Lietuvas droni Minskā, viltus eksperti un vardarbība uz austrumu robežas

Armands Astukevičs, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks

Baltkrievija informatīvās ietekmes un dezinformācijas kampaņās turpina aktīvi vērsties pret savām kaimiņvalstīm Rietumos. Lai arī kā klasiska tēma tiek apskatīta īstenotā migrācijas hibrīdoperācija uz Baltkrievijas robežas ar ES dalībvalstīm, pēdējo mēnešu laikā aizvien aktuālāk Baltkrievijas maldīgo vēstījumu telpā tiek akcentēta militāro draudu dimensija. Šādas informatīvās ietekmes aktivitātes ir daļa no plašākas stratēģijas, kuras primārā mērķauditorija lielākoties ir pašas Baltkrievijas sabiedrība un mērķis – sēt neskaidrību un konstruēt draudus, tādā veidā manipulējot ar sabiedrības viedokli un novēršot uzmanību no iekšpolitiskajām problēmām.

Iedomu draudi no NATO

Šī gada aprīlī Baltkrievijas Valsts drošības komitejas priekšnieks Ivans Terteļs nāca klajā ar paziņojumu, ka kopā ar kolēģiem no citām drošības iestādēm esot izdevies novērst kaujas dronu triecienus no Lietuvas teritorijas pret objektiem Minskā.^[1] Tāpat Terteļs zināja teikt, ka ar valsts atbalstu Lietuva esot kļuvusi par radikālo baltkrievu opozīcijas bāzi un treniņnometni, lai sagatavotu tos teroristisku uzbrukumu veikšanai Baltkrievijā. Zīmīgi, ka Terteļa plaši izplatītie paziņojumi tika izteikti Baltkrievijas tautas sapulces sanāksmē, par kuras priekšsēdētāju nesen tika ievēlēts Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko. Viens no sapulces darba jautājumiem bija apstiprināt Baltkrievijas nacionālās drošības koncepciju un militāro doktrīnu.

Ņemot vērā jautājuma sensacionalitāti, tas plaši tika izplatīts ne tikai Baltkrievijas, bet arī Krievijas valsts kontrolētajos medijos un propagandas kanālos. Protams, Terteļa sacītajā izpaliek jebkādas konkrētākas detaļas vai pierādījumi par šādu apgalvojumu patiesumu, jo, saprotams, tādu vienkārši nav. Minētos apgalvojumus skaidri noraidīja arī Lietuvas puse, tos nosaucot par pilnībā aplamiem. Racionāli raugoties, nav arī iespējams pamatot, kāds būtu Lietuvas kā NATO dalībvalsts mērķis un vajadzība veikt uzbrukumu Baltkrievijas teritorijā. Turklāt, tā kā no Baltkrievijas puses nesekoja nekāda reakcija uz tik nopietnu incidentu kā tiešs militārs uzbrukums tās teritorijai, tas tikai norāda uz apgalvojumu nepatiesumu. Īpaši ņemot vērā iepriekš pausto Baltkrievijas amatpersonu retoriku, ka jebkura NATO valstu militāra iejaukšanās Baltkrievijā rezultētos tūlītējā Baltkrievijas militārā atbildes solī.

Kopumā šādi vēstījumi par NATO valstu, it īpaši Polijas un Lietuvas, centieniem it kā vērst militāru agresiju un destabilizēt situāciju Baltkrievijā nav jauni. Šādu vēstījumu izplatīšana bieži vien saskan ar īstenotām plašākām NATO militārajām mācībām reģionā, kas atšķirībā no Baltkrievijas un Krievijas mācībām ir mērķētas uz leģitīmu aizsardzības, nevis uzbrukuma operāciju veikšanu. Arī konkrētajā gadījumā paziņojuma brīdis sakrīt ar laiku, kad norisinās Polijas un Lietuvas kopīgi īstenotās mācības “Brave Grifin 24/II”, kuru mērķis ir testēt militāro gatavību un pasākumus Suvalku koridora aizsardzības nodrošināšanai.

