Krievijas agresija Ukrainā ir likusi pārskatīt Eiropas Savienības politiku attiecībās ar Krieviju un tās kaimiņvalstīm. Politiskās, ekonomikas un drošības problēmas, kas radušās ES dalībvalstīm Krievijas agresijas rezultātā, nav atrisināms katrai valstij atsevišķi. Risinājumi ir meklējami reģionālā un visas Eiropas līmenī, uzsver pētnieki Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) izdotā rakstu krājuma “The War in Ukraine: Lessons for Europe” šodien notikušajā prezentācijā, daloties viedokļos, par to, kādām praktiskām izmaiņām ir jānotiek ES drošības un ekonomiskajā politikā pēc Krimas aneksijas.
Jaunie drošības izaicinājumi norāda uz nepieciešamību pēc ciešākas ES un NATO sadarbības, jo ne NATO, ne ES atsevišķi nevar efektīvi stāties pretī hibrīdapdraudējumiem. Baltijas valstu drošības stiprināšanai nepieciešama gan vēl ciešāka reģionāla sadarbība, gan katras Baltijas valsts pašaizsardzības spēju stiprināšana, norāda rakstu krājuma autori. 
Pētnieki uzsver, ka hibrīddraudu novēršanai par drošības jautājumu ir kļuvusi sabiedrības saliedētības sekmēšana. Baltijas mediju stiprināšanas kontekstā eksperti vedina ieviest izmaiņas ES mediju sfēras regulēšanā, nodrošinot Baltijas valstīm labāku iespēju monitorēt un kontrolēt Krievijas mediju darbību Baltijā.
Viens no jaunā rakstu krājuma autoriem Analītiskā interneta žurnāla The Insider redaktors no Krievijas Romāns Dobrohotovs norāda, ka Rietumu sankcijas jau ir atstājušas ietekmi uz Krievijas ekonomiku. Šai tendencei turpinoties, Krievijas varas elitei nāksies noteiktāk reaģēt uz ekonomikas problēmām.
Ukrainas pētnieki secina, ka Krievija turpinās izmantot enerģētikas jautājumus kā manipulācijas instrumentu tik ilgi, kamēr ES radīs sistēmisku risinājumu kopējai energētikas politikai.
Krievija daudzus pārliecinājusi, ka Ukrainā notiekošajā vainojami Rietumi, taču tā nav taisnība. Krievija turpina izmantot tautiešus ārvalstīs savu interešu realizēšanai, kaut patiesībā viņu vajadzības Krievijai neinteresē, norādīja viens no grāmatas autoriem, drošības jautājumu eksperts Jānis Kažociņš.
Atzīmēts arī, ka Krievijas agresija pret Ukrainu ir pamatīgi ietekmējusi politisko atmosfēru Austrumu partnerības valstīs, tādēļ, lai ES Kaimiņu politika varētu turpināt darboties efektīvi, birokrātiskā pieeja jānomaina pret vairāk startēģisku un elastīgu rīcību.
Lai gan karš Ukrainā nav karš Eiropas Savienībā, tomēr tas ir karš Eiropā, tāpēc ES ir jārīkojas daudz noteiktāk, atbilstoši tās morālajam, politiskajam un ekonomiskajam svaram, uzsver rakstu krājuma līdzredaktors, APPC izpilddirektors Andis Kudors.
Kaut arī Krievijas pārstāvji Jaltas conferences 70. gadadienā ir runājuši par līdzīga pasākuma nepieciešamību, lai “nozīmīgākie spēlētāji runātu par jauniem spēles noteikumiem”, Eiropai nav jāpakļaujas Krievijas prasībai par ekskluzīvu interešu zonu noteikšanu. Vienīgais kritērijs tam, kas ir vai nav pieņemams starptautsikajās attiecībās, ir jau pastāvošās starptautiskās normas un principi, kas ir jāievēro visiem, tostarp Krievijai, norāda pētnieki. 
Rakstu krājums “The War in Ukraine: Lessons for Europe” sadalīts trīs tematiskās daļās, kurās apskatīti izaicinājumi Eiropas drošībai, ekonomikai un politikai. Pētnieki piedāvā risinājumus turpmākajām ES un Krievijas attiecībām. Nozīmīga vieta atvēlēta jaunajiem drošības izaicinājumiem, kas radušies pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu. 
Drošības sadaļā aplūkoti hibrīdapdraudējuma riski Baltijai un iezīmēti nepieciešamie soļi ES kopējās drošības un aizsardzības stiprināšanai. Ekonomikas sadaļā tiek analizēta Rietumu sankciju ietekme uz Krievijas ekonomiku un enerģētikas jautājuma nozīme Krievijas un Ukrainas konfliktā. Savukārt rakstu krājuma politiskajā sadaļā analizētas ES, Krievijas un Ukrainas politisko attiecību nākotnes perspektīvas.
Grāmatas autori ir pētnieki no Latvijas, Somijas, Lielbritānijas Ukrainas un Krievijas. Tā tapusi ar Eiropas Parlamenta Eiropas Tautas partijas grupas un Konrāda Adenauera fonda finansiālu atbalstu.
Elektroniski rakstu krājums pieejams šeit.