30. novembrī Latvijas Ārpolitikas institūts (LĀI) un Austrumeiropas politikas pētījumu centrs (APPC) prezentēja savu jauno pētījumu „Krievijas un Baltkrievijas ekonomiskā klātbūtne Baltijas valstīs: riski un iespējas”. Grāmata, kas tapusi ar Sorosa fonda – Latvija finansiālo atbalstu, paredzēta plašam lasītāju lokam – politikas veidotājiem, uzņēmējiem un investoriem, ārpolitikas ekspertiem u.c. Pētījuma tapšanā piedalījušies pavisam trīspadsmit pētnieki, grāmatas redaktors ir politologs Andris Sprūds. Pētījuma galvenā uzmanība ir veltīta Latvijas divpusējām ekonomiskajām attiecībām ar Krieviju un Baltkrieviju. Piedāvājam pētījumā apkopotos secinājumus un rekomendācijas.
Pēdējo gadu Latvijas ārpolitikas „ekonomizācija” ir devusi labus augļus, kas izpaudušies kā eksporta pieaugums un intensīvāki ekonomiskie sakari ar vairākām valstīm, tai skaitā Krieviju un Baltkrieviju. Aktīvāka sadarbība veicina arī savstarpēju atkarību, kas savukārt vairo bažas par politisko risku pieaugumu dēļ lielās atsevišķu valstu ekonomiskās klātbūtnes Latvijā. Lai gan joprojām pastāv zināms potenciāls ekonomisko saišu uzlabošanai ar Krieviju, nevajadzētu pārspīlēt tā apjomus. Politisko attiecību uzlabošana ar kaimiņvalsti, protams, būtu papildus signāls abu valstu uzņēmējiem droši investēt, tomēr, drīzāk pašas Latvijas iekšējā ekonomiskā izaugsme varētu atvērt jaunus logus ekonomisko sakaru paplašināšanai ar Krieviju.
Lai gan kopumā ārvalstu investīcijas, tai skaitā Krievijas, ir vitāli nepieciešamas Latvijas ekonomiskajai izaugsmei, ir jāņem vērā Krievijas investīciju „raksturs”, kas atstāj ietekmi uz Latvijas investīciju un uzņēmējdarbības klimatu. 2011.gada Transparency International „kukuļu maksātāju indekss” uzrāda Ķīnas un Krievijas kompānijas kā aktīvākās kukuļu devējas, darbojoties ārvalstīs. Tādējādi saglabājas risks, ka šāda prakse tiek „eksportēta” arī uz Latviju.
Latvija pēdējos gados ir centusies īstenot vairāk vai mazāk „pragmatisku” ārpolitiku ar Krieviju un Baltkrieviju. Debates par Latvijas attieksmi pret ES sankcijām pret Baltkrieviju var uzskatīt par lakmusa papīru, kas norāda uz biznesa grupu ietekmi uz Latvijas ārpolitiku. Lai gan ES ārpolitikā dažkārt ir vērojama dubulto standartu iezīmes, tomēr, dilemma nav atrisināta un izvirza jautājumus par Latvijas sekošanu ES vērtībām.
Izdevīgu ekonomisko attiecību turpināšanai ar Krieviju un Baltkrieviju, vienlaicīgi novēršot korupcijas, politiskos un drošības riskus, pētījumā ir definētas sekojošās rekomendācijas (saīsināti):
Baltijas valstu valdībām, sadarbībā ar interešu grupām un ekspertiem, jādefinē stratēģiski nozīmīgākie ekonomikas sektori ilgtermiņa perspektīvā. Šādiem sektoriem ir jābūt ja ne valsts īpašumā, tad vismaz ciešā kontrolē un uzraudzībā.
Nav pieļaujams monopola stāvoklis nevienā no ekonomikas nozarēm. Lai to panāktu, ir jānostiprina anti-monopola institūcijas un noteikumi. Ārvalstu investīciju uzraugošajām un ekonomikas noziegumu apkarojošajām institūcijām ir jāuzlabo sadarbība savā starpā kā valsts iekšienē tā arī ar ārvalstu partneriem.
Koruptīvas prakses novēršanai ar ekonomiku saistītos jautājumos ir nepieciešams lēmumu pieņemšanas procesa caurspīdīgums. Biznesa interešu grupas un asociācijas ir svarīgas ārējās ekonomiskās politikas līdzveidotājas, tomēr to darbību vajadzētu kontrolēt ar lobēšanas likumdošanas palīdzību. Ciešās saites starp biznesa un politikas elitēm ļauj apiet institucionalizētos „uzraugus” un noteikumus, līdz ar to valsts institūciju loma ekonomiskajās attiecībās tiek vājināta un palielinās korupcijas risks.
Ir jāattīsta noteikti ekonomikas sektori Baltijas valstīs, lai palielinātu salīdzinošās priekšrocības (comparative advantage) reģionālā līmenī.
Ir jāturpina tālāka Baltijas valstu likumdošanas un uzņēmējdarbības prakses „eiropeizācija”. Enerģētikas sektorā tas nozīmē ES Trešās energopaketes normu ieviešanu.
Joprojām pastāv iespējas paplašināt un padziļināt divpusējās attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju, tomēr pieaugošo ekonomisko saišu radītā savstarpējā atkarība var novest pie izteikti vienpusējas atkarības no Krievijas. Ir jādefinē kritiskā robeža jeb pagrieziena punkts, aiz kura savstarpējā atkarība var pāraugt vienpusējā atkarībā.
Ir jāatrisina joprojām pastāvošā „vērtību – interešu” dilemma. Latvijas nostāja variē starp „konstruktīvo sasalumu” un „pragmatismu” attiecībās ar Baltkrieviju un Krieviju. Minētā dilemma apgrūtina valsts ārpolitikas plānošanu ilgtermiņā.
Ar pētījumu, tostarp tā secinājumiem un rekomendācijām pilnā apjomā, būs iespējams iepazīties LĀI un APPC mājaslapās (www.liia.lv, www.appc.lv) pēc 30.novembra.