NAUDAS VAIRS NAV? 

“Tikai pa Maskavu var braukt, citur ceļu praktiski nav. Kur tad vēl var izrādīt savu smalko, lielo auto?” tā pirms pāris gadiem tikšanās laikā ar Baltijas žurnālistiem teica Enerģijas un finanšu institūta prezidents Leonīds Grigorjevs. Tagad situācija ir mainījusies. Krievijas ekonomika strauji atdziest. Tā pārlieku daudz balstīta uz naftas eksportu. Kamēr šīs izejvielas cenas strauji kāpa, auga arī ekonomika. Tagad, cenām strauji krītot, teju vai tikpat ātri uz leju iet arī visa lielvalsts. Valsts valdība prognozē, ka 2009.gada beigās ekonomikas pieaugums varētu būt 2-3%, taču ekonomisti ir daudz pesimistiskāki, solot Krievijas ekonomikai recesiju.

“Tā ir katastrofa!” Tā par pašreizējo situāciju Krievijas apstrādes un ieguves rūpniecībā raksta Ekonomiskās analīzes institūta prezidents, kādreizējais Krievijas prezidenta Vladimira Putina padomnieks ekonomikas jautājumos, tagad ass Kremļa politikas oponents, Andrejs Illarionovs. Viņš norāda, ka jau 2008.gada nogalē bija vērojams būtisks ražošanas kritums 12 galvenajās rūpniecības nozarēs. Turklāt metalurģijā, mežistrādē, kokrūpniecībā, ķīmijas, naftas ķīmijas, kā arī celulozes un papīra ražošanā kritums jau bija vērojams gadu un ilgāk. Pēdējo deviņu mēnešu laikā ražošanas apjomi Krievijā samazinājušies par 13%. Savukārt 2008.gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, kritums bija gandrīz 7%. “Tāds ražošanas samazinājuma temps kā novembrī Krievijā nebija fiksēts pēdējo 19 gadu laikā. Pat pašos smagākajos mēnešos 1992., 1994. un 1998.gadā nav bijuši šādi rādītāji,” uzsver A.Illarionovs un piebilst, ka acīmredzot pēdējā reize, kad Krievija piedzīvoja kaut ko līdzīgu, bija Otrā pasaules kara laiks – 1941.gada oktobris un 1942.gada maijs – augusts.

Krievijā ne tikai strauji sarūk ražošana, bet arī valūtas rezerves, kas bija sasniegušas iespaidīgu apjomu – 600 miljardus USD. Praktiski Krievijā patlaban notiek savdabīga lēna rubļa devalvācija. Proti, rublis ir piesaistīts divvalūtu grozam – eiro un ASV dolāram. 2008.gada novembrī un decembrī vien Krievijas Centrālā banka astoņas reizes veica koridora paplašināšanu, katru reizi aptuveni par 1%. Šāda rubļa devalvācija vismaz uz kādu laiku pasargā no panikas, kas varētu pārņemt valsts iedzīvotājus, saprotot, ka viņu iekrājumi atkal izkūp skurstenī. Tagad rublis tiek dedzināts lēni, bet neatlaidīgi. Vairs netiek pieļauta situācija, kāda bija 1998.gadā, kad teju vienas dienas laikā rublis attiecībā pret ASV dolāru zaudēja ap 70% savas vērtības. Tomēr līdz ar rubļa vērtības krišanos skurstenī izplēn arī ambiciozie Krievijas plāni izveidot Maskavu par teju vai visas pasaules finanšu centru.

Krievijā sarūk ne tikai rubļa vērtība. Lētāks kļūst arī nekustāmā īpašuma tirgus. Eksperti pieļauj, ka  šogad vien dzīvokļi cenas varētu samazināties par 30%, atsevišķos gadījumos pat par 50%. no vienas puses, tas daudziem Krievijas iedzīvotājiem dzīvokļa iegādi padara par piepildāmu sapni. Taču tas ir tādā gadījumā, ja viņiem ir nauda. 

CIK LIELAS IR LIELĀS PROBLĒMAS? 

 Kas notiek Krievijas ekonomikā un cik lielas problēmas to sagaida, īsti nezina neviens. Trūkst informācijas, un līdz ar to arī prognozes, ko izsaka ārvalstu eksperti, ir visdažādākās. Premjers Vladimirs Putins ne reizi vien ir aicinājis medijus necelt brēku un netaisīt histēriju par par notiekošo ekonomikā, jo “tam nav nekāda pamata”. Putins gan atzīst, ka situācija Krieviijā ir sarežģīta, taču viņš arī piebilst, ka “situācija nav bezcerīga un mēs zinām, kā tikt ar to visu galā”.