Līdzās šim paziņojumam šī gada martā Lukašenko devās kaujas gatavības pārbaudes vizītē Baltkrievijas Grodņas apgabalā, kurā Baltkrievijas bruņoto spēku pārstāvji prezentēja aktuālā apdraudējuma situāciju.^[2] Starp prezentētajiem vēstījumiem tika izteikta tēze gan par to, ka karš kādam – ar to noprotami domāti Rietumi – vienmēr būs ekonomiski izdevīgs, gan to, ka Baltkrievija nedrīkst atslābt, citādi varētu sekot uzbrukums no NATO.

Saprotams, ar šādiem paziņojumiem Baltkrievijas amatpersonas mēģina nomelnot NATO īstenotos aizsardzības pasākumus un mācības, radot maldīgu priekšstatu par militāro draudu pieaugumu Baltkrievijai. Tas, kas netiek pieminēts starp šiem dezinformācijas vēstījumiem, ir fakts, ka NATO savā būtībā ir kolektīva aizsardzības organizācija un tās pamatā esošais Ziemeļatlantijas līgums neparedz neprovocētas agresīvas militārās darbības pret alianses kaimiņvalstīm.

Minētie piemēri arī plašākā kontekstā liek saprast pausto vēstījumu mērķi. No vienas puses, radīt apdraudējuma sajūtu sabiedrībā, kas pamatotu nepieciešamību sabiedrībai saliedēties ap Lukašenko kā drošības un stabilitātes garantu, kā arī skaidrotu izmaiņas, kas vērstas uz represiju pieaugumu pret Baltkrievijas sabiedrību. No otras puses, tā ir iespēja parādīt Baltkrievijas aizsardzības un drošības struktūru amatpersonas kā varoņus, pateicoties kuru darbam līdz šim apdraudējums ticis novērsts. Tomēr svarīgi atzīmēt, ka pamatā šīs ziņas ir mērķētas tieši uz vietējo Baltkrievijas auditoriju. Ņemot vērā šo apgalvojumu absurdumu, nav pārsteidzoši, ka tie aizsniedzas arī līdz ārvalstu informatīvajai telpai.

Viltus eksperti Baltkrievijas režīma sardzē

Viens no aktuāliem paņēmieniem, kā Baltkrievija izplata savus dezinformācijas vēstījumus, ir ar tā saucamajiem viltus ekspertiem. Nereti tās reizē ir personas, kuras var dēvēt par “noderīgajiem idiotiem” – kuri pēc savas personīgās vai politiskās pārliecības ir pret Latviju noskaņoti un paši ir šķietami uzķērušies uz autoritāro režīmu propagandas āķa. Viltus ekspertu identitātes ticamības uzturēšanai nereti tiek izmantoti neīsti vai sagrozīti fakti par viņu dzīves gājumu un kompetencēm, identificējot tos kā žurnālistus, domnīcu vai akadēmisko iestāžu pārstāvjus. Konkrētās personas autoritāru režīmu propagandas vajadzībām ir gatavas ieguldīties, gan materiālu apsvērumu, gan personīgās pārliecības vadītas.

Viens no šādiem viltus ekspertiem ir bijušais Rīgas domes deputāts Ruslans Pankratovs, kas aizbēga no Latvijas, kad pret viņu tika celtas apsūdzības nacionālā naida un nesaticības izraisīšanā pret ukraiņiem. Tagad Pankratovs kā “Latvijas eksperts” bieži vērojams gan Krievijas, gan Baltkrievijas propagandas mediju kanālos. Arī aprīlī Pankratovs intervijā “Sputņik” kritizēja Latvijas pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz nepieciešamību nokārtot valsts valodas eksāmenu Krievijas pilsoņiem, kas pastāvīgi uzturas Latvijas Republikā. Klasiski, pēc Pankratova domām, Latvijas valdības īstenotā politika esot atklāti fašistiska un esot pielīdzināma deportācijām.^[3] Bet ar to vien viss nebeidzas. Patiesībā tā esot nevis Latvijas suverēni īstenota politika, bet gan ASV un Lielbritānijas pārraudzīta psiholoģiskā operācija, kas esot vērsta pret Krieviju un krievvalodīgo sabiedrību.

