09.12.2011. www.ir.lv

Andis Kudors, Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors, pētnieks

2011.gada novembris Baltijas reģiona enerģētikas jomā ieies vēsturē ar diviem svarīgiem notikumiem. Pirmais – 8.novembrī tika atklāta Nord Stream gāzes vada pirmā līnija. Otrais – Baltijas valstu premjeru nespēja (pagaidām) vienoties par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecības vietu. Ja pirmais notikums ir tieši saistīts ar Gazprom, tad otrais risinās Gazprom interešu laukā.

Krievija pirms Nord Stream projekta sākšanas Rietumos centās pamatot, ka Nord Stream ir nepieciešams neuzticamo tranzītvalstu dēļ. Tieši tajā laikā sākās „gāzes karš” ar Ukrainu. Neskatoties uz Krievijas apsūdzībām pret Ukrainu gāzes zagšanā, eiropieši satraucās, ka nepieciešamības gadījumā gāzes krānu var aizgriezt ne tikai Ukrainai, bet arī citām valstīm.

Pat ja pieļaujam, ka arī Ukraina nebija bez vainas „gāzes karos”, tomēr svarīgākais, ka ne ar vienu citu gāzes kompāniju nesaistās tik daudz satraukumu par politisko mērķu klātesamību, kā ar Gazprom. Krievijas puse, protams, mūs mierina, ka Gazprom lēmumi vienmēr ir tikai ekonomiski pamatoti. Bet vai tā tiešām ir?

„Ziemeļu straumes” ekonomisko rentabilitāti ir apšaubījuši ne tikai Rietumu, bet arī daļa Krievijas ekspertu. Agrākais Gazprom vadītājs Rems Vahirevs 1998.gadā pauda viedokli, ka ziemeļu gāzes vada projekts ekonomiski nav izdevīgs. Līdzīgu viedokli pauda arī Gazprom menedžeris Aleksandrs Rjazanovs, kurš norādīja, ka projekta ekonomiskais pamatojums stipri atpaliek no politiskā. Nord Stream negatīvo tēlu veicināja arī bijušā Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera apbalvošana ar ienesīgo amatu un bijušo VDR specdienesta Stasi virsnieku un ziņotāju iesaiste projekta īstenošanā.

Ekonomiskā motivācija ir tikusi apšaubīta arī citās Gazprom iniciatīvās, piemēram, televīzijas kanāla NTV pirkšanā un uzņēmuma Sibņeft iegādē tā cenas augstākajā punktā. E.ON Ruhrgas vadītājs Burkhards Bergmans savulaik norādīja, ka gāzes izplatīšanas tīklu iegāde Eiropā nav ekonomiski izdevīga pašam Gazprom. Ekonomiskā motivācija drīzāk norādītu uz nepieciešamību uzlabot savu ekonomisko efektivitāti un vairāk investēt gāzes ieguvē, nekā piekļuvē Rietumu gala patērētajiem. Praksē mēs redzam, ka pretēji minētajam Krievija (kā jau ierasts) attīstās ekstensīvi, nevis intensīvi.

Šā gada 24.novembrī Briselē Baltijas valstu premjeri nepanāca tūlītēju vienošanos par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa (LNG) būvniecību Latvijā. Eiropas Komisija kā arbitrs palīdzēs mums izlemt, kur ir projekta īstenošanai ekonomiski izdevīgākā vieta. Tiek lēsts, ka pēc LNG projekta realizācijas mājsaimniecībām un rūpniecībai gāzes cenas samazinātos aptuveni no 5% līdz 15%.

Pat, ja vērtējam tikai Gazprom ekonomisko motivāciju vien, var secināt, ka šis projekts maina pašreizējo Gazprom status quo Baltijas enerģētikas nozarē. Lai gan medijos iepriekš izskanēja viedoklis, ka Itera Latvija vēlas piedalīties termināļa būvniecībā, šā gada jūlijā Itera Latvija vadītājs Juris Savickis izteicās, ka termināļa projektā ir ieinteresēta fizisko personu domubiedru grupa, kurā piedalās arī Savickis, bet tās sastāvā neesot ne Gazprom, ne Iteras. Ja tiešām šī domubiedru grupa pieteiksies dalībai projektā, tad būs jānoskaidro, vai kaimiņvalsts tā vai citādi tomēr nav iesaistīta.

