzdevums, ko īstenoja Kremlis, sastāvēja no tā, lai atņemtu gubernatoriem iespēju izveidot vēlēšanu blokus, kuru nosaukumi apelētu pie vēlētāju reģionālās identitātes. No 2005. gada šādu vēlēšanu bloku izveidošana gluži vienkārši tika aizliegta. Tādēļ Kremlis lika lietā vēl vienu sviru, nosakot, ka minimālais vienas partijas biedru skaits nedrīkst būt mazāks par 50 tūkstošiem cilvēku, tādējādi viena gada laikā no oficiāli reģistrēto 46 partiju skaits ir sarucis līdz 15. Saprotams, ka reģionālās varas institūtu reformēšana šādā ceļā jau pašos pamatos neatbilst demokrātijas normatīvajām prasībām. Tas viss ataino tikai to, ka Krievijā pastāv ļoti smagas sovjetiskās un arī postsovjetiskās autoritārisma tendences un ilgas pēc tām. |
|
Autorūpniecības iznīkšana |
Pēdējā laika peripētijas ap “AvtoVAZ” skaidri demontrē situāciju, kāda šobrīd ir visā Krievijas rūpiecības sistēmā kopumā. Resp., “AvtoVAZ” novecojusī infrastruktūra, modernizācijas trūkums, kā arī zinātniskās kapacitātes trūkums ir novedis pie tā, ka rūpniecības apjoms ik gadu sarūk vidēji par 5%, kā dēļ Krievijā rūpniecība kopumā veido daudz mazāku īpatsvaru IKP. “AvtoVAZ” piemērs, sākotnēji meklējot investorus Rietumeiropā, un tam sekojošais “Sberbank” mēģinājums pārņemt OPEL parādīja Krievijas izmisīgos centienus jebkuriem līdzekļiem iegūt Rietumu tehnoloģijas un modernizēt jau no 80tajiem gadiem nereformēto rūpniecības nozari. Tomēr daudz būtiskāk ir tas, ka rūpniecības nozarei pieguļošās monopilsētas piedzīvos sociālu sprādzienu, kam šī brīža Krievija noteikti nav gatava. |
|
Nacionalizācijas tendenču pieaugums |
2009. gadā Kremlis vairākkārt ir demonstrējis to, ka tas ir gatavs daudz vairāk nostiprināt centralizētu valsts lomas palielināšanu ekonomikā, šajā gadījumā piemērs ar lielāko Krievijas alumīnija ražotāju “Rusal” parādīja to, ka iepretim Kremļa oficiālajai retorikai, tas tomēr ir gatavs pārņemt jebkuru no iepriekš privatizētajiem stratēģiskās rūpniecības uzņēmumiem. Šobrīd valsts vara “neitralizējot” tā saucamos oligarhus, mēģina iegūt kaut vai pastarpinātu kontroli pār visiem svarīgākajiem derīgo izrakteņu ieguves un loģistikas uzņēmumiem, kā arī pār lielākajiem rūniecības uzņēmumiem un federālas nozīmes finanšu kompānijām.
Atbildību par grūtībās nonākušajiem lielajiem uzņēmumiem Kremlis pārliek uz gubernatoriem, kaut arī tiem ir daudz mazākas iespējas un ietekme, lai šos jautājumus risinātu. Taču, apzinoties, ka uzņēmumu slēgšanas gadījumā sāksies atlaisto darbinieku protesta akcijas, par ko nāksies atbildēt Kremļa priekšā, gubernatori spiesti risinājumus meklēt. Šobrīd tiek prasīts ar zaudējumiem strādājošos uzņēmumus nacionalizēt, taču likumdošanā nav iestrādāta šāda iespēja. Turklāt ieguldot līdzekļus uzņēmumos, reģioni riskē zaudēt arī valsts līdzekļus sociālo problēmu risināšanai, proti, ja reiz gubernatori var pirkt uzņēmumu akcijas, tad jau stāvoklis nemaz nav tik smags, un var iztikt bez valdības papildus finansējuma. Lai nu kā, nodarbinātības problēmu nekur nepazudīs – vai nu uzņēmumus jāmodernizē, tādejādi atlaižot daudzus strādājošos, savukārt turpinot darbu pašreizējā veidā, uzņēmumi turpinās strādāt ar zaudējumiem, un rezultātā tos var nākties slēgt pavisam. |
|
Nelegālās informācijas tirdzniecība |
Nesakārtotā likumdošana IT jomā ir novedusi pie tā, ka cilvēki, kam ir brīva pieeja valsts nozīmes informācijai, var brīvi ar to manipulēt, pārdodot to vai kā citādi gūstot no tās nepastarpinātu labumu. Piemērs ar “Svjazinvest” un “Rostelekom” skaidri norāda uz to, ka vidēja līmeņa vadītāji var iesaistīties biržas spekulācijās, manpulējot ar akciju kursiem, piespēlējot masu medijiem un biržai tiem vēlamu informāciju. Brīdī, kad tiem nepieciešams iegādāties pēc iespējas vairāk akciju, tie iepludina negatīvu informāciju par uzņēmumu, taču, kad tiem akcijas ir jāpārdod, gluži pretēji. “Svjazinvest” vadītājs aktīvi tirgojās ar meitas uzņēmuma akcijām visu šo gadu, stāstot, ka viņš iegādājas sakaru uzņēmuma akcijas, lai pilnībā sakristu viņa un valsts intereses, un, ka “ Svjazinvest” tas nāks tikai par labu. Uz šo brīdi “Svjazinvest” vadītājs Jurčenko ir iegādājies 7 meitas uzņēmumu akcijas par kopējo summu 880 miljoni rubļu. Tas viss norada uz to, ka Krievijā informācijas plūsmas nav kontrolētas, un ar tām brīvi iespējams manipulēt, un, ka nav īstas uzraudzības par informācijas plūsmu drošumu un to sakārtotību. |
|
Iespējamais sociālais sprādziens ekonomiskās krīzes dēļ |
Sākoties krīzei un bezdarba draudiem daudzi uzņēmumi tika noturēti pie dzīvības ar pašvaldību garantētu kredītu palīdzību. Skaidrs, ka šie uzņēmumi tos atmaksāt nespēs. Arī gubernatori par šādu lēmumu nebūs saucami pie atbildības – viņi tikai pildīja Kremļa uzstādījumu – nekādu masveida atlaišanu! Tomēr neviens budžets nevar uzturēt miljoniem darba vietu, kurās netiek radīts nekas vērtīgs. Pirmie to ir sapratuši „AutoVAZ” un „GAZ”, kur tiks atlaisti desmitiem tūkstoši darbinieku. Arī „Aeroflot” darbinieku skaitu samazinās par vairākiem tūkstošiem. Drīz šis atlaišanas vilnis nonāks arī līdz citiem uzņēmumiem, un tam neviens un nekas nav gatavs.
