Krievijas profesionālie maldinātāji kultivē priekšstatu par Latviju, kā neizdevušos valsti, kura to vien dara, kā klausa ASV norādēm. Šie un citi vēstījumi tiek “piekabināti” daudzām citām ar Latviju saistītām tēmām. Pie katras izdevības tiek atgādināts, ka “Latvijas ekonomika brūk”, tā atrodas “brīvajā lidojumā”. Minētais tiek darīts ar pārsteidzošu uzcītību, gandrīz vai robotisku atkārtošanu, vēl un vēl. Sociālajos tīklos to arī veic boti – programmas, kuras reaģē uz atslēgas vārdiem un pievieno komentārus par saistīto tēmu. Savukārt, “žurnālisti” izslēdz sirdsapziņu un metodiski atkārto vienu un to pašu. Nav izslēgts, ka kādi no viņiem jau sākuši ticēt tai propagandai un dezinformācijai, ko paši izplata. Šoreiz ielūkosimies pagājuša gada nogales notikumā, ap kuru propagandas izplatītāji spindza kā lapsenes ap izmestu arbūzu.
- gada decembrī interneta portālos bija daudz publikāciju par ASV sankcijām pret Aivaru Lembergu un četrām ar viņu saistītām organizācijām. Atgādinām, ka ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) 2019. gada 9. decembrī ieviesa sankcijas Globālā Magņitska akta ietvaros pret A. Lembergu kā amatpersonu, kuru apsūdz par korupciju un mantas piesavināšanos. Sankcijas attiecinātas arī uz ar A. Lembergu saistītām organizācijām: Ventspils brīvostu, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa Attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju. Sinhroni, kā pēc pavēles, Krievijas ārpolitiku apkalpojošie interneta portāli pāris dienas pēc notikuma sāka lietot vārdus par Latvijas tranzīta biznesu: “panika”, “sliktākā krīze”, “reiderisms”, “tranzīta nozares graušana”. Maldinātājiem tā bija kārtējā izdevība nomelnot Latviju. Jau pēc dažām dienām maldinošās interneta vietnes visas kā viena izplatīja vienu un to pašu ASV sankciju iemeslu interpretāciju. Šāds sinhronisms ir iespējams, tikai autoritārās valstīs. Tas dod Krievijai taktisku priekšrocību, jo Latvija, tāpat kā citas demokrātiskas valstis, nespēj un nevēlas kontrolēt mediju gūzmu, lai tā runātu vienā balsī. Minētā oficiālās Krievijas taktiskā priekšrocība dod uzvaru tikai uz īsu brīdi, bet ne ilgtermiņā, jo noslēgumā uzvarēs tā puse, kas runā patiesību. Kā tas jau notika Aukstā kara laikā.
Raksts tapis Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) analītisko materiālu sērijā, kuras mērķis ir atklāt maldināšanas piemērus interneta portālu saturā, tos atspēkot un izskaidrot maldināšanas metodes.
Maldināšana: interneta vietne “eadaily.com” (Eurasia Daily) 9. decembrī publicēja rakstu: “ASV ievieš sankcijas pret “prokrievisko” oligarhu no Latvijas – Lembergu”.[1] Parasti pret Latviju agresīvi noskaņotā “eadaily.com” ziņoja, ka “Lembergs vairākkārt runājis par nepieciešamību izveidot labas kaimiņattiecības starp Latviju un Krieviju, par sadarbības ekonomiskajos jautājumos svarīgumu, par to, ka ASV traucē Latvijai strādāt ar investoriem, kritizēja krievu pedagogu vajāšanas, apsūdzēja Džordža Sorosa ielikteņus graujošā darbībā, runāja par savu pozitīvo 9. maija svētku uztveri – saistībā ar ko viņa virzienā izskanēja apsūdzības, ka viņš ir “Maskavas ietekmes aģents””.[2]
Atspēkojums: “eadaily.com” pasteidzās un skrēja dezinformācijas kampaņas vilcienam pa priekšu. Tas izpaudās kā sākotnējā izvēle par labu skaidrojumam, ka ASV ievieš sankcijas pret Lembergu, jo viņš ir labvēlīgi noskaņots pret Krieviju. Šāda notikumu interpretācija saglabājās tikai vienu dienu, pēc tam dodot priekšroku stāstam par ASV iejaukšanos Latvijas iekšpolitikā.