Lai LNG projekts dotu nepieciešamo ekonomisko efektu, principiāli svarīgi valstij ir atgūt Inčukalna pazemes gāzes krātuvi jaunā projekta vajadzībām. Pirms dažiem gadiem, atklājot Gazprom pārstāvniecību Latvijā, medijos tika pausts viedoklis, ka viens no pārstāvniecības uzdevumiem ir panākt, lai Inčukalna pazemes gāzes krātuve būtu Gazprom rīcībā arī pēc Latvijas gāzes līguma beigām 2017.gadā.

Tomēr intervijā izdevumam Otkritij gorod šogad jūlijā Gazprom pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietnieks Pāvels Ļitvinovs norādīja, ka Gazprom Inčukalna gāzes krātuve „nav galvenā. Ja tās pēkšņi nebūs, Krievija nepazudīs”. Vēl Ļitvinovs teica, ka tas ir tā tradicionāli izveidojies, ka krātuve Inčukalnā bija sistēmveidojošā Krievijas Ziemeļrietumu reģionam, „bet tā ir Gazprom un Krievijas labā griba – glabāt šeit gāzi vai ne”.

Tātad vēstījums skaidrs: Latvijai it kā vēl jāpacenšas, lai Krievija te glabātu gāzi… Ja Gazprom pārstāvniecība par Inčukalna pazemes gāzes krātuvi necīnās, tad par ko tā cīnās? Pārstāvniecība Latvijā bauda sevišķas privilēģijas. Atšķirībā no pārējām divpadsmit Gazprom „vēstniecībām” ārvalstīs, kuras nomā telpas ofisiem, pārstāvniecība Latvijā par 1,5 miljoniem latu 2010.gadā iegādājās eksluzīvu māju Mežaparkā. Bez lielām algām un lieliskas darba vides baudīšanas pārstāvniecības darbinieki tomēr nodarbojas arī ar Gazprom interešu aizstāvēšanu – tiek kalti plāni par dalību elektroenerģijas ražošanā Baltijas valstīs. Turklāt tiek radīts nepieciešamais fons Gazprom klātbūtnes pamatošanai Latvijā. Tā kādā intervijā Gazprom pārstāvniecības Latvijā vadītājs (bijušais VDK darbinieks) Jevgēņijs Roldugins saka, ka sašķidrinātās gāzes piegādātāju meklēšana no Latvijas puses ir „spocīgas perspektīvas” (prizračnije perpsektivi – kr.val.).

Uz žurnālista jautājumu par Gazprom motivāciju nepiešķirt atlaidi gāzes cenai Lietuvai atšķirībā un Igaunijas un Latvijas, Roldugina vietnieks Ļitvinovs atbild: „Gazprom ir gāzes kompānija, un tās galvenais uzdevums – maksimālās peļņas iegūšana […]. Bet, tā kā šis bizness pasaules praksē ir top bizness, tad no politikas nekur neaiziesi.”

Latvija šajā sfērā pagaidām atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, tālāk par runāšanu nav tikusi. Trešajā energopaketē ietilpst seši likumdošanas akti, kuri paredz vertikāli integrēto kompāniju darbības ierobežošanu. Tas tiešā veidā attiecas uz Gazprom un līdzīgām kompānijām. Šādu gāzes pārdevēju kompāniju īpašumā vairs nevarēs būt gāzes transportēšanas tīkli.

Tas ir sāpīgs sitiens Maskavai. Vladimiram Putinam enerģētikas politikā galvenais uzdevums bija kontroles iegūšana pār gāzes transportēšanas tīkliem pēcpadomju telpā. Vēl savā Ļeņingradas Kalnu institūtā aizstāvētajā zinātņu kandidāta disertācijā viņš minēto nosauca par Krievijas politikas pamatuzdevumu.

Saistībā ar Nord Stream atklāšanu Latvijai vairs nekas būtisks nemainās. Minētais projekts vienkārši ir atgādinājums, ka ne viss Gazprom ekonomikā ir ekonomisks. Savukārt, īstenojot LNG projektu, Latvijai ir jāiztiek bez tiešas Gazprom dalības un jābūt piesardzīgiem arī ar „domubiedru grupām”.