Krievijas ārpolitikas “Humanitārā dimensija” Moldovā, Gruzijā, Ukrainā un Baltijas valstīs

Pētnieku darbs septiņu mēnešu garumā novedis pie nozīmīgiem secinājumiem, kas apkopoti piecās pētījuma sadaļās – Krievijas cilvēktiesību prakse, Krievijas politika attiecībā uz ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem, Konsulārie jautājumi, Sadarbība kultūras un zinātnes jomā, kā arī Krievijas mediju darbība kaimiņvalstīs.

Salīdzinošā analīze ļauj labāk izprast 21. gadsimta Krievijas ārpolitikas īstenošanas tendences. Krievija joprojām nav atteikusies no idejas par „tuvajām ārzemēm”, kā savu ekskluzīvu interešu zonu. Vēlme atgūt zaudēto lielvaras statusu mudina Krievijas ārpolitikas veidotājus izmantot gan „stingrās” gan „maigās” varas (hard and soft power) instrumentus lai ietekmētu politiskos procesus NVS un Baltijas valstīs. Kā viens no līdzekļiem kaimiņvalstu politikas ietekmēšanai ir Krievijas tautiešu politikas aktivizēšana. Minētās politikas ietvaros tiek meklēti morāli un juridiski argumenti par labu aktīvai Krievijas rīcībai attiecībās ar NVS un Baltijas valstīm.

Pētījums ir Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Ukrainas un Moldovas pētījumu centru kopdarbs. To veikuši pētnieki no Austrumeiropas politikas pētījumu centra (Latvija), Centre for Geopolitical Studies (Lietuva), School for Policy Analysis at the National University of Kyiv-Mohyla Academy (Ukraina), Foreign Policy Association of Moldova (Moldova), International Centre for Defence Studies (Igaunija), International Center for Geopolitical Studies (Gruzija).