ASV paustais par korupciju un piesavināšanos gan tika minēts, bet nesekoja analīze, vai šādām apsūdzībām ir vai nav pamats. A. Lembergs tika pasniegts kā savas ārpolitiskās un iekšpolitiskās orientācijas upuris. Ar viņu it kā izrēķinās, jo viņam patīk 9. maijs un nepatīk NATO partnervalstu spēku klātbūtne Latvijā – atbilstoši A. Lemberga teiktajam, tie esot okupanti, jo neprot pieklājīgi uzvesties Ventspilī.
Krišjānis Kariņš teica, ka agrāk ostas bija daļēji pašvaldību rokās, tagad pāries valdības kontrolē. Premjers izcēla trīs iemeslus šādai rīcībai: cīņa pret korupciju, labas pārvaldības modeļa ieviešana, un starptautiskās sankcijas. Savukārt, satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ir signāli, ka sankcijām pakļautās personas, ietekmē noteiktas Rīgas ostas struktūras.
Gan raksta virsraksts, gan noslēgums ir veidots, lai lasītājiem radītu priekšstatu, ka ASV institūcijas nevēlas, lai Latvijai būtu labas attiecības ar Krieviju, tāpēc notiek izrēķināšanās ar politisko oponentu. Latvijas-Krievijas-ASV attiecību dinamika kopš 1991. gada rāda, ka ASV ir drīzāk vēlējušās, lai attiecības starp Latviju un Krieviju ir mierīgas, prognozējamas, bez ekscesiem. Propagandas vēstījums par ASV kā it kā baltiešu kūdītāju uz agresīvu retoriku pret Maskavu neiztur kritiku, ja palūkojamies uz reālajiem ārpolitikas notikumiem un komunikāciju. Tieši baltieši ir skaidrojuši gan ASV, gan citiem sabiedrotajiem rietumos, ka kopš V. Putina valdīšanas Krievijas kuģis peld autoritārisma un agresīvas ārpolitikas virzienā. Kamēr mēs tā runājām, ASV turpināja kārtējos pārlādes (reset) un iesaistes (engagement) mēģinājumus attiecībās ar Krieviju, kuri nedeva gaidīto – Krievija nekļuva demokrātiska un nevairo drošību ne globālā, ne reģionālā līmenī. Vēstījums par ASV kā baltiešu kūdītāju necik nav saiknē ar realitāti. Kāpēc tomēr maldinātāji to kultivē? Tas saistīts ar sazvērestību tipa domāšanas popularitāti Krievijā. Tā nosaka, ka Latvijas cilvēkiem nevar sakrist vērtības ar ASV (demokrātija, likuma vara u.c.), tāpēc tā vienkārši izpilda, ko ASV liek. Sazvērestību teorijas tiek kultivētas Krievijā (REN TV, kā spilgts piemērs), lai mazinātu pilsoniskās sabiedrības attīstību. Ja jau elites visu nosaka (gan katra valstī, gan globāli) tad, no manis nekas nav atkarīgs. Šāda domāšana ir nepieciešama autoritārisma pastāvēšanai. Tāpēc, lai nebrīnāmies par REN TV un interneta “mediju” saturu.
Maldināšana: interneta vietne “lv.sputniknews.ru” 2019. gada 14. decembrī publicēja rakstu: “Krievija novirza kravas, vara atņem ostas: eks-ministrs par “sabrukušo Latviju”.[3] Daudzu gadu garumā Latvijas vara centās izveidot “mazo Šveici”, bet pēc tam, pēkšņi, vienā mirklī sagrāva visu, kas bija izdarīts.
Atspēkojums: Latvijas valdību deklarācijās vārdi “mazā Šveice” nav tikuši minēti. Šis apzīmējums ir ticis lietots aprakstot Sabili, Kandavu un citas pilsētas, kas atrodas ainaviskā Latvijas daļā. Vēl vārdi “tuvāk nekā Šveice” bija Parekss bankas reklāmu sauklis. Šveicei ir citi kaimiņi un cita attīstības vēsture.
