Māris Cepurītis: Viesojoties Lībijā, ASV senators Džons Makeins nāca klajā ar paziņojumu par Lībijas notikumu ietekmi uz procesiem citās valstīs: “Mēs esam pārliecināti, ka Lībijas tauta šodien iedvesmo cilvēkus Teherānā, Damaskā un pat Pekinā un Maskavā. Viņi iedvesmo un vēl iedvesmos visu pasauli“.

Nevar noliegt, ka notikumi Lībijā un citur Ziemeļāfrikā un lielā loma, kas bija atvēlēta sociālajiem medijiem revolucionāru pašorganizācijā, daudziem lika cerēt, ka arī citās valstīs sociālie mediji un citi interneta resursi kļūs par vienu no svarīgākajiem instrumentiem sabiedrību organizācijai pret valsts varu.

Ķīnas Tautas Republika, kopš interneta izplatības, ir apzinājusies, kādus draudus interneta piedāvātie resursi var radīt tās režīmam, un ieviesusi…

valsts kontroli gan pār sociālajiem medijiem, gan pār informāciju, kas pieejama valsts iedzīvotājiem.

Ziemeļāfrikas notikumi ir „pamodinājuši” arī Krievijas atbildīgos dienestus, kas dažus mēnešus pēc revolūciju sākuma nāca klajā ar iniciatīvu aizliegt vai ievērojami ierobežot Skype, Gmail un Hotmail lietošanu Krievijā, to argumentējot ar šo resursu „nekontrolētu lietošanu”.

Šāds solis Krievijai ļautu ierobežot tās iedzīvotāju vēlmi pretoties vadošās elites noteiktajam kursam, tajā pat laikā ārpolitiski tas Krievijai „izmaksātu” pārlieku daudz. Attiecīgi diez vai Krievijā tiks ievērojami ierobežota piekļuve interneta resursiem, bet pavisam noteikti tiek meklētas iespējas, kā neuzkrītoši palielināt valsts pārraudzību pār to, ko indivīdi saka ne vien reālajā dzīvē, bet arī virtuālajā telpā.