Pirmdien 19. Oktobrī Dovilā, Francijā notika Francijas Prezidenta Nikolā Sarkozī, Vācijas Kancleres Angelas Merkelas un Krievijas Prezidenta Dmitrija Medvedeva tikšanās. Trīspusējā samita ietvaros tika pārrunāta Eiropas drošības arhitektūras nākotne, „īpaši apspriežot vienošanos par Eiropas drošību izstrādi”. Trīs valstu vadītāji pārrunāja ES un Krievijas attiecību tematiku, tai skaitā Vācijas iniciatīvu par ES-Krievijas ārlietu un drošības jautājumu komisijas izveidi un N. Sarkozī piedāvāto ES un Krievijas vienotās ekonomiskās un drošības telpas izveidi. Preses konferencē D. Medvedevs uzsvēris, ka šādas tikšanās būtu jāpadara par regulārām.
Krievijas Federācijas Padomes ārlietu komisijas priekšsēdētājs Mihails Margelovs šo tikšanos redz kā ES un Krievijas attiecību „pārlādi”.
19. oktobris, Krievijas Prezidenta administrācija
http://www.kremlin.ru/news/9286
Rian.ru
http://rian.ru/politics/20101019/287237492.html
Ārvalstu medijos trīspusējā tikšanās atspoguļota ar interesi, bet tā nav ieguvusi tik lielu publicitāti kā Krievijā. Plašāko atspoguļojumu izpelnījies N. Sarkozī paziņojums par vienotu ES un Krievijas ekonomikas un drošības telpu, tomēr ārvalstu mediji norāda uz šo kā ilgtermiņa perspektīvu. Centrālais tikšanās ietvaros esot Vācijas un Krievijas attiecības, Vāciju redzot kā ES dalībvalsti, kas tiecas veidot jaunu ārpolitiku ar Krieviju. Minēta Vācijas iniciatīva ES-Krievijas ārlietu un drošības jautājumu komisijas izveidē, bet šāda komisija varot tikt izveidota tikai pēc piekāpšanās no Krievijas puses. Kā šāda piekāpšanās tiek minēta Piedņestras iesaldētā konflikta risinājums, kura sekmīgu realizāciju Krievija kavē.
http://www.nytimes.com/2010/10/18/world/europe/18iht-germany.html?_r=1&scp=6&sq=medvedev&st=cse
http://euobserver.com/13/31061
Francijas, Vācijas un Krievijas līderu tikšanos var skaidrot ar “ES motora” (Francijas-Vācijas) mēģinājumiem uzlabot attiecības ar Krieviju, bet, salīdzinot ar šāda formāta sanāksmēm, kurās tikās G. Šrēders, Ž. Širaks un V. Putins, šo sanāksmi var raksturot kā diplomātiskāku. Pamatojums tam ir Vācijas vēlme skaidri parādīt ieguvumus, ko Krievijai sniegtu ciešāka sadarbība, pretī prasot noteiktas piekāpšanās no Krievijas puses. Šāda politika, iespējams, ir Vācijas atbilde uz līdz šim nesekmīgajiem mēģinājumiem veidot sekmīgas ES un Krievijas attiecības.