Rakstā tiek citēti divi bijušie ministri Vjačeslavs Dombrovskis un Anrijs Matīss, kuri pauž apokaliptisku ainu: Krievija novirza tranzīta kravas uz savām ostām, valdība pārņem ostas, finanšu eksports krītas, eirofondu nauda tuvu beigām, Latvija iedzinusi sevi bedrē… Tas atgādina vecas komēdijas tekstu, kur viens no varoņiem saka “šef vsjo propalo, vsjo propalo, klient uježajet, gips sņimajut!” (Šef, viss ir zudis, viss ir zudis, klients brauc prom, ģipsi ņem nost!). Tā mēdz būt, ka ministri pēc posteņu zaudēšanas, naski kritizē nākamās valdības; par savu valdīšanas laiku paši gan var izstāstīt daudz laba. Zīmīgi, ka Vjačeslavs Dombrovskis, kuru citē “Sputnik”, vēl būdams pētnieks kopā ar Alfu Vanagu 2004. gadā veiktā pētījumā norādīja, ka Latvijā nav izteiktas “iztrūkstošās tirdzniecības” (missing trade).[4] Pie secinājuma esot ļāvusi nonākt “gravitācijas modeļa” metode, kas ļauj redzēt, vai politisku vai citu iemeslu dēļ tiek zaudētas kādas ekonomiskas sadarbības iespējas reģionā. Toreiz pētnieki norādīja, ka Krievija pārvirza tranzītu uz savām ostām ekonomisku apsvērumu dēļ.[5] Jāpiezīmē, ka ir pagājis nozīmīgs laiks, ne viss ir tāpat kā toreiz, bet Krievija ir turpinājusi pakāpenisku savu ostu noslodzes palielinājumu. Īsi pirms “mediji” sāka ziņot par “sabrukumu” un “lielu krīzi” Latvijas tranzīta biznesā saistībā ar ASV sankcijām, tie paši “mediji” ziņoja, ka Krievija pārvirza kravas citu iemeslu dēļ.
Kas būtu jādara Latvijai, lai Kremļa saimnieks dotu pavēli neizmantot savas, bet lietot vairāk Baltijas valstu ostas? Pirmkārt tas neizklausās sevišķi reāli, otrkārt, vai mēs būtu gatavi iet uz principiāliem kompromisiem valodas, izglītības un pilsonības politikā un ārpolitikas/drošības orientācijā? Protams, ka ne, jo ne viss ir mērāms naudā un kravu tonnās. Pat Baltkrievijai, kas ir ciešākais Krievijas sabiedrotais NVS integrācijas projektos, kopš 2014. gada neklājas viegli tirdzniecības sarunās ar Maskavu. Tas, ka mums nav sirsnīgu, siltu attiecību ar oficiālo Krieviju, kura nesen nelikumīgi atņēma Ukrainas teritorijas daļu, nav mūsu vaina; tā ir realitāte, kurā dzīvojam: mums ir agresīvs kaimiņš, ar kuru vēlamies labas vai vismaz normālas kaimiņu attiecības, bet to sasniegšanas vārdā neiesim uz kompromisiem mums svarīgos jautājumos. Turklāt, pastāv nopietni izaicinājumi, tomēr, Latvijas tranzīta nozare joprojām nav sabrukusi.
Maldināšana: interneta vietne “kp.ru” (Komsomoļskaja pravda) 1. decembrī publicēja rakstu: “Vjačeslavs Nikonovs – par aizliegumu skolniekiem Latvijā mācīties krievu valodā: tā ir aparteīda politika un nežēlīga diskriminācija.”[6] Pēc Ņikonova domām, diskriminācija Latvijā notiekot ne tikai izglītības sfērā, bet arī pilsoņu tiesībās, īpašumtiesībās u.c. Ruskij Mir fonda vadītājs pauž viedokli, ka krievvalodīgo Latvijā pašlaik esot vairāk nekā to, kuri krievu valodu nezina. Viņš norāda: “Tāpēc ka krieviski tur runā visi, bet latviski – ne visi. Bet visi bērni tagad būs spiesti mācīties latviešu valodu. “[7]
Atspēkojums: Krievijas Valsts Domes izglītības un zinātnes komitejas vadītājs un fonda “Russkij Mir” vadītājs Vjačeslavs Nikonovs intervijā ir paspējis saražot vai drīzāk atražot daudz propagandas klišeju. Viņa salīdzinoši nozīmīgais statuss Krievijā liek mums pievērst šai publikācijai sevišķu uzmanību un apskatīt vismaz spilgtākos vēstījumus.
