22.04.2010., www.ej. ru
Ļoti iespējams, ka mēs jau tuvākajā nākotnē, kārtējo reizi būsim liecinieki Krievijas karaspēka iebrukumam neatkarīgas valsts teritorijā, šoreiz-Kirgīzijā. Tas notiks, piesedzoties ar Krievijas pilsoņu aizsardzību, kārtības nodrošināšanas un institūciju darba atjaunošanas vārdā. Un, ja tas notiks, tad, visdrīzāk, no Vašingtonas nenāksies gaidīt nopietnu nosodījumu šajā sakarā.
Par pirmo ”izmēģinājuma trusīti” impērijas teritorijas atgriešanā kļuva Gruzija. Kremlim, kā zināms, karadarbības rezultātā izdevās atņemt Dienvidosetiju. Kirgīzijai ir visas iespējas kļūt par neatkarīgu un ANO atzītu valsti, kurā Maskava varētu realizēt savu „skatījumu uz lietu attīstību”.
Tā vai citādi, taču pēc prezidenta Dmitrija Medvedeva un Uzbekistānas prezidenta Islama Karimova tikšanās, pret šādu iespēju vajadzētu izturēties nopietni. Atgādināšu, ka Krievijas prezidents pavēlēja aizsardzības ministram Anatolijam Serdjukovam pieņemt mērus Krievijas pilsoņu aizsardzībai Kirgīzijā.
Neskatoties uz to, ka acīmredzamu pierādījumu Kremļa dalībai varas nomaiņā Biškekā pagaidām nav atklāti, daudzi uzskata, ka tieši Maskava nospēlēja nozīmīgu lomu Kirgīzijas apvērsuma sagatavošanā. Atšķirībā no Gruzijas, kur reālais mērķis bija izgāzies mēģinājums nomainīt esošo prezidentu Saakašvili pret prokremlisku marioneti, Biškekā Krievijas karaspēks var kļūt par galveno instrumentu, kas atbalstītu pie varas nākušās Rozas Otunbajevas valdību.
Krievija, starp citu, tāpat kā Amerika, praktiski uzreiz atzina Biškekas jauno valdību. Kremļa lēmums šajā gadījumā neprasa liekus skaidrojumus, ja ņem vērā tā nostāju par Maskavas „interešu zonām”, kas attiecināms, kā minimums, uz visu postpadomju telpu.
Vašingtonas lēmums arī lielā mērā ir izskaidrojams.No vienas puses prezidenta Obamas administrācija nevēlas zaudēt savu militāro bāzi „Manas”, no otras puses, tai nav nekādas vēlēšanās sabojāt attiecības ar Kremli pirms gaidāmā balsojuma ANO Drošības padomē par jaunām sankcijām pret Irānu.
Starp citu, apvērsums Biškekā, tāpat kā karš Gruzijā, pārsteidza Balto namu nesagatavotu, neskatoties uz to, prezidenta administrācija Vašingtonā neveiksmīgi, bet tomēr, cenšas to slēpt. Vai pie vainas bija specdienestu izgāšanās vai tieši otrādi, politiskās varas nevērība pret informāciju, kas nāca no dienestiem, pagaidām nav zināms. Taču fakts paliek fakts – tādai situācijas attīstībai Baltais nams nebija gatavs.
Neskatoties uz aktīvajām Baltā nama un Maskavas telefona sarunām sakarā ar notikumiem Biškekā, citas aktīvas rīcības no prezidenta Obamas puses nesekoja. Taisnības labad jāatzīmē, ka Nacionālās Drošības Padomes direktors Krievijas jautājumos Maikls Makfols gan vēlējās izlidot uz Kirgīziju, taču sakarā ar Islandes vulkāna izvirdumu, šo nodomu atlika.
No otras puses, Maikla Makfola priekšgājējam prezidenta Buša administrācijā Tomasam Grejam, kurš šobrīd strādā ar Kremli un Balto namu cieši saistītājā konsultāciju kompānijā „Kissinger Associates”, Islandes pelni netraucēja ierasties Taškentā vairākas dienas pirms Krievijas prezidenta Medvedeva un Uzbekistānas prezidenta Karimova tikšanās. Tur, kā zināms, abi aktīvi apsprieda notikumus Kirgīzijā un tieši šīs vizītes laikā Medvedevs izteica norūpētību par etnisko krievu (700 tūkst.) un krievu piloņu likteni šajā valstī.
Tāpat jāatzīmē, ka savulaik, 2005. gadā Islams Karimovs nežēlīgi apspieda sacelšanos Uzbekistānas pilsētā Andižānā, kas tur izcēlās divas nedēļas pēc „Tulpju revolūcijas” Kirgizstānā. Pēc nepārbaudītām ziņām, lēmumu par šaušanu uz saviem pilsoņiem Karimovs pieņēma pēc sarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Pastāv liela iespēja, ka stāsts par karu Gruzijā var atkārtoties arī Kirgīzijā, jo Vašingtona un lielākā daļa ES valstu ļauj Kremlim palikt nesodītam. Liekas ar Obamas prezidenta administrāciju notiek tās pašas metamorfozes, kas reiz ar prezidenta Buša aparātu. Tie, pēc visa spriežot, redz to pašu dvēseli un lūkojas tajās pašās acīs.
Raksts oriģinālvalodā lasāms: http://ej.ru/?a=note_print&id=10040