Runājot par šodienas Krieviju mēs varam runāt par vairākām aktuālām problēmām, kas ir svarīgas ne tikai Krievijas īstermiņa attīstībai, bet arī fundamentāli nozīmīgas problēmas Krievijas kā valsts pastāvēšanai un tālākai nākotnei. Krievija gluži tāpat kā tās priekštece PSRS bieži vien sevi pozicionē stiprāku un varenāku, nekā tā ir objektīvi. Kurš gan nezina stāstu par Potjomkina ciemu? Vai Krieviija patiesi ir tik varena kā to visai pasaulei stāda priekšā tās vadošie politiķi? Vai arī Krievija vienkārši nevēlas atzīt to, ka tā reizēm var būt patiesi vāja? Apskatīsim pavisam piecas problēmas, kas skaidri norāda uz Krievijas, maigi izsakoties, visai sarežģīto stāvokli.
KRIEVIJA IZMIRST?
Šis, protams, ir jautājums, kuru sev uzdod ne tikai Krievija, bet arī daudzas citas Eiropas valstis. Tomēr Krievija, kura vienmēr ir lepojusies ar saviem cilvēkresursiem, kā ar vienu no lielvaras spēcīgajiem balstiem, šodien lēnām izsīkst. Protams, cilvēkresursi Krieviijai nebeigsies tik ātri kā nafta, tomēr skaidrs ir tas, ka Krievija neattīstās policentriski, bet gan tikai Ziemeļrietumu Krievijas daļa. Sibīrijas plašumi strauji iztukšojas no cilvēkiem. Krievijas statistikas aģentūras Rosstat sniegtie aprēķini ir skaudri un valsts pārvaldei uz tiem vajadzētu reaģēt strauji, ugunsdzēsēju režīmā, lai labotu situāciju.
Pēc Rosstat aprēķiniem līdz 2030. gadam Krievijas iedzīvotāju skaits samazināsies līdz 127,4 miljoniem, t.i., par 14,4 miljoniem, skaitot no 2009.gada sākuma.
Krievijas iedzīvotāju skaita samazināšanās pamatā galvenokārt, ir:
1. Sliktā veselības aprūpes sistēma un iedzīvotāju zemā izglītotība pret savu veselības stāvokli, ik gadus aptuveni 250 000 cilvēki mirst no sirds un asinsvadu sistēmas slimībām;
2. 10 277 cilvēku ik gadus mirst autoavārijās, no kurām lielākā daļa tiek izraisīta alkohola vai narkotisko vielu reibumā. Tomēr pēc neatkarīgu analītiķu veiktajiem aprēķiniem šis skaitlis ir vismaz divas, līdz trīs reizes lielāks, jo šobrīd tiek uzskaitīti tikai tie negadījumos mirušie, kas mirst pirmajās piecās dienās pēc avārijas.
3. Alkoholisma problēma, uz 2009.gadu Krievijā reģistrēti vairāk kā 1,5 miljoni hronisku alkoholiķu, kas vairs nav derīgi darba tirgum, ir sociāli neaktīvi, pasliktina kriminogēno situāciju, kā arī potenciāli mirs no alkoholisma izraisītām saslimšanām.
4. Izdarīto abortu skaits pārsniedz dzimušo skaitu, pēc Rosstat datiem, lai Krievijā izbeigtos depopulācija un pozitīvi iedzīvotāju pieauguma rādītāji, ikvienai sievietei fertilajā vecumā, būtu jāpiedzemdē 2,5 – 2,6 bērni. Taču šī brīža rādītāji ir robežās no 1,4 – 1,5, kas ir vēl mazāk nekā 1992.gadā, kad sākās depopulācija.
Četras milzīgas problēmas ar kurām saskaras Krievija to iztukšo lielā ātrumā, un ir skaidrs, ka nelabojot pašreizējo situāciju, aina Krievijā uz 2030.gadu pvērsies pavisam cita.
VESELĪBAS APRŪPES NAV?
Neba tikai Krievija izmirst pašu tās iedzīvotāju vainas dēļ, kopējā veselības aizsardzības politika Krievijā ir veidota tā, ka tā netiek izvirzīta par vienu valsts prioritātēm. Krievijas veselības aprūpes sistēma nav reformēta visus šos 18 gadus pēc PSRS sabrukuma, kas arī ir viens no būtiskākajiem iemesliem straujai depopulācijai valstī. Pēc vidējiem aprēķiniem tikai lielajās pilsētās neatliekamā medicīniskā ierodas pie sirdzējiem laikā no 10 – 30 minūtēm, lai gan reglamentējošie akti nosaka, ka “ātrajai” palīdzībai jāierodas 7minūšu laikā, jebkurā vietā pilsētā un 30 – 60 minūšu laikā jebkurā apdzīvotā lauku teritorijā. Reālā aina ir pavisam cita – lauku reģionos neatliekamā medicīniskā palīdzība ierodas vidēji no 3, līdz pat 6 stundu laikā pēc izsaukuma! Līdz pat šim brīdim Krievijā nav notikusi veselības aprūpes reforma un medicīnai atvēlētie līdzekļi ir nepietiekami normālai sistēmas darbībai. Ik gadus no sākotnējā valsts budžetā paredzētā apjoma veselības aprūpei līdzekļi tiek “nogriezti” divas reizes. 2009.gadā finansējums veselības aprūpei samazinājies no 337 miljardiem rubļu, līdz 317 miljradiem rubļu. Krievijas Veselības aizsardzības ministrija ir apturējusi pilnīgi visas investīcijas, kas saistītas ar veselības aprūpes iestāžu celtniecību, remontiem, utml. Kā piemēru finansējuma samazinājumam var minēt Arhangeļskas pilsētas veselības aprūpes sistēmas finansējuma samazinājumus no 116 uz 57 miljoniem rubļu.
