Pašvaldības mūsdienās ir kļuvušas par individuāliem ārējo attiecību veidotājiem. Arī Latvijas pašvaldības nav izņēmums un sadarbojas ar kaimiņvalstu, citu Eiropas valstu un pat ar citu pasaules reģionu valstu vietējām pašpārvaldēm. Tomēr ģeopolitiskā situācija Latvijai rada gan sadarbības iespējas, gan palielina riskus, kas saistīti ar Krievijas politikas agresīvo un slēpto raksturu.

Šī pētījuma mērķis bija izpētīt pašvaldību ārējās attiecības, to sasaisti ar Latvijas ārpolitiku, pievēršot īpašu uzmanību Krievijas faktoram. Pētījums ietver laiku no 2009. gada vidus līdz 2017. gada vidum, ietverot divus pašvaldību vēlēšanu ciklus. Pētījuma sākumā ir aprakstīta tā veikšanas metodoloģija, kā arī tiek sniegts ieskats paradiplomātijas teorētiskajos principos, kas ļauj labāk izprast Latvijas reģionālo spēlētāju ārējo sakaru veidošanas ietekmi uz valsts ārpolitiku. Seko Latvijas ārpolitikas veidošanas un īstenošanas institucionālā ietvara analīze, kas ietver gan nacionālā, gan pašvaldību institucionālā līmeņa lomu ārējo attiecību veidošanā. Atsevišķa nodaļa ir veltīta Krievijas reģionu lomai savas valsts ārpolitikā. Minētā nodaļa palīdz vērtēt Latvijas pašvaldību sadarbības ar Krievijas partneriem politisko kontekstu. Katram no plānošanas reģioniem ir veltīta atsevišķa nodaļa, kam seko pašvaldību sadarbības ar valsts institūcijām apskats.

Pētījuma autoru kolektīvs ir: redaktori – Māris Cepurītis un Andis Kudors, autori – Andrejs Antipovs, Mārcis Balodis, Agita Briča, Arnis Latišenko. 

Pētījums pieejams šeit.