Krievija ir aktīvi izmantojusi karu Sīrijā savas propagandas nolūkos un raugās uz Sīriju, kā uz vietu, kur atkal atgūt pasaules lielvaras statusu, kāds tas bija Padomju Savienībai. Kā jau ierasts Vladimira Putina valdīšanas laikā, Rietumi tiek vainoti dubultajos standartos, savukārt pati Krievija sevi pasniedz kā taisnības cīnītāju. Krievijas politika Sīrijā kopš 2011. gada ir jāskata plašākā ietvarā, gan saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā, gan multipolāras pasaules veidošanas ideju kontekstā. Savukārt Rietumvalstu iedzīvotāju nepatika ar savu valdību darbu ir laba augsne Krievijas propagandai. Pie šiem un citiem secinājumiem nonācis starptautisks pētnieku kolektīvs Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) izdotajā, šodien prezentētajā jaunajā rakstu krājumā „Karš Sīrijā. Mācībstundas Rietumiem” (“The War in Syria: Lessons for the West”).
Jauno grāmatu prezentēja tās līdzredaktori APPC izpilddirektors Andis Kudors, Eiropas parlamenta deputāts Artis Pabriks un divi no grāmatas autoriem – mediju eksperte Liza Vola (Liz Wahl) un profesors Džulians Lindlijs-Frenčs (Julian Lindley-French) moderatora APPC pētnieka Māra Cepurīša, kurš arī ir viens no rakstu krājuma autoriem, vadībā.
Pētnieki norāda, ka no Rietumiem ekonomiski tik atkarīgajai Krievijai nebija izdevīga starptautiskā izolācija pēc nelikumīgās Krimas aneksijas, tāpēc operācija Sīrijā, deva iespēju atkal sēdēt pie “svarīgā galda, kur lemj tautu likteņus”.
Viens no jaunā rakstu krājuma autoriem, APPC pētnieks Māris Cepurītis uzsver, ka Sīrijas krīzes kontekstā labi redzama Krievijas nostāja – tā atbalsta tādu režīmu, kam trūkst kontroles pār valsti, kā arī vietējās un starptautiskās sabiedrības atbalsta.
Krievijas politika Sīrijā fokusējas uz Rietumvalstu, īpaši ASV, rīcības ierobežošanu, sūtot skaidrus signālus, ka nepieļaus režīma maiņu, kas notikusi bez Krievijas piekrišanas, tādējādi vienlaikus cenšoties ierobežojot pati savas valsts režīma nomaiņas iespējas, norāda Cepurītis. Taču ir būtiski, lai starptautiskā sabiedrība, saistībā ar Krievijas iesaisti cīņā pret terorismu, nepievērtu acis uz starptautisko tiesību pārkāpumiem, kas saistīti ar Krimas aneksiju, norāda pētnieks.
Grāmatas autori uzsver, ka diemžēl, risinot iekšējās problēmas, ES kļuvusi mazāk efektīva ārpolitikā. Sīrijas krīze bijis viens no faktoriem, kas veicinājis liela bēgļu skaita pieplūdumu Eiropā. Taču pat atrisinot konfliktu Sīrijā, bēgļu problemātika Eiropā neizzudīs. Nav vienas metodes vai instrumenta, lai atrisinātu migrācijas krīzi. Imigrantu vienkāršas un mehāniskas sadales shēmas nebūs risinājums ilgtermiņā, norāda pētnieki, uzsverot, ka bēgļu krīze parādījusi Eiropas Savienības vārīgumu tās kaimiņvalstu radikalizācijas un karu kontekstā.
Ja eiropieši neradīs plānu labākai Sīrijas nākotnei, ir liela iespējamība, ka arī neviens cits to neizdarīs, kas savukārt var nest katastrofālas sekas pašai Eiropai, prognozē viens no grāmatas autoriem, profesors Džulians Lindlijs-Frenčs. Taču patlaban izskatās, ka Sīrijas situācijas noregulēšana nav iespējama bez konfrontācijas ar Krieviju un Asada valdīšanas pārtraukšanas vai arī piekāpšanās Krievijai un iesaistīšanās sarunās ar Asadu, skaidro pētnieks.
Savukārt mediju eksperte Liza Vola, kas pati savulaik strādājusi Krievijas valdības finansētajā, angliski raidošajā TV kanālā Russia Today (RT) un, nespējot samierināties ar meliem, ko šis kanāls vēstījis par notiekošo Ukrainā, tiešā ētera laikā iesniegusi atlūgumu, skaidro, ka RT mērķis ir panākt, ka skatītāju pasaules redzējums kļūst skeptisks pret ASV, ES, NATO, kā arī citām Rietumu institūcijām un medijiem. Savukārt pozitīvajiem vēstījumiem par pašu Krieviju un tās partneriem ir pavisam neliela saistība ar realitāti. Rietumvalstu izaicinājums ir aptvert, ka Krievija nespēlē pēc tradicionālajiem noteikumiem un to nedara arī tās finansētie mediji, kā arī iemācīt saviem iedzīvotājiem pamanīt Krievijas propagandu un nenoticēt tai, mudina Vola.
Jaunās grāmatas līdzredaktors, Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks norāda, ka Krievijas autoritārā valdība apzinās tās ekonomisko, politisko un militāro spēju robežas un izlēmusi, ka savu globālā spēka apjomu iespējams palielināt, samazinot Rietumu spēka apmērus.
Lai turētos pretī ārējiem izaicinājumiem un draudiem, tādiem kā Krievijas ietekme un starptautiskais terorisms, mums, eiropiešiem, jāatzīst, ka palīdzēs savu iekšējo izaicinājumu atrisināšana. Ja paveiksim to, ārējie apdraudējumi mūs vairs nevarēs būtiski ietekmēt, uzsver Pabriks.
Rakstu krājuma līdzredaktori Andis Kudors un Artis Pabriks grāmatas secinājumos norāda, ka Rietumiem kopumā joprojām ir pietiekami resursu, lai risinātu gan bēgļu krīzi, gan apkarotu Daesh, gan stabilizētu situāciju Sīrijā. Svarīgi ir nekrist fatālos pesimistiskos spriedumos un galējībās, bet, apzinoties savu spēku, izlēmīgi rīkoties, lai līdzšinējie desmitgažu panākumi neizkūpētu gaisā.
Pilns rakstu krājuma teksts angļu valodā elektroniskā formā interesentiem pieejams šeit.
Grāmata tapusi ar Eiropas Tautas partijas (European People’s Party) un Konrāda Adenauera fonda finansiālu atbalstu.