Krievijas un Baltkrievijas ekonomiskā klātbūtne Baltijas valstīs: riski un iespējas

30.11.2012
vaks

Pētījums paredzēts plašam lasītāju lokam, tā galvenā uzmanība ir veltīta Latvijas divpusējām ekonomiskajām attiecībām ar Krieviju un Baltkrieviju. Pētījuma tapšanā piedalījušies pavisam trīspadsmit pētnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas, grāmatas redaktors ir politologs Andris Sprūds.

Pētījuma mērķi ir saistīti ar vēlmi labāk izprast Baltijas valstu ekonomisko attiecību ar Krieviju un Baltkrieviju ieguvumus un riskus, tai skatā politiskos. Pēdējos gados Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas ārpolitisko prioritāšu galvgali ieņem ekonomiskie mērķi. Latvijas ārpolitikas „ekonomizācija” jau ir veicinājusi privātā sektora aktīvāku sadarbību ar Baltkrieviju un Krieviju. Tomēr, ņemot vērā kaimiņvalsts centralizētās varas vēlmi kontrolēt arī uzņēmējdarbības sfēru, līdztekus pieaugošai savstarpējai ekonomiskai atkarībai, saglabājas Krievijas politiskās ietekmes pieauguma risksBaltijas valstīs.

Vērojot attiecību dinamiku ar Baltkrieviju, jāsecina, ka Latvijas ārpolitikas prakse bieži vien atšķiras no ES normatīvās ārpolitikas, kuras mērķis ir demokratizācijas veicināšana Austrumeiropā. Praksē noteiktu interešu grupas cenšas ietekmēt valsts ārpolitiku par labu „pragmatiskākām” attiecībām ar Baltkrieviju. Savukārt attiecībās ar Krieviju, Latvijas „pragmatiskā” ārpolitika ir saistīta ne tikai ar ekonomiskajiem apsvērumiem, bet arī ar vēlmi parādīt Rietumu sabiedrotajiem gatavību dialogam ar Austrumu kaimiņu.

Pētījuma noslēgumā definētas rekomendācijas Baltijas valstu valdībām un uzņēmumiem, – kā turpināt gūt augļus no ekonomiskās sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju, vienlaikus nepieļaujot Latvijas „ofšorizāciju” un nacionālās drošības situācijas pasliktināšanos.

Pētījums (angļu val.) pieejams šeit.

Dalīties: