Rietumvalstu politiķiem būtu atklāti jārunā par Krievijas karu pret Ukrainu un Krievijas bruņoto spēku iesaistīšanos kaujās Ukrainā. Tāpat Rietumiem jāatzīst, ka Putins katru karadarbības apsīkšanas brīdi ir izmantojis, lai sagatavotu Krievijas, kā arī tās sabiedroto Ukrainas teritorijās, karaspēkus nākamajai cīņas kārtai, un šobrīd tas ir ticis darīts Minskas vienošanās aizsegā. Kremlis cenšas radīt priekšstatu, ka bruņotie spēki, kas piedalās kaujās, ir leģitīms Ukrainas karaspēks, nevis Maskavas radīts formējums. Šie un citi ar karu Ukrainā un Krievijas iesaisti tajā saistīti secinājumi pausti starptautisko attiecību domnīcas Atlantic Council sagatavotajā pētījumā “Slēpties acu priekšā: karš Ukrainā”, ko 17. Jūnijā Rīgā, Kara muzejā prezentēja divi no tā autoriem – Eliots Higins (Eliot Higgins) un Maks Cuperskis (Maks Czuperski).

Pasākumu organizēja Austrumeiropas Politikas Pētījumu Centrs (APPC) sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu Ministriju un Amerikas Savienoto Valstu vēstniecību Latvijas Republikā.

Pētījumu izstrādājusi Atlantic Council speciāli izveidota darba grupa ar mērķi izpētīt Krievijas militāro iesaisti Ukrainā. Šis pētījums raida skaidru signālu, ka Krievija ir uzsākusi karu pret savu kaimiņvalsti, tomēr, neraugoties uz pierādījumiem, turpina to noliegt.

Pētījuma ietvaros tapušie secinājumi rāda, ka:

Satelīta uzņēmumi apstiprina Krievijas karaspēka kustību un kara nometņu celtniecību gar Ukrainas robežu;

Krievijas kara Ukrainā sākumpunkti ir Krievijas treniņnometnes, kas izvietotas gar Ukrainas robežu. Šajās nometnēs atrodas Krievijas militārais ekipējums, kas tiek ievests Ukrainā un piegādāts separātistiem un mobilizētajiem karavīriem no Krievijas;

Militāri augstākstāvošie ir pavēlējuši Krievijas karavīriem noslēpt jebkādas identificējošas zīmes uz transportlīdzekļiem un noņemt uzšuves no formastērpiem pirms pievienoties separātistu spēkiem Austrumukrainā;

Separātistu rokās ir nonākusi dažāda veida munīcija un ieroči, ko Ukrainas militārie spēki neizmanto un kas ražoti Krievijā;

Satelīta uzņēmumi, publiskie informācijas avoti un citu datu analīze apstiprina, ka daudzi uzbrukumi ir uzsākti no Krievijas teritorijas un smagāko uzbrukumu laikā prokrieviskie spēki ir saņēmuši atbalstu no Krievijas teritorijas;

Pētījuma autori arī piedāvā savus priekšlikumus Rietumu valdībām situācijas Ukrainā risināšanai.  Viņi iesaka ne tikai pretoties Krievijas dezinformācijas karam, bet arī:

Vairāk pievērsties izlūkošanai, lai spētu pretoties un atklāt Putina karu Ukrainā;

Pielietot jaunas digitālas tiesu metodes un ģeogrāfisko vietas analīzi, lai savāktu datus, ko publiskot un tādējādi papildinātu izlūkošanas slepenos un tehniskos arhīvus;

Sargājot izlūkošanas materiālus, vienlaikus pēc iespējas publiskot to informāciju, kas attiecas uz Putina agresiju, Krievijas karaspēka un militārās tehnikas klātbūtni Ukrainā, kā arī atklāt Krievijas puses kauju vadītājus;

Informēt Ukrainas valdības uzticamos pārstāvjus par Krievijas un tās spēku plāniem pie un arī Ukrainas teritorijā;

Runāt atklāti, konsekventi un publiski par Krievijas karu pret Ukrainu, lai pretotos Krievijas hibrīdkara paņēmieniem;

Lai mazinātu Maskavas propagandas spēku, palielināt finansējumu un piesaistīt privātās investīcijas krieviski runājošiem neatkarīgiem raidījumiem un medijiem, kas raida krieviski runājošos apvidos;

Veikt lielāku analīzi un izlūkošanu par Putina arvien pieaugošo hibrīdkaru pret citiem Krievijas kaimiņiem un Eiropas nācijām;

Balstoties uz iegūto informāciju pieņemt politiskus lēmumus, piemēram par sankciju pastiprināšanu, nevis samazināšanu, un formulēt plašāku transatlantisko stratēģiju, lai atturētu Krieviju no tālākas agresīvas rīcības.

Ar pilnu pētījuma tekstu (angļu val.) iespējams iepazīties šeit.

Foto no pētījuma prezentācijas pieejamas šeit.