Mediji jāskata drošības kontekstā, jo tie ir izmantojami kā ietekmes instruments, 10. decembrī piedaloties Tiesībsarga biroja rīkotajā konferencē uzsvēra Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) komunikācijas speciāliste Ieva Dzelme-Romanovska.

Šogad vienā no ikgadējās Tiesībsarga konferences norises dienām uzmanība tika pievērsta mediju neatkarības un informācijas plurālisma tematikai. APPC pārstāve bija aicināta izteikties par trešo personu ietekmi uz Latvijas informācijas telpu, to, kā atšķirt atsevišķu valstu naidīgo propagandu un kā to ierobežot, kā arī par riskiem, kas rodas, valstī pastāvot divvalodu mediju telpai.

I.Dzelme-Romanovska norādīja uz Krievijas mērķi – izmantot medijus sabiedrības atbalsta nodrošināšanai Krievijas ārpolitikas iniciatīvām. Ar noteikta mediju satura palīdzību krievvalodīgā auditorija Latvijā tiek mobilizēta atbilstoši oficiālās Krievijas pozīcijai, lai izšķirošos brīžos cilvēki rīkotos Krievijas interesēs. Krievijas mediji ir kultivējuši opozicionāru diasporiskuma apziņu Latvijas krievvalodīgajos iedzīvotājos – krievvalodīgo kopiena tiek pozicionēta kā pastāvīgs un no Latvijas tautas izolēts aktors.

APPC nesen veiktais pētījums par Krievijas publisko diplomātiju Latvijā liecina, ka diemžēl arī vietējiem krievvalodīgajiem medijiem ir tendence piedāvāt Krievijas medijiem līdzīgu saturu. Tajos regulāri tiek runāts par mazākumtautību diskrimināciju, vēstures pārrakstīšanu, kā arī tiek izcelta Latvijas politiskās elites nespējas pārvaldīt valsti.

Gan Krievijas, gan Latvijas krievvalodīgo mediju diskurss ir orientēts uz konfrontāciju ar Latvijas valdošo politisko eliti un atbalsta nevis Latvijas, bet oficiālās Krievijas vērtības un ģeopolitiskās prioritātes. Līdz ar to daļa Latvijas iedzīvotāju, kas patērē tikai medijus krievu valodā, rezultātā dzīvo Krievijas konstruētā paralēlajā realitātē, atsaucoties uz APPC pētījuma datiem, norādīja Dzelme-Romanovska, vēršot uzmanību uz to, ka nevar ļaut citai valstij mūsu valsts ietvarā no kādas sabiedrības daļas formēt sev atbalstītāju loku. It īpaši, ja šīs citas valsts vērtības un ģeopolitiskā orientācija ir atšķirīga no mūsu valsts virzības.

Ja ļaujam citai valstij mērķtiecīgi realizēt savu ārpolitiku, veidojot un kultivējot daļā sabiedrības iekšēju neapmierinātību un protestu pret mūsu valsti un tās stratēģisko kursu, tad nebrīnīsimies, ka tam kādudien var būt sekas.

Piemēram, leģitimizēt Krimas aneksiju Krievijā un daļā Ukrainas sabiedrības nebūtu iespējams bez Kremļa kontroles pār vadošajiem Krievijas medijiem un noteiktu vēstījumu par Ukrainu popularizēšanas lielākajos Krievijas medijos jau vairāku gadu laikā – tas secināts APPC veiktajā NATO izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos pasūtītajā pētījumā „Krievijas informācijas kampaņa pret Ukrainu: no Viļņas samita līdz Krimas referendumam”.

Situācijas uzlabošanai APPC pārstāve piedāvāja sekojošus ieteikumus:

Ilgtermiņā aktuāla ir mediju lietotprasmes uzlabošana un kritiskās domāšanas veicināšana sabiedrībā – gan izglītības procesa ietvaros skolā, gan arī vēlāk.

Ja to, kas notiek Krievijā un Krievijas medijos mums ietekmēt nav pa spēkam, tad vismaz medijiem Latvijā būtu jādarbojas atbilstoši kvalitatīvas žurnālistikas standartam. Nereti izskanējušas atrunas, ka medijiem ir jāpelna, tāpēc jāizpatīk savai auditorijai, un, ja tā pieradusi pie Krievijas propagandas satura, jāpiedāvā tas pats. Tāpat bieži teikts, ka Latvijas krievvalodīgo mediju saturs jau tāpat ir pieņemams. Ja ar esošajiem pieminētajiem un nepieminētajiem pētījumiem nav pietiekoši, acīmredzot nepieciešams veikt vēl kādu salīdzinošu mediju satura pētījumu, lai beidzot pierādījumu par vienpusīgi atainoto informāciju vairs netrūktu. 

Tam, vai mediju saturs atbilst labas žurnālistikas principiem, vajadzētu sekot mediju profesionālajām organizācijām. Piemēram, Latvijas žurnālistu asociācijai.

Būtiska ir arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vērtējošā un kontrolējošā loma. Taču problēma aizvien saglabājas i-net portālu gadījumā, kuru saturu šobrīd īsti nepārrauga neviens. Iespējams – Mediju ekselences centrs varētu uzņemties lomu mediju monitorēšanā/kvalitātes uzturēšanā.

Tā kā ir svarīgi, lai valsts drošības kontekstā būtiskais jautājums par mediju ietekmi nepazustu no publiskās dienaskārtības, APPC turpinās skatīt un uzturēt aktīvu, norādīja APPC pārstāve.

Uz Krievijas ietekmi Latvijas mediju telpā un nepieciešamību sekot līdzi mediju saturam norādīja arī Eiropas Savienības tiesas tiesnesi Egils Levits, uzsverot, ka Latvijā būtu nepieciešams veidot mediju monitoringa vienību, kas sistemātiski caurskatītu mediju saturu, norādītu uz kļūdām, vērtējuma un ētikas problēmām un citām nepietiekamībām. Pašreizējais praktiski jebkādas mediju kritikas trūkums atstāj destruktīvu iespaidu uz medīju kvalitāti. Pa to laiku Krievija sistemātiski mēģina pārņemt Latvijas diskursa telpas saturu, uzspiest tam savu pasaules skatījumu, tādējādi mainot Latvijas politisko orientāciju un pamatvērtības. Tas ir Latvijas drošības un suverenitātes jautājums, kuru nedrīkst ignorēt, norādīja Levits.

Satversmes tiesas tiesnese Ineta Ziemele skaidroja, ka šobrīd Latvijā pieejamo mediju klāstā vērojams pārāk liels Krievijas mediju īpatsvars, tāpēc Latvijas informācijas telpa neatbilst satversmei, un šī situācija ir jāmaina. Nepieciešams lielāks informācijas plurālisms, kā tas jau vērojams citās Eiropas Savienības valstīs. Un šeit nevar atrunāties ar to, ka mediju jomā, tāpat kā citās komercdarbības jomās, jāvadās tikai pēc tirgus principiem un auditorijas pieprasījuma. Ziemele uzsvēra, ka, tāpat kā citi komercdarbības veicēji, arī komercmediji darbojas Latvijas valsts likumdošanas ietvaros, tādēļ valsts tiem var uzdot konkrētus uzdevumus. Tiesnese vērsa uzmanību uz nepieciešamību revidēt sen tapušo un nepilnīgo plašsaziņas līdzekļu likumu, tajā skaidri definējot valsts politikas nostādnes, kā arī medju regulēšanas, uzraudzības un atbildības jautājumus.