- Ņikonova minētais aparteīds ir “iedzīvotāju šķirošana pēc rases vai etniskās piederības, kādu to daļu padarot sociāli, ekonomiski un politiski beztiesīgu vai mazāk tiesīgu.”[8]Atbilstoši Latvijas Satversmei, visiem Latvijas pilsoņiem ir vienādas tiesības un vienādi pienākumi pret savu valsti. Etniskā piederība te neko nemaina. Norma par latviešu valodu kā valsts valodu, ir attiecināma uz visiem vienādi, gan latviešiem, gan poļiem, ebrejiem, ukraiņiem, krieviem, baltkrieviem un lietuviešiem. Kur ir V. Nikonova paziņojumi par aparteīdu Rietumeiropas valstīs? Neesam tādus dzirdējuši. Ja izglītība skolās valsts valodā ir aparteīds, tad kaunināsim arī Vāciju, Franciju un daudz citu Eiropas valstu! Beļģiju un Šveici, lūdzu nepieminiet, jo Latvija nav ne federācija, ne konfederācija, ne divkopienu valsts. Ne sociāli, ne politiski, ne ekonomiski Latvijas pilsoņu tiesības netiek ierobežotas, viņu etniskajai izcelsmei te nav nekādas ietekmes, tāpēc nav saprotams, ko V. Ņikonovs ir domājis ar krievu tiesību ierobežošanu privātīpašuma tiesību jautājumos. Problēma ir tāda, ka lielākā daļa “Komsomoļskaja pravda” lasītāju Krievijā nepārbaudīs viņa teiktā patiesumu.
Par V. Ņikonova teikto, ka “ka krieviski tur runā visi”, bet latviski ne (kā argumentu pret izglītības reformu): pat jā tā būtu, tad tas tikai pastiprinātu nepieciešamību novērst padomju okupācijas laika rusifikācijas sekas un jo sevišķi atbalstīt latviešu valodas pozīcijas.
Latvijas iedzīvotāju dzimtā valoda
(procentos no iedzīvotāju skaita)
| 2017. gadā | |
| Latviešu valoda | 60,8 |
| Krievu valoda | 36,0 |
| Cita valoda | 3,2 |
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-raditaji/galvenie-raditaji/valodu-zinasanas-un-valodu-lietojums
Latvijas iedzīvotāju svešvalodu prasmes
(procentos no iedzīvotāju skaita)
| 2017. gadā | |
| Latviešu | 28,8 |
| Krievu | 50,0 |
| Angļu | 37,5 |
| Franču | 0,9 |
| Vācu | 7,9 |
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-raditaji/galvenie-raditaji/valodu-zinasanas-un-valodu-lietojums
Oficiālā statistika norāda uz Ņikonova teiktā neatbilstību faktiem. Iedzīvotāju atbildes uz jautājumu par svešvalodu zināšanām, norāda, ka 50 % Latvijas iedzīvotāju prot krievu valodu, vairāk kā 37 % angļu valodu, bet 28,8 % kā svešvalodu norādījuši latviešu valodu. Tātad Latvijā tomēr visi nepārvalda krievu valodu.
- Ņikonovs intervijā norāda, ka izglītības reforma novedīs pie izglītības līmeņa krituma visā valstī un “tas tiek darīts apzināti.”[9] Molotova mazdēls V. Ņikonovs tomēr nespēj atturēties no sazvērestību teorijas izmantošanas! Šo pat kauns komentēt, jo kurš racionāli domājošs cilvēks spētu domāt, ka Latvijas varas vīri un sievas sanāk kopā un sveču gaismā lemj, kā mums tagad iegriezt Latvijas nākotnei? Ko sliktu varētu izdarīt? Ir ideja – graujam skolnieku zināšanas!
Par V. Nikonova teikto, par to, ka “visi bērni tagad būs spiesti mācīties latviešu valodu”: pieredzējušais Krievijas politiķis taču labi zina, ka arī Krievijā visi bērni ir “spiesti mācīties krievu valodu”, Francijā visi bērni “ir spiesti” mācīties franču valodu un Vācijā – vācu. Un neviens to par diskrimināciju neuzskata. Latvija nebūs izņēmums šajā ziņā.
