Krievijas ekonomiku gaida nopietnas grūtības. Sākoties krīzei un bezdarba draudiem daudzi uzņēmumi tika noturēti pie dzīvības ar pašvaldību garantētu kredītu palīdzību. Skaidrs, ka šie uzņēmumi tos atmaksāt nespēs. Arī gubernatori par šādu lēmumu nebūs saucami pie atbildības – viņi tikai pildīja Kremļa uzstādījumu – nekādu masveida atlaišanu! Tomēr neviens budžets nevar uzturēt miljoniem darba vietu, kurās netiek radīts nekas vērtīgs. Pirmie to ir sapratuši „AutoVAZ” un „GAZ”, kur tiks atlaisti desmitiem tūkstoši darbinieku. Arī „Aeroflot” darbinieku skaitu samazinās par vairākiem tūkstošiem. Drīz šis atlaišanas vilnis nonāks arī līdz citiem uzņēmumiem, un tam neviens un nekas nav gatavs.

Nesen Medvedevs uzslavēja valdību par labu darbu, laikam viņš vienkārši nezina, ka valdības īstenotā pensiju reforma krasi palielina slodzi uz ekonomiku, un samazina stimulus veidot jaunas darba vietas. Laikam jau to nezina arī Putins, jo finanšu un ekonomiskās attīstības ministri baidās tam ziņot par patieso situāciju.

Šobrīd Krievijas galvenais jautājums – kā radīt jaunas darba vietas? Kad ar līdzīgu problēmu saskārās Baltkrievija tajā pieņēma virkni lēmumu, tostarp atvieglot uzņēmumu dibināšanu un biznesa uzsākšanu. Tomēr autors norāda, ka Krievijā ekonomikas liberalizēšana bez politiskās brīvības atjaunošanas neko nedos. „Pēc pēdējos 5 gados pieredzētā, kurš gan ticēs, ka ekonomiskā brīvība ir domāta nopietni un uz ilgu laiku, nevis tikai kā taktiska atkāpšanās?” viņš jautā. Kaut vai 1 piemērs – Krievijas pilsētās joprojām staigā līdz zobiem bruņota policija, kas jebkurā brīdī var slēgt jebkuru uzņēmumu un iesēdināt jebkuru uzņēmēju. Kamēr netiks izformēta birokrātu privātā armija, ir muļķīgi gaidīt, ka pēc pavēles „atbrīvotajā” ekonomikā ieplūdīs milzu investīciju vilnis.

 

Pretkrīzes politika nedod rezultātus

 

Iepriekšējā gadā pretkrīzes pasākumiem tika piešķirti 1,6 triljoni rubļu, un tikai pēc tam sastādīts budžets, jo situācija mainījās tik strauji, ka bija grūti paredzēt patieso situāciju. Šogad valdība atgriezusies pie tradicionālās budžeta sastādīšanas shēmas – vispirms saplāno izdevumus un ienākumus, un tikai pēc tam gatavo antikrīzes plānu.  Šogad, gan atbalsta apmērs būs ievērojami mazāks – no vienas puses to var skaidrot ar ekonomikas atlabšanas pazīmēm, taču no otras – arī valdības naudas daudzums arvien sarūk – uzkrātais rezerves „fonds” būs izsmelts jau līdz nākamā gada beigām. (Tiesa nupat Krievijas budžetā saistībā ar naftas cenu kāpumu negaidīti ieplūduši 313 miljd. rubļu, taču finanšu ministrs pārliecinājis valdību šos līdzekļus novirzīt budžeta deficīta segšanai – lai būtu mazāk jāaizņemas).

 

Spriežot pēc 2010.gada budžeta sadalījuma, Krievijas valdība nākamgad nepatīkamus pārsteigumus negaida.  Šā gada budžetā banku un uzņēmumu atbalstam bija paredzēta nesadalīta 907 miljd. rubļu liela rezerve, šogad šādas rezerves nebūšot nepieciešamas, skaidrojis finanšu ministrijas ierēdnis. Pašlaik nosacītajā „antikrīzes fondā” paredzēti 80 miljd. rubļu, un tie jau ir praktiski sadalīti pa mērķiem, piemēram, 10 miljd. tiks prezidenta inovāciju komisijai. Arī reģionālo budžetu atbalstam nākamgad paredzēti 90,2 miljd. rubļu, iepriekšējā gada 193,4 miljardu vietā. Valdība cer, ka izdosies ar mazākiem ieguldījumiem sasniegt lielāku efektu, labojot iepriekšējā gadā pieļautās kļūdas, piemēram, veicināt patēriņu tā vietā lai investētu ražotnēs, kuru produkciju neviens nepērk.

Ekonomikas attīstības ministre Elvīra Nabiuļļina sola atbalstīt pilsoņus, nevis kompānijas. Drīzumā stāsies spēkā jaunu mašīnu iegādes veicināšanas programma – tiem iedzīvotājiem, kas būs gatavi atteikties no savām vecajām mašīnām, jaunu iegādei tiks sniegti valsts garantēti kredīti ar atvieglotiem nosacījumiem.