Varai, saglabājot tiešu vai pastarpinātu kontroli medijos, ir izdevies vismaz daļēji anākt savu. Vēl tikai atsevišķi vietējie interneta portāli un radio Eho Moskvi mēģina analizēt notiekošo Krievijas ekonomikā un politikā. Taču Krievijas varas iestādes  arī te nesnauž un ir ķērušās klāt blogotājiem, kuri izsaka asus viedokļus pret pašreizējo varu un tās līderiem. Līdz ar to vairākums plašsaziņas līdzekļu patlaban  galvenokārt tikai raportē  par kārtējiem varas sasniegumiem pašreizējo īstermiņa grūtību pārvarēšanā. Tas viss ir novedis pie visai absurdas situācijas. No vienas puses, liels skaits Krievijas iedzīvotāju nemaz nezina, ka, piemēram, Krievijas fondu tirgus nokrita par aptuveni 70% un kopš 2008.gada augusta ārvalstu investori no valsts ir izņēmuši jau ap 190 miljardu ASV dolāru. Turklāt, diez vai daudz ir arī tādu, kuri saprot, ka straujo naftas enu samazinājuma dēļ valsts budžets jau šogad var piedzīvot mīnusus, pretēji pēdējo gadu lielajam pārpalikumam. Lai arī bezdarbs pieaug uzņēmumi tiek slēgti, Krievijas iedzīvotājiem televīzijā un radio tiek stāstīts, kā tagad ar sabiedriskajiem darbiem valsts mēģinās ierobežot šo problēmu. 

ATTĪSTĪBAS SCENĀRIJI 

Krievija ir viena no tām valstīm, kas nav atmetusi ar roku apvienot lielākās gāzes ieguvis valstis un izveidot līdzīgu apvienību kā lielākajām naftas ieguvējvalstīm – OPEC. Tā kā Krievija neietilpst naftas apvienībā OPEC, tā ļoti vēlas vismaz būt galvenā pasaules gāzes kartelī. Krievija meklē arī jaunus sabiedrotos. Vēl pirms pārs gadiem tā ar ļoti lielām cerībām skatījās uz Ķīnu, taču tagad tās skats ir vairāk pievērsts Latīņamerikai, konkrēti Venecuēlai. Šāda bloķēšanās ir saistīta gan ar vēlmi audzēt savu enerģētisko, gan militāro spēku Amerikas kontinentā. Taču Krievijai var nākties daudzus no ambiciozajiem plāniem atlikt vismaz uz laiku, jo pirmām kārtām saasinās situācija iekšzemē. Problēmu risināšana var atņemt ne mazums spēku jau drīzā nākotnē, ja vien situācija strauji jau tuvākajā laikā nemainīsies.

Krievijas pētnieks Leons Arons, kurš publicējas The New York Times, uzskata, ka Krievijai mazākais, šobrīd draud īpaši bīstamas globālās recesijas izpausmes vai – drīzāk – pat ļoti spēcīga ekonomiskā vētra. Neatkarīgi no tā, cik slikta būs Krievijas ekonomiskā situācija, valstij nebūs iespējams izbēgt no diviem apstākļiem. Pirmais – sabiedrībā būtiski pieaugs neapmierinātība ar pašreizējo ekonomisko situāciju un līdz ar to arī ar politisko varu, kas var novest pat pie politiskās krīzes. Otrais – reakcionārie spēki mēģinās nostiprināties pie varas, palielinot represijas valsts iekšienē, lai arī tas radīs jaunas problēmas ārpolitikā. Eksperts norāda, ka ekonomisko problēmu dziļums un līdz ar to arī politiskās nestabilitātes apjomi būs atkarīgi no diviem mainīgajiem. Pirmkārt, cik svārstīgs kļūs rublis. “Nav šaubu, ka rublis zaudēs vismaz 25 – 30% no savas vērtības”, norāda L.Arons. Taču galvenais esot, vai valsts varai izdosies samazināt rubļa vērtību pakāpeniski un bez liekas panikas iedzīvotāju vidū vai tomēr no panikas izvairīties neizdosies. Turklāt tas, ka tauta nebūt neuzticas visam, ko tā dzird no plašsaziņas līdzekļiem, un mēģina vismaz kaut cik saglābt savus ietaupījumus, liecina kaut vai notikumi 2008.gada septembrī, ka Krievijas iedzīvotāji pārdeva 160 miljardus rubļu, lai par tiem iegādātos 6 miljardus ASV dolāru. Tik pieprasīti dolāri nebija bijuši kopš 1998.gada Krievijas finanšu krīzes. Iedzīvotāji var arī nepasaudzēt savu nacionālo valūtu un ar vieglu sirdi to iemainīt pret stabilākām vērtībām.

Otrs faktors, kas ietekmēs tālāko Krievijas ekonomisko attīstību un politisko stabilitāti, pēc eksperta domām, ir naftas cenas. 2008.gada augstās naftas cenas nodrošināja vienu piekto daļu no Krievijas IKP un pusi no valsts ieņēmumiem.

Taču, iespējams, ka ekonomikas pieauguma nebūs vispār un iestāsies recesija. Tas ir ne tikai slikti šīs valsts ekonomikai, bet arī valsts politiskajai varai. Neapmierinātība iesākumā varētu parādīties elites aprindās, kurām var nākties atteikties no daudziem bonusiem, vēlāj var nonākt arī līdz vienkāršajai tautai. Te vari, kura lielā mērā joprojām balstā uz Putina augstajiem reitingiem, var nākties pārdzīvot ne visai patīkamus brīžus.