- Nikonova satraukuma iemesls bija Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembrī pieņemtais spriedums lietā Nr. 2018-22-01 “Par 2018. gada 22. marta likuma “Grozījumi Izglītības likumā”, kas nosaka, ka izglītības ieguves valodu privātajās izglītības iestādēs noteicošā norma atbilst Satversmei. Tiesā bija vērsušies gan 12. Saeimas deputāti, gan arī bērnu vecāki, pēc kuru ieskata, jaunā norma liedz mazākumtautību cilvēkiem tiesības iegūt vispārējo izglītību privātās izglītības iestādēs, izmantojot mazākumtautības valodu kā mācību valodu. ST secināja, ka vispārējās izglītības nodrošināšana neaprobežojas tikai ar to, lai izglītojamais apgūtu noteiktas zināšanas un prasmes. Tai ir jānodrošina izglītojamajam arī spēja brīvi lietot valsts valodu, tādēļ valsts institūcijām ir pienākums izstrādāt vispārējās izglītības standartus un attiecināt tos gan uz valsts un pašvaldību, gan uz privātajām izglītības iestādēm.[10]ST secināja, ka valsts valodas prasme ir nepieciešama ikvienai personai, lai veiksmīgi iekļautos sabiedrībā. Pieņemot ST lēmumu, tika ņemti vērā Latvijas īpašie vēsturiskie apstākļi, ilgstoša okupācija un rusifikācija.[11]Te svarīgi piebilst, ka pamatizglītības līmenī mazākumtautības valodu joprojām ir iespējams izmantot kā mācību valodu atbilstoši noteiktajām proporcijām, un privātā izglītības iestāde pati var noteikt, kuri mācību priekšmeti tiek pasniegti pilnīgi vai daļēji mazākumtautības valodā.[12]
“Komsomoļskaja pravda” žurnālists nepalaiž iespēju sevišķi izcelties ar vienu no jautājumiem, kurā saka, ka desmitiem tūkstošu krievu bērnu nebūs vairs iespējams iegūt “civilizētu izglītību”. No minētā izriet, ka izglītības civilizētību nosaka valoda (jo saturs Latvijas skolās nemainās): ja mācību process notiek krieviski – tad civilizēta izglītība, ja latviski – tad ne!
Sapratni starp V. Nikonovu un “Komsomoļskaja pravda” pārstāvi vēl ilustrē šī domu apmaiņa: Nikonovs stāsta, ka, ja tiks savākts nepieciešamais parakstu skaits petīcijā par oficiālās valodas statusa piešķiršanu krievu valodai visā Eiropas Savienībā, tad vairs nevarēs neļaut mācīt krievu valodā nevienā dalībvalstī. Uz ko “kp.ru” žurnālists atbild: “Ja tiks kādi soļi sperti šajā virzienā – mēs esam gatavi – es domāju ne tikai sevi personīgi, bet arī savus draugus – atbalstīsim jūs. Mūsu “Krievu pasauli.” Ņikonovs: “mēs zinām, ka “Komsomoļskaja pravda” vienmēr atbalsta “Krievu pasauli” ļoti aktīvi. Tā ir “Krievu pasaules” nesēja dažādās valstīs.”[13]
1 США вводят санкции против “пророссийского” олигарха из Латвии Лембергса. Eadaily, 09.12.2020., https://eadaily.com/ru/news/2019/12/09/ssha-vvodyat-sankcii-protiv-prorossiyskogo-oligarha-iz-latvii-lembergsa
2 Turpat.
3 Россия уводит грузы, власти отнимают порты: экс-министр о “рухнувшей Латвии”. Sputnik, 14.12.2019., https://lv.sputniknews.ru/Latvia/20191214/12909125/Rossiya-uvodit-gruzy-vlasti-otnimayut-porty-eks-ministr-o-rukhnuvshey-Latvii.html
4 Nils Muižnieks, ed. Latvian–Russian Relations: Domestic and International Dimensions. Rīga, LU, 2006., 107.
5 Turpat.
6 Вячеслав Никонов – о запрете школьникам в Латвии учиться на русском: Это – политика апартеида и свирепая дискриминация. KP.ru, 01.12.2019.,
https://www.kp.ru/daily/27062.5/4130586/
7 Turpat.
8 Svešvārdu vārdnīca. Rīga, Avots, 2008., 68. lpp.
9 Вячеслав Никонов – о запрете школьникам в Латвии учиться на русском: Это – политика апартеида и свирепая дискриминация. KP.ru, 01.12.2019.,
https://www.kp.ru/daily/27062.5/4130586/
10 Latvijas Republikas Satversmes tiesa. Norma, kas nosaka izglītības ieguves valodu privātajās izglītības iestādēs, atbilst Satversmei. 14.11.2019., https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/norma-kas-nosaka-izglitibas-ieguves-valodu-privatajas-izglitibas-iestades-atbilst-satversmei/
11Turpat.
12 Turpat.
13 Вячеслав Никонов – о запрете школьникам в Латвии учиться на русском: Это – политика апартеида и свирепая дискриминация. KP.ru, 01.12.2019.,
https://www.kp.ru/daily/27062.5/4130586/