15.12.2010 www.politika.lv
Pavisam drīz Latvijas prezidents Valdis Zatlers dosies vizītē uz Maskavu, lai tiktos ar Dmitriju Medvedevu. Kas ir Zatlera paredzamais sarunu biedrs? Kā māca paruna, vīrs ir jāskata (jāvērtē) pēc darbiem. Dotais raksts ir paredzēts, kā neliels ieskats vienā svarīgākajām kaimiņvalsts prezidenta iniciatīvām.
Silīcija ieleja Krievijā
Dmitrijs Medvedevs, stājoties prezidenta amatā 2008. gadā, par galveno mērķi izvirzīja korupcijas apkarošanu. Gada laikā vadošā tēma tika paplašināta un padziļināta, proti – jāveic Krievijas ekonomikas modernizācija. 2009. gada septembrī Medvedevs nāca klajā ar vēstījumu „Uz priekšu, Krievija!” (Rossija, vperiod!). Tajā Krievijas prezidents norādīja, ka valsts attīstību kavē sekojošās problēmas: ekonomiskā atpalicība, kuru veicina pārlieku lielā atkarība no izejvielu eksporta; gadsimtiem pastāvošā korupcija, kuras galvenais iemesls ir nepamatotā valsts klātbūtne visās nozīmīgākajās ekonomiskajās un citās sabiedrības sfērās; 3) paternālisma uzskati, paļaušanās uz valsti, kā visu problēmu risinātāju. Medvedevs nosprauda arī virzienus, kuri tiks attīstīti, kā modernizācijas flagmaņi: enerģētika; kodoltehnoloģijas; informācijas tehnoloģijas; kosmiskās tehnoloģijas (GLONASS u.c. projekti); medicīnas tehnika un farmācija.[1]
Aptuveni mēnesi pēc Medvedeva vēstījuma, viņa paša izveidotais „Mūsdienu attīstības institūts”[2] prezentēja analītiski – programmatisku ziņojumu „Krievijas modernizācija kā jaunas valsts būvniecība”. Institūts ierosināja īstenot modernizāciju trīs etapos: 1)detalizētas pārmaiņu koncepcijas izstrāde noteiktai sfērai; 2)koncepcijas īstenošana lokālos modeļos; 3) veiksmīgo modeļu masveida ieviešana un tiražēšana, ar pakāpenisku iepriekšējo sistēmu nomaiņu.[3]
Viens no galvenajiem minētajiem lokālajiem modeļiem ir no Maskavas 40 kilometru attālumā veidotais inovāciju centrs Skolkovo, kurš jau ir pārdēvēts par Krievijas „Silīcija ieleju”. Ir paredzēts, ka Skolkovo ļaus iegūt inovācijām nepieciešamās kompetences, kuras pēc tam tiks izmantotas visas Krievijas modernizēšanai. Līdzīgi kā Pētera I reformu laikā, arī uz Skolkovo tiek aicināti vadošie Rietumu speciālisti informācijas tehnoloģijās un citās „gudrās ekonomikas” sfērās. Medvedeva izvēlētais Skolkovo biznesa projektu vadītājs, Krievijas desmitais bagātākais cilvēks Viktors Vekselbergs izteicās, ka Skolkovo būs reāla nākotnes pilsēta. Paredzēts, ka 2014. gadā tajā darbosies līdz 40 000 cilvēku.
„Skolkovo”, kā „Mūsdienu attīstības institūta” piedāvātais pirmais un otrais modernizācijas īstenošanas posms varētu tikt realizēts, jo savā būtībā tas būs „ekstrateritoriāls veidojums”, proti – tur nebūs Krievijas kā tādas! Būs Rietumu kompetence un finanses, bet prezidenta personīgās uzmanības dēļ (iespējams) nebūs korupcijas, ierēdņu patvaļas un „finanšu resursu pareizas pārdales shēmu” un citu Krievijas birokrātiskā kapitālisma īpatnību. Tomēr, ir maz iespējams, ka tiks realizēts arī trešais posms – visas Krievijas ekonomikas modernizēšana. Vai šādus siltumnīcas apstākļus vara spēj nodrošināt visā valstī? Nav jābūt Krievijas pētniekam, lai pareizi atbildētu uz šo jautājumu.
Tauta klusē
Reālai situācijas maiņai būtu nepieciešamas politiskas reformas, ko, starp citu, iesaka arī Medvedeva administrācijas paspārnē izveidotais institūts. Tomēr ir redzams, ka tādas reformas netiks veiktas, vismaz ne tuvākajā laikā. Zīmīgi, ka dažas dienas pēc Medvedeva vēstījuma „Uz priekšu, Krievija!” publicēšanas, prezidenta administrācijas vadītāja pirmais vietnieks Vladislavs Surkovs, tiekoties ar partiju „Vienotā Krievija”, akcentēja svarīgo – nebūs nekādas steigas reformu īstenošanā! Arī pats Medvedevs savā vēstījumā citē Konfūciju par pacietību un norāda, ka modernizācija ir jāveic pakāpeniski, bez revolucionāriem līdzekļiem.
