Māris Cepurītis: Krievijas ārlietu ministrijas sagatavoto ziņojumu „Par cilvēktiesību stāvokli virknē valstu” un tajā ietverto skatījumu vislabāk raksturo apzīmējums vislabākā aizsardzība ir uzbrukums.

Dokumentā ietvertā gan ASV gan ES dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, kritika cilvēktiesību jomā pašos pamatos ir vispāratzītu starptautisko organizāciju, kā ANO vai EDSO atzinumu vai mazāk zināmu cilvēktiesību aktīvistu ziņojumu apkopojums Krievijai vēlamā gaismā. Viens no dokumenta mērķiem ir mazināt starptautisko spiedienu uz Krieviju par cilvēktiesību stāvokli tajā.

Piemēram, dokumentā var novērot atsauces uz ASV valsts institūciju rīcību pret Ņujorkā notikušās akcijas „Okupē Volstrītu” dalībniekiem, šādi it kā parādot, ka arī citās valstīs pret protestētājiem kādreiz pielieto fizisku spēku. Iespējams, šādi Maskava tiecas pamatot savu rīcību pret iedzīvotāju protestiem par neseno vēlēšanu rezultātiem. Tāpat ziņojumā tiek atzīmēts rasisma un ksenofobijas pieaugums Eiropas Savienības dalībvalstīs, kaut gan pašā Krievijā šīs ir problēmas, kas prasītu daudz ievērojamāku rīcību to novēršanā no valsts iestāšu puses.

Izplatot šādus ziņojumus, kur lielāko devu kritikas saņem Rietumvalstis, Krievija tiecas spēlēt vienu no spēka poliem starptautiskajā sistēmā, kā arī vienlaicīgi aizstāvēt tās „īpašo” (no Rietumiem atšķirīgo) skatījumu uz demokrātiju un cilvēktiesībām.

Runājot par Latviju, Krievija īpaši akcentē nepilsoņu „slikto stāvokli” un krievvalodīgo diskrimināciju. Īpašas izmaiņas no iepriekšējo gadu retorikas nav novērojamas. Tajā pat laikā ziņojumu būtu vērts ņemt vērā kā indikatoru iespējamajai Krievijas ārpolitiskajai un informatīvajai rīcībai laikā, kad Latvijā notiks referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu. Lai kāds būtu referenduma rezultāts, Krievija, visdrīzāk, nāks klajā ar komentāriem.

Ar pilnu dokumenta tekstu var iepazīties Krievijas Ārlietu ministrijas mājaslapā. Skatīt šeit.