DROŠĪBAS NAV?
Ikvienas valsts viena no pamatfunkcijām ir nodrošināt tās iedzīvotāju drošību ne tikai ārēji, bet galvenokārt jau iekšēji. Tomēr pēdējos gados arvien lielākas šaubas rada tas vai Krievijas drošībsargājošās iestādes spēj nodrošināt iedzīvotāju drošību un garantēt tiem likumos noteiktās tiesības. Kā spilgtu piemēru tam vai Krievijas drošībsargājošās iestādes spēj garantēt iedzīvotāju drošību ilustrē korupcija pašā milicijā. Ik gadus no darba milicijā tiek atlaisti vairāki simti miliču, kas tiek apsūdzēti dažādos noziegumos, tomēr galvenokārt tie ir noziegumi, kas ir koruptīva rakstura. Salīdzinot ar 2008.gadu, 2009.gada pirmajā pusē šādu gadījumu skaits ir samazinājies tikai Sanktpēterburgā (-5%) un Maskavā (-7,5%), kamēr citās lielajās pilsētās un apgabalos tas ir tikai pieaudzis, piem., Maskavas apgabalā +111,1%, Krasnodaras apg. +72,7%, Tjumeņas apg. + 81,8%, Kurskas apg. +225%. Koruptīvo gadījumu skaita pieaugums milicijā skaidri norāda uz kopējā korupcijas līmeņa paaugstināšanos valstī kopumā. Tas, ka korumpēta milicija nespēj realizēt tās pamatfunkcijas ir vairāk kā skaidrs. Protams, Krievijas iekšējais drošības stāvoklis noteikti pasliktināsies arī ārējas apsardzības spēku reformas rezultātā. Krievijas valdībā notiek aktīva diskusija par to kā reformēt bruņotos spēkus, šobrīd ir izskristalizējies viens iespējamais scenārijs. Pilnībā pabeidzot Krievijas bruņoto spēku reformēšanu, kas uzsākta nu jau pirms pieciem gadiem, atvaļināti tiks vairāk kā 1 miljons kvalificētu militārpersonu. Krievijas bruņoto spēku vadība tikai 2009.gada jūlijā atskārta, ka reformai nav pakļaujama bruņoto spēku ātrās reaģēšanas, jeb desanta daļa. Tomēr skaidri zināms, ka atvaļinātās militārpersonas no kurām tikai daļa saņems pensijas ir drauds sabiedrībai kopumā un paredzams, ka daļu no visiem atvaļinātajiem iesaistīs kriminogēnās struktūras. Līdz ar to var paredzēt, ka Krievijā kriminogēnais stāvoklis pasliktināsies vairākas reizes un cīņa pret atvaļinātajām militārpersonām/noziedzniekiem būs sarežģītāka nekā pret vienkāršu organizētās noziedzības grupējumu.
ZINĀTNEI NĀKOTNES NAV?
Saskaņā ar KF Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, pastāv nopietnas bažas, ka Krievija jau pēc diviem gadiem varētu piedzīvot mirkli, kad Krievijā varētu rasties pilnīgs zinātnisko kadru trūkums. Lai arī pirms kāda laika Krievija paziņoja, ka tā ir apturējusi brain drain, tomēr skaidri redzams, jau ka šobrīd pilnvērtīgai zinātnes pastāvēšanai un attīstībai Krievijā nepieciešams jau vairāk kā 4000 jauno zinātnieku. Zinātnisko kadru trūkums galvenokārt izskaidrojams, ar pieaugošajām problēmām izglītības sistēmā, kā arī ar zemo atalgojumu jaunajiem zinātniekiem. Finansiālais stāvoklis kāds šobrīd ir zinātei Krievijā ir katastrofāls zinātnes turpmākai attīstībai un pilnvērtīgai pastāvēšanai. Divas līdz šim Krievijas vadošās augstskolas – Maskavas Valsts Universitāte un Maskavas humanitāro un starptautisko attiecību institūts vairs nav atrodamas starp 100 Eiropas labākajām augstskolām, lai gan tās bija šajā simtniekā vēl pirms trīs gadiem. Tāpat spilgts, ilustratīvs piemērs ir tas, ka MVU Kodolfizikas institūtā vadošā personāla alga svārstās robežās no 350 – 400$ pirms nodokļu nomaksas. Krievijas zinātniskais personāls noveco pārāk strauji un deviņdesmito gadu parādība brain drain ir aktuāla vēl šodien, tikai daudz lielākos apmēros.