Lai attīstītos ekonomiski un sociāli, Krievijai nav alternatīvas ekonomikas modernizācijai. Patreizējā ekonomikas problēmas, t.sk. pārlieku lielā ekonomikas atkarība no energoresursu pārdošanas ir vairāk nekā riskanta. Nav daudz lietu, ko pasaule vēlētos pirkt no Krievijas, neskaitot energoresursus un ieročus. Aptuveni 80% no visa eksporta apjoma ir pirmreizējie resursi (t.sk. metāli). Pirms dažiem gadiem izdotajā grāmatā „Krievijas perspektīvas” ekonomists un politiķis G.Javlinskis rakstīja, ka minētā atkarība rada, pirmkārt – lielu ekonomikas koncentrāciju un monopolismu (gan naftas, gan rūdu ieguve jau pēc definīcijas prasa liela mēroga ražošanas resursus); otrkārt – zemu produktivitāti citos, ar energoresursiem nesasaistītos sektoros; treškārt – vāju iekšējo investīciju pieprasījumu un kapitāla aizplūšanu; ceturtkārt – augsti kvalificēta darbaspēka aizplūšanu uz ārvalstīm (jo nav pieprasījuma iekšējā tirgū).[4]
Patreizējā vara, protams, apzinās šos trūkumus, jautājums ir, ko tā spēj (un grib) izmainīt? Liela daļa elites ir apmierināta ar doto situāciju, tā kontrolē finanšu plūsmas, skolo bērnus Eiropā (viens no iemesliem prasībai bezvīzu režīmam ar ES), atpūšas Austrijas un Šveices kalnu kūrortos. Un kā uz šo reaģē plašāka sabiedrība? Atbilstoši Aleksandra Puškina vārdiem – tauta klusē (narod bezmolvstvujet). Situācija ar mediju nebrīvību klusēšanu tikai veicina. Varas kontrolē esošie lielākie Krievijas TV kanālu ziņu raidījumi drīzāk ir uzskatāmi par divu pirmo valsts personu sabiedrisko attiecību instrumentiem, nevis reālas informācijas piegādātājiem.
Krievija pati nespēj pietiekami investēt inovācijās. Ķīna biedē Krieviju, ASV nepelna uzticēšanos, tātad bez Eiropas Savienības neiztikt. Tomēr, lai kā arī tiktu kultivēts mīts par milzīgo, pievilcīgo Krievijas tirgu, daudzi investori nepaliek Krievijā uz ilgu laiku. Galvenais iemesls – nav īpašumtiesību reālas aizsardzības. Medvedevs norāda, ka Krievijai ir jārada jauna tiesa ar mūsdienīgu tiesību izpratni. Pirms dažiem mēnešiem prezidents kritizēja arī slikto ēku stāvokli tiesās, kurš ietekmējot tiesnešu darbu. Protams, vajag ēkas savest kārtībā, bet svarīgākais jautājums ir, – vai pati Krievijas varas elite pārtrauks „telefona tiesu” praksi? Ar minēto praksi saprot varas pārstāvju zvanīšanu tiesnešiem ar mērķi ietekmēt tiesas lēmumus. „Telefona tiesa” savulaik tika praktizēta Padomju Savienībā. Nepieciešamības gadījumā augsti partijas funkcionāri zvanīja tiesnešiem un izskaidroja „partijas līniju”. Šī gada novembrī Jurija Levadas analītiskā centra veiktā aptauja parādīja, ka tikai 4% aptaujāto ir pārliecināti, ka Krievijā nepastāv „telefona tiesu” prakse.[5]
Neskatoties uz Medvedeva vēlmi izmainīt tiesisko nihilismu Krievijā un pasludināto cīņu korupcijai, situācija viņa prezidentūras laikā nav uzlabojusies. Starptautiskās organizācijas „Transparency International” korupcijas uztveres mērīšanas dati norāda, ka salīdzinot ar 2007. gadu situācija pat ir pasliktinājusies, –2007. gadā Krievija tika ierindota 143. vietā (180. vieta – vissliktākie rādītāji), 2010. gada oktobra mērījumos – 154. vietā.[6]
Iepriekšminētā kontekstā – vēl tikai dažas pārdomas par V.Zatlera vizīti Maskavā. Kamēr Medvedevs tikai pārsvarā runā par modernizāciju un gaida investīcijas no Rietumiem tekošo ekonomisko problēmu risināšanai (nākamā gada budžets utt.), kamēr viņa administrācijas vadītāja pirmais vietnieks ir Putina cilvēks – Vladislavs Surkovs, kamēr reālie valsts vadības groži joprojām ir „nacionālā līdera” rokās, tikmēr Latvijai ir jāatceras, ka Krievijas ekonomiskā klātbūtne Latvijā nav tikai „ekonomika”. Mūsdienu Krievijas lielā biznesa pārstāvji joprojām skatās pār plecu uz Kremli un nepieciešamības gadījumā izpildīs tā saimnieku politiskās vēlmes arī Latvijas virzienā.
Ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, protams, ir jāattīsta, tomēr gan Latvijas prezidentam, gan viņu pavadošajiem ministriem ir jāatceras, ka viņi pārstāv nevis kādus „sarunātājus” vai „starpniekus” bet visu valsti un tās sabiedrību. Un mums būs tiesības zināt, par ko mūsu pārstāvji vienosies Maskavā un par kādu cenu.
[1] Россия, вперёд! Статья Дмитрия Медведева.
http://www.kremlin.ru/news/5413 (mājaslpa aplūkota 14.12.2010.).
[2] Институт современного развития (ИНСОР)
[3] МОДЕРНИЗАЦИЯ РОССИИ как построение нового государства http://www.apn.ru/publications/print22100.htm (mājaslpa aplūkota 14.12.2010.).
[4] Явлинский Г. Перспективы России., Москва: ГАЛЛЕЯ-ПРИНТ, 2006, c .20 – 22.
[5] Show trials and „telephone justice” continue to be the hallmarks of Russian judical system. www.eu-russiacentre.org (mājaslapa aplūkota 14.12.2010.)
[6] The 2010 Corruption Perception Index http://www.transparency.org/policy_research/surveys_indices/cpi/2010 (mājaslapa aplūkota 14.12.2010.)