Mūsdienās draudi valstu drošībai ir izmainījušies. Tie ir mazāk saistīti ar tā saukto stingro varu (hard power), bet tiek realizēti, meistarīgi radot informāciju un izplatot to, izmantojot globālās tīkla infrastruktūras. Šāds jauna tipa apdraudējums ir tikpat bīstams kā tradicionāli zināmā kara darbība, taču daudz grūtāk identificējams. To parasti pamana nevis sākumposmā, bet gan tad, kad tas jau atstājis ietekmi uz mērķauditoriju. Šo draudu būtisko ietekmi uz valsts nacionālo drošību oficiāli formulējusi Latvijas kaimiņvalsts Igaunija un šogad no 20. – 21. novembrim rīkoja starptautisku, plaša mēroga mācību kursu/diskusiju par psiholoģiskās aizsardzības tematiku. Pasākums bija paredzēts politiķu, ierēdņu, militāro struktūru un akadēmisko aprindu, NVO pārstāvju un žurnālistu informēšanai un izglītošanai. Pēc Igaunijas Valsts kancelejas ielūguma tajā piedalījās arī Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes locekle un komunikācijas speciāliste Ieva Dzelme-Romanovska.

Pasākumu ar plašu runu atklāja Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, aicinot ap 70 klātesošos ekspertus dalīties zināšanās un meklēt risinājumus jaunajiem drošības izaicinājumiem.

Ar prezentācijām par stratēģiskās komunikācijas absolūtu nepieciešamību valstiskas un starptautiskas drošības garantēšanai uzstājās NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Kolinda Grabar-Kitarovic un NATO stratēģiskās komunikācijas attīstības direktors Lothar Buyny. NATO amatpersonas uzsvēra komunikācijas būtisko lomu pasaules drošības uzturēšanā un shematiski izklāstīja stratēģiskās komunikācijas principus, kas ietver vairāku disciplīnu paralēlu, vienotu norisi valstiskā un starptautiskā līmenī. Šīm disciplīnām, kas uzrunā dažādas auditorijas un savstarpēji sasaistās caur sociālajiem tīkliem, noslēgumā jānes vienots vēstījums. Taču, lai stratēģiskā komunikācija izdotos, nepieciešama vienota valsts pozīcija un visu iesaistīto pušu sinhronizācija, kas pagaidām daudzās valstīs vēl nav izstrādāta un koordinēta, līdz ar to padarot tās par vieglu mērķi ārējai ietekmei.

Kā ilustrācija maigās varas (soft power) daudzpusīgajiem riskiem tika minēta Krievijas stratēģiski realizētā ietekme Igaunijā un pārējās Baltijas valstīs. Tās dažādos aspektus izklāstīja Igaunijas Drošības policijas (KaPo) direktors Arnold Sinisalu, Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta lektors un pētnieks Nerijus Maliukevičius, Igaunijas Premjerministra padomnieks, ģenerālis Ants Laaneots, Igaunijas Īpašo uzdevumu vienības komandieris Riho Uhtegi u.c.

Eksperti vienprātīgi uzsvēra, ka mūsdienās pasaule nav kļuvusi drošāka. Tieši pretēji – tagad draudi vairs nav fiziski ieraugāmi pie valstu robežām. Tie nemanāmi pietuvojas no visdažādākajām pusēm un iedarbojas uz sabiedrībām neredzamā, līdz ar to vēl bīstamākā, veidā, tādēļ valstu valdībām pēc iespējas drīz jāsaprot, ka informācijas spēks ir tikpat svarīgs kā, piemēram, ekonomikas vai militārais. Tie, kas nenovērtēs informācijas ietekmes milzīgo lomu mūsdienu globalizētajā pasaulē, cietīs būtiskus zaudējumus, brīdināja eksperti.

Psiholoģiskā aizsardzība kā viens no punktiem iekļauta arī oficiālajā, 2011. gadā tapušajā Igaunijas nacionālās drošības stratēģijas dokumentā. Tajā teikts, ka psiholoģiskās aizsardzības mērķis ir novērst paniku, naidīgas ietekmes un dezinformācijas izplatību, tādējādi nodrošinot nepārtrauktu tautas atbalstu valstij un tās nacionālās aizsardzības centieniem. Psiholoģiskā aizsardzība ietver kopēju vērtību attīstību un aizsardzību, kas ir saistītas ar sabiedrības kohēziju un drošību. Psiholoģiskā drošība izpaužas sabiedrības spējā pretoties ienaidnieka ietekmei un valsts spējā aizstāvēt savas drošības intereses. Psiholoģisko aizsardzību Igaunijā paredzēts realizēt, balstoties uz īpaši izstrādātu psiholoģiskās aizsardzības plānu, kura izveidē iesaistītas Aizsardzības, Ārlietu, Tieslietu, Iekšlietu, Ekonomikas un komunikācijas jautājumu, Izglītības, Kultūras ministrijas, Aizsardzības spēki un Valsts drošības iestādes. Koordinējošā loma pieder Valsts kancelejai. Ar Igaunijas nacionālās drošības stratēģiju iespējams iepazīties šeit.

Ekspertīzes uzturēšanai un regulārai atjaunošanai kursu par psiholoģisko aizsardzību Igaunijā plānots padarīt par ikgadēju pasākumu.