Izdots jauns rakstu krājums par Baltkrievijas ārpolitiku

31.05.2017

Krimas nelikumīgā aneksija lika daudzām Austrumeiropas valstīm atzīt faktu, ka neviena no tām nav pasargāta no Krievijas  militāras agresijas, neatkarīgi no valstu divpusējo attiecību rakstura un vēstures. Neskatoties uz Baltkrievijas un Krievijas tuvajām attiecībām un sadarbību NVS integrācijas projektos notikumi Ukrainā ir vairojuši  spriedzi divpusējās attiecībās. Nesen uzsāktā “maigās baltkrievizācijas” politika nespēj kompensēt rusifikācijas tendences kopš 1994. gada. Krievijas dominēšana Baltkrievijas politikā sniedzas ne tikai ekonomiskajā, bet arī informatīvajā sfērā, kurā Kremlis nodrošina sev vēlamo informācijas apriti krievvalodīgo auditorijā, tādējādi atstājot ļoti ierobežotu izvēļu iespēju arī Baltkrievijas ārpolitikas definēšanai.

Šie un citi secinājumi ir iekļauti Austrumeiropas politikas pētījumu centra jaunākajā grāmatā “Belarusian Foreign Policy: 360°”, kas tika prezentēta 31.maijā Radisson Blu Rīdzene Hotel. Grāmatas prezentāciju atklāja APPC izpilddirektors Andis Kudors un Fridriha Eberta fonda direktors Baltijas valstīs Dr. Tobiass Mörschel. Ar pētījumu rezultātiem iepazīstināja grāmatas autori no Latvijas un Baltkrievijas – Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vecākā pētniece Dr.sc.pol. Nora Vanaga, sociālais pētnieks un žurnālists Andrejs Jeļisejevs un Aļona Artsiomenka, lektore BSU un EHU universitātēs, kā arī portāla TUT.BY politiskais redaktors Artsioms Šraibmans. Pasākumu vadīja APPC pētnieks un grāmatas līdzautors Māris Cepurītis.

Pētnieki norāda, ka Baltkrievijai nav reālas pieredzes identitātes un valsts veidošanā, vēstures un rusifikācijas politikas dēļ, kuru divdesmit gadu laikā ir atbalstījusi pati Baltkrievijas valdošā politiskā elite. Turklāt, arī šobrīd mediju saturs tiek piepildīts ar Krievijas izcelsmes saturu.

Grāmatas autori secina, ka Baltkrievijas un Krievijas militāro sadarbību ietekmē vairāki faktori. Militārās mācības Zapad 2017 Baltkrievijā netiek uztvertas kā rūpju objekts vai “karsts” temats plašsaziņas līdzekļos, tik lielā mērā kā tas ir kaimiņvalstīs, tai skaitā arī Latvijā. No otras puses, ja pat tāda vēlēšanās būtu, A. Lukašenko nav tādā pozīcijā, lai liegtu šo mācību īstenošanu iespējamo militāro un ekonomisko seku un darbību dēļ, kas var sekot no Krievijas puses. Līdz ar to Baltkrievijas prezidents ir “iestrēdzis” vidutāja lomā, mēģinot “mīkstināt” ar mācībām saistīto naratīvu izplatīšanu, kas ietekmē Baltkrievijas starptautisko tēlu.

Ņemot vērā to, ka Baltkrievijas militārais sektors ir vāji finansēts, bet tā militārais ekipējums – novecojis, Zapad 2017 militārās mācības no Baltkrievijas puses tiek uztvertas ne tikai kā Krievijas vēlmju apmierināšana, bet arī kā veids kā trenēt pašiem savu karaspēku. Turklāt Baltkrievija pati ir daļa no Krievijas aizsardzības politikas un stratēģijas. Savukārt, pašam A. Lukašenko tā ir vēl viena kaulēšanās kārts un iespēja būt par vidutāju starp Krieviju un Rietumvalstīm, tādējādi piesaistot uzmanību arī sev, norāda pētniece Nora Vanaga.

Rakstu krājuma redaktors Andis Kudors, grāmatas secinājumos norāda, ka neskatoties uz to, ka ES normatīvā politika nav veicinājusi Baltkrievijas demokratizāciju, kopš Krimas aneksijas attiecībās starp abiem spēlētājiem ir vērojamas pozitīvas tendences. Šobrīd attiecības ir kļuvušas daudz pragmatiskākas – bez viltus cerībām uz demokratizāciju šajā valstī, tajā pašā laikā izkopjot sadarbību citās jomās.

Ekonomiskā sektora mazināšanās un nepamatots nodokļu slogs iedzīvotājiem 2017. gadā  ir izraisījis plašus protestus Baltkrievijas lielākajās pilsētās, pirmo reizi vairāku desmitu gadu laikā. Pētnieki norāda, ka Baltkrievijas varas reakcija uz šī gada protestiem ir bijusi maigāka nekā, piemēram, 2010. un 2011. gadā. Tas norāda uz Minskas vēlmi saglabāt virzību uz attiecību normalizēšanu ar ES. Pētnieki vērš uzmanību arī uz Baltkrievijas Ārlietu  ministrijas daudz ciešāku sadarbību ar ES institūcijām, kuras tiek informētas par Baltkrievijas iekšpolitisko situāciju.

Pats A. Lukašenko savā retorikā ir sācis identificēties ar ES kā ar sabiedroto, uzsverot, ka abas puses ir iesaistītas ekstrēmisma izskaušanā Eiropā. Lai arī priekš A. Lukašenko varas saglabāšana vienmēr būs svarīgāka par jebkādiem ārpolitiskiem mērķiem, tomēr arī viņam Rietumi kļūst par arvien nozīmīgāku partneri. Ja Baltkrievijai izdosies mazināt protestus, tās attiecību uzlabošanai ar ES nevajadzētu būt šķēršļu.

Baltkrievijas lojalitāte ir noteicošais faktors, kas nodrošina Krievijas atbalstu Baltkrievijas elitei, ar A.Lukašenko priekšgalā. Šis atbalsts var mainīties, ja Kremlis jutīs, ka Baltkr 200 OK

OK

The server encountered an internal error or misconfiguration and was unable to complete your request.

Please contact the server administrator, www-admin@front.ls.lv and inform them of the time the error occurred, and anything you might have done that may have caused the error.

More information about this error may be available in the server error log.