Nesen Medvedevs uzslavēja valdību par labu darbu, laikam viņš vienkārši nezina, ka valdības īstenotā pensiju reforma krasi palielina slodzi uz ekonomiku, un samazina stimulus veidot jaunas darba vietas. Laikam jau to nezina arī Putins, jo finanšu un ekonomiskās attīstības ministri baidās tam ziņot par patieso situāciju. Šobrīd Krievijas galvenais jautājums – kā radīt jaunas darba vietas? Kad ar līdzīgu problēmu saskārās Baltkrievija tajā pieņēma virkni lēmumu, tostarp atvieglot uzņēmumu dibināšanu un biznesa uzsākšanu. Tomēr autors norāda, ka Krievijā ekonomikas liberalizēšana bez politiskās brīvības atjaunošanas neko nedos. „Pēc pēdējos 5 gados pieredzētā, kurš gan ticēs, ka ekonomiskā brīvība ir domāta nopietni un uz ilgu laiku, nevis tikai kā taktiska atkāpšanās?” viņš jautā. Kaut vai 1 piemērs – Krievijas pielsētās joprojām staigāā līdz zobiem bruņota policija, kas jebkurā brīdī var slēgt jebkuru uzņēmumu un iesēdināt jebkuru uzņēmēju. Kamēr netiks izformēta birokrātu privātā armija, ir muļķīgi gaidīt, ka pēc pavēles „atbrīvotajā” ekonomikā ieplūdīs milzu investīciju vilnis. Ekonomiskās analīzes institūta prezidents, kādreizējais Krievijas prezidenta Vladimira Putina padomnieks ekonomikas jautājumos, tagad ass Kremļa politikas oponents, Andrejs Illarionovs norāda, ka jau 2008.gada nogalē bija vērojams būtisks ražošanas kritums 12 galvenajās rūpniecības nozarēs. Turklāt metalurģijā, mežistrādē, kokrūpniecībā, ķīmijas, naftas ķīmijas, kā arī celulozes un papīra ražošanā kritums jau bija vērojams gadu un ilgāk. Pēdējo deviņu mēnešu laikā ražošanas apjomi Krievijā samazinājušies par 13%. “Tāds ražošanas samazinājuma temps kā novembrī Krievijā nebija fiksēts pēdējo 19 gadu laikā. Pat pašos smagākajos mēnešos 1992., 1994. un 1998.gadā nav bijuši šādi rādītāji,” uzsver A.Illarionovs un piebilst, ka acīmredzot pēdējā reize, kad Krievija piedzīvoja kaut ko līdzīgu, bija Otrā pasaules kara laiks – 1941.gada oktobris un 1942.gada maijs – augusts. |
|
Propagandas līmeņa pieaugums masu medijos |
KF prezidents D.Medvedevs savā 2009.gada 10.septembra rakstā “Uz priekšu Krievija” [Россия, вперед!] runājot par KF politiskās sistēmas attīstību uzsvēra, ka demokrātiskie institūti stabilizēti, taču to kvalitāte ir tālu no ideālā . Pilsoniskā sabiedrība ir vāja, pašorganizācijas līmenis nav augsts. KF nav politiskās cīņas līderu parlamentā – partiju, kas periodiski nomainītu viena otru. Partijas neveido reģionālos izpildvaras orgānus. Neeksistē civilizēta politiska konkurence, kura notiktu uz konsensusa bāzes par ārpolitikas stratēģiskajiem jautājumiem, sociālo stabilitāti, konstitucionālās kārtības pamatiem, nācijas suverenitātes aizsardzību, pilsoņu tiesībām un brīvībām, īpašumtiesību aizsardzību, estrēmisma nepieņemamību, u.c. Medvedevs uzsver, ka politiskās sistēmas modernizācija jau ir sākta, taču tā netiks forsēta, jo steiga politisko reformu īstenošanā Krievijas vēsturē ir novedusi pie traģiskām sekām un valsti uz sabrukšanas sliekšņa, izmaiņas būšot pakāpeniskas un neizbēgamas. Demokrātijas jomā Krievija mehāniski nekopēšot ārzemju pieredzi, jo politisko kultūru nevarot vienkārši kopējot vadošo sabiedrību politiskās ieražas. Krievija Medvedeva vārdiem pārņems pieredzi analizējot citu valstu pieredzi demokrātijas jomā un izvērtējot demokrātisko institūtu attīstības veiksmes un neveiksmes. |