 

Tiek domāts arī par mājokļu tirgus atdzīvināšanu. Iepriekš valdība pati centās radīt pieprasījumu, novirzot vairāk līdzekļu militārpersonu mājokļu iegādei. Redzamus rezultātus tas gan nav nesis. Pašlaik ir plāns censties iedarboties uz privātuzņēmējiem – dodot bez maksas apbūves gabalus korporatīvo ciematiņu būvniecībai. Kā atzīst kāds ekonomikas attīstības ministrijas darbinieks, šobrīd nevar cerēt uz investīcijām, jo attīstītāji negrib ieguldīt jaunu māju būvniecībā, ja nav drošības par pieprasījumu. Savukārt potenciālie pircēji no vidusslāņa, ir sabaidīti ar stāstiem par negodīgiem starpniekiem, tādēļ neiegulda līdzekļus vēl topošās jaunceltnēs. Joprojām visvairāk palīdzība nepieciešama tā saukto monopilsētu iedzīvotājiem, kur teju visi iedzīvotāji gūst ienākumus no darba vienā rūpnīcā, kas tagad ir nonākušas būtiskās grūtībās. Šobrīd Krievijas valdībai nav ilgtermiņa plāna krīzes pārvarēšanai, kaut arī ierēdņi esošās ieceres svinīgi saucot par „pēckrīzes attīstības un strukturālās modernizācijas stratēģiju.”

 

Kāds ekonomikas attīstības ministrijas darbinieks gan atzīst, ka šoreiz ar „ugunsgrēka apdzēšanu” vien būs par maz, ir pienācis laiks pārcelt Krievijas ekonomiku jaunā līmenī. Tāpēc pretkrīzes plānā paredzami tradicionālie jautājumi par Krievijas ekonomikas atkarības no naftas ienākumiem mazināšanu, par inflācijas mazināšanu un valsts izdevumu efektivitātes celšanu. Pretējā gadījumā valdības neefektīvo tēriņu segšanai nebūs citu avotu, kā būtiska nodokļu sloga palielināšana.

 

Ārpolitiskās intereses dominē pār ekonomiku

 

Saistībā ar gāzes cenu kritumu un ekonomiskās krīzes izraisīto gāzes patēriņa kritumu Gazprom piedzīvo smagus zaudējumus. Kaut gan oficiāli tiek ziņots, ka gads noslēgts ar pozitīvu bilanci, tagad atklājies, ka tas panākts uz nepieredzēti lielu aizņēmumu rēķina (arī iepriekš Gazprom aizņēmās ap RUB 90 miljd. gadā, bet šogad aizņēmumu apjoms sasniedzis 304.9 miljd.). Jūlijā kļuva zināms, ka Gazprom investīciju programma no RUB 920 miljd. Samazināta uz 775, bet septembra sākumā sekoja vēl viens samazinājums uz 761 miljd. Apturēti daudzi projekti. Nav skarti galvenokārt tie projekti, kas atrodas tiešā V.Putina kontrolē. Neskatoties uz finansu grūtībām, Gazprom šobrīd ir viens galvenais politiskais uzdevums – gādāt par nepieciešamo iznākumu Ukrainas prezidenta vēlēšanās.

 

Š.g. 19.janvārī V.Putins un J.Timošenko parakstīja līgumu, saskaņā ar kuru Ukraina no Krievijas apņēmās iepirkt 40miljd. Kubikmetrus gāzes, līgumā arī noteikts, ka Ukrainai jāmaksā sods, ja tā iepērk mazāku apjomu. Tomēr jau vasarā Gazprom pretēji līgumā noteiktajam piekrita iepirkuma samazinājumam uz 33 miljd. Kubikmetru bez soda sankcijām, kas bija paredzētas līgumā. Vēlāk J.Timošenko paziņoja, ka iepirkuma apjomu samazinās līdz 25 (gandrīz uz pusi) miljd. kubikmetru, arī tad Putins neiebilda. Šāds plānotā daudzuma samazinājums Gazprom izmaksās ap 5 miljd. dolāru, tomēr Krievija, kuras prezidents Ukrainu apsūdzējis „pretkrieviskas politikas” īstenošanā, nekādas pretenzijas pret J.Timošenko neizsaka. Un tās vēl nav visas investīcijas, ko Krievija gatava ieguldīt Ukrainas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņā. Valdībā tiek apspriests 1.5-2 miljd. dolāru liela aizdevuma piešķiršana Ukrainai, lai tā varētu norēķināties par piegādāto gāzi. Tāpat Gazprom neiebilst pret tranzīta maksas pieaugumu.

 

Lai kurš kļūtu par nākamo Ukrainas prezidentu, viņš vienmēr būs „uz grauda”, jo Krievijai būs iegansts jebkurā brīdī sākt jaunu gāzes karu. Tomēr šāda plāna vājais punkts ir tas, ka galvenos zaudējumus nāktos ciest tieši Gazprom. Jau pērnā gada gāzes karš Gazprom izmaksāja 2 miljd. dolāru, turklāt tas veicināja alternatīvu piegādātāju meklēšanu. Pērn sašķidrinātās dabas gāzes patēriņš Eiropā audzis par trešdaļu, ja Krievija uzsāks vēl vienu gāzes karu, Eiropa varētu pilnībā pāriet pie citiem piegādātājiem.