Andis Kudors: Ir divi zīmīgi notikumi novembrī saistībā ar Krievu Pareizticīgo baznīcu (KPB). Abi palīdz labāk saprast KPB lomu kaimiņvalstī. Pirmais – KPB galva – Kirils, uzstājoties baznīcas zinātiskajā centrā  “Pareizticīgā enciklopēdija”, teica sekojošo: “Šogad mēs atceramies Padomju Savienības sabrukuma divdesmitgadi. Saistībā ar šo, es dodu priekšroku runāt par vēsturiskās Krievijas sabrukumu.” Patriarhs pasniedza PSRS sabrukumu kā negatīvu notikumu un aicināja Krievijas iedzīvotājus “rūpēties par nacionālās pašapziņas un cieņas vairošanu, lai vairs nekad vēsturē nenotiktu tas, kas notika 90. gadu sākumā […].”

Otrs notikums…

– Dmitrijs Medvedevs piešķīris telpas Kremlī KPB patriarham Kirilam dažādu tikšanos un pasākumu (ne liturģisko) rīkošanai.

Pirmais notikums norāda uz V.Putina un Kirila līdzīgajiem skatījumiem uz PSRS sabrukumu un tādējādi arī patreizējo varas politiku. Savukārt telpu piešķiršana vēlreiz atgādina, ka Krievu pareizticīgā baznīca de facto ir Krievijas varas institūcija un bauda priviliģētu stāvokli atttiecībā pret citām konfesijām. Ar šo, protams, nevajadzētu nosodīt visus ierindas ticīgos, runa vairāk ir par patreizējo KPB vadību.