Otrs viltus eksperts, kas dalījās savās pārdomās par notiekošo Latvijā un Baltkrievijas veiksmes stāsta noslēpumiem, bija Solomons Bernšteins – blogeris no Latvijas, kas pārvācies uz dzīvi Baltkrievijā.

Stundu garajā intervijā Baltkrievijas valsts mediju aģentūrai “Belta” Bernšteins iezīmē katastrofālu ainu par dzīvi Latvijā, sākot ar Latvijas demokrātijas un attīstības trūkumiem līdz pat Latvijas vēstures un pārvaldes sasaistei ar nacistisko Vāciju.^[4] Jāatzīst, ka Bernšteins savā argumentācijā ir diezgan klišejisks un ne pārāk oriģināls. Tas tiek pamatots ar augstāku nodokļu slogu nekā jebkurā citā valstī. Tāpat tiek pieminēti “labie” padomju laiki, kad Latvijā tika ieguldīti līdzekļi un tā esot kļuvusi par attīstītu valsti – iepretim dalībai Eiropas Savienībā, kas ar sliktajiem nosacījumiem Latviju esot padarījusi par nekonkurētspējīgu nomali.^[5] Visbeidzot, Baltijas valstis un Ukraina nemaz neesot neatkarīgas un suverēnas savā lēmumu pieņemšanā, bet gan uzskatāmas vien par Rietumu pakalpiņiem, kas esot apzināti sarīdīti pret Krieviju un Baltkrieviju. Argumenti, kas jau vairākkārt ir tikuši atspēkoti un vienkārši nav patiesi. Tikmēr tas viss tiek pretstatīts Baltkrievijas attīstības veiksmes stāstam, kas esot ticis panākts, pateicoties Aleksandra Lukašenko līderībai un rūpēm par ikdienas parasto cilvēku vajadzībām. Tam visam pa vidu tiek pieminēts arī Krievijas īstenotais karš Ukrainā, kas tiek attaisnots kā racionāls un saprotams Krievijas solis.

Šādu viltus ekspertu izmantošana Baltkrievijas informatīvās ietekmes un dezinformācijas aktivitātēs ir skaidrojama ar vairākiem iemesliem. Galvenokārt tas ir veids, kā atbalstīt Baltkrievijas amatpersonu un valsts kontrolēto mediju vēstījumus, tādējādi radot šķietamu leģitimitāti un ticamību viņu paustajiem apgalvojumiem. Tāpat tas ļauj informatīvajā telpā ienest jaunas tēmas un perspektīvas, ko citādi dabiski nebūtu iespējams paveikt.

Minētajos gadījumos viltus ekspertu paustie vēstījumi pamatā adresēti vietējai Baltkrievijas auditorijai, lai mēģinātu atainot Baltkrievijas kaimiņvalstis kā neizdevušās valstis, tādā veidā mēģinot pretnostatīt un celt Baltkrievijas valsts tēlu savu pilsoņu acīs. Tomēr sekundāri vēstījums tiek adresēts arī personām Latvijā un citviet, kas personīgu iemeslu vai politisku uzskatu dēļ varētu būt pret to pozitīvi noskaņotas un noticēt iedomātajam Baltkrievijas veiksmes stāstam. Tas var būt efektīvs informatīvās ietekmes paņēmiens, tomēr tikai līdz brīdim, kamēr cilvēki personīgi nav iepazinuši realitāti otrpus Baltkrievijas valsts robežām.