Austrumu pierobežā bez pārmaiņām (2. daļa)

Armands Astukevičs, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks

Austrumeiropas politikas pētījumu centrs turpina analizēt aktuālās tendences Baltkrievijā, informatīvās aktivitātes, to ietekmi un dezinformācijas kampaņas, kurās diktatora Aleksandra Lukašenko režīms turpina aktīvi vērsties pret savām kaimiņvalstīm Rietumos.

Faktu un notikumu sagrozīšana regulāri kalpo kā instruments, ar kura palīdzību pamatot Baltkrievijas politiskās izvēles un pieņemtos lēmumus. Piemēram, aprīlī Baltkrievijas propagandas mediji vēstīja par vārda brīvības ierobežošanu Latvijā, par ko liecinot Latvijas lēmums par Baltkrievijas plašsaziņas līdzekļu bloķēšanu, kas it kā izplatot agresīvu Krievijas propagandu.^[1] Kā atbildes soli Baltkrievijas institūcijas pēcāk pieņēma lēmumu bloķēt vairākas Latvijas mediju vietnes.

Tāpat ar zināmu regularitāti Baltkrievijas propaganda pievēršas jautājumam par notiekošo migrantu pārvietošanos pār Baltkrievijas valsts robežām uz Poliju, Lietuvu un Latviju. Tikmēr visas šīs valstis tiek apsūdzētas cilvēktiesību pārkāpumu īstenošanā un vardarbībā pret migrantiem, kas individuāli, bez koordinēta Baltkrievijas specdienestu atbalsta cenšas nokļūt Eiropā.

Mainīgās lomās Baltkrievijas propagandas mediji “gūst pierādījumus” par Latvijas, Lietuvas vai Polijas dienestu īstenotajiem pāridarījumiem. Līdzīgi arī nesen Baltkrievijas propagandas mediji ziņoja par kārtējo Latvijas dienestu upuri, atsaucoties uz Baltkrievijas Izmeklēšanas komitejas paziņojumu^[2], kurā tiek minēts kāds bēglis no Sīrijas, kas esot ticis noslepkavots un pārsviests pāri Latvijas un Baltkrievijas robežai.^[3]

Tas viss liecinot par Latvijas sistēmiski ieviesto “rasu filtrācijas” politiku. Lieki piebilst, ka ārpus skaļajiem apgalvojumiem citu reālu pierādījumu pāridarījumam nav.

Līdzīgi paziņojumi un raidījumu sižeti tiek adresēti Lietuvas un Polijas virzienā. Tāpat propagandas mediji plaši cenšas skaidrot un sniegt vēsturisko ieskatu jautājuma problemātikā, it kā pamatojot, ka migrantu plūsmas caur Baltkrieviju esot rezultāts iepriekš Vācijas kancleres Angelas Merkeles īstenotajai migrācijas politikai.^[4]

Tomēr šādi Baltkrievijas amatpersonu un mediju paziņojumi nepārsteidz tos, kas sekojuši līdzi notiekošajam Baltkrievijas informatīvajā telpā un dezinformācijas aktivitātēm, kas vērstas pret Rietumiem. Kopš 2021. gada, kad tika uzsākta Baltkrievijas hibrīdoperācija pret kaimiņvalstīm, izmantojot kā ieroci migrantus no trešajām valstīm, to paralēli ir pavadījusi dezinformācijas dimensija. Nereti novērojams, ka brīžos, kad pieaug migrācijas plūsmas intensitāte pāri Baltkrievijas robežai, novērojama arī augstāka aktivitāte Baltkrievu propagandas kanālos. Tāpat dezinformācijas apjoms pieaug gadījumos, kad Latvijā, Lietuvā vai Polijā tiek pieņemti kādi Baltkrievijai netīkami lēmumi vai pasākumi.

Turklāt, tā kā Baltkrievijas spēka struktūras sadarbībā ar organizētās noziedzības grupējumiem īsteno šo cilvēku pārvietošanu un apmāca migrantus, lai vairotu viņu izredzes iegūt uzturēšanās atļauju ES, viņi kļūst par ērti manipulējamu instrumentu Baltkrievijas specdienestu rokās, ko var izmantot informācijas operāciju nolūkos.

Šīm informatīvās ietekmes aktivitātēm ir vairāki mērķi. Pirmkārt, censties manipulēt ar diskusiju par migrācijas politiku un polarizēt viedokli, tādējādi mēģinot sabotēt valstu demokrātiskās iekārtas un pārvaldes darbību. Otrkārt, tas ir mēģinājums ietekmēt un aizsniegties līdz prominentu starptautisko organizāciju, mediju un citu ES valstu dienaskārtībai, tādējādi cenšoties vairot šķelšanos ES ietvaros, maldīgi atspoguļojot Baltijas valstu un Polijas īstenoto politiku.

Svarīgi atzīmēt, ka demokrātiskās ES valstīs – tādās kā Latvija, Lietuva un Polija – drošības dienesti strādā pēc citiem principiem, nekā to mēģina atainot Baltkrievijas propaganda. Pirmkārt, visās valstīs tiek īstenota civilā pārraudzība pār dienestu darbu, lai pārliecinātos, ka dienesti darbojas tiem noteiktās kompetences un uzdevumu robežās. Otrkārt, šādai vardarbībai pret migrantiem nav nekādas jēgas, tā var radīt tikai reputācijas riskus un nākt par labu Baltkrievijas stratēģiskajiem mērķiem.

Neskatoties uz to, retu reizi šādi sižeti tomēr efektīvi izpilda savu uzdevumu un šīs informācijas operācijas gūst dzirdīgas ausis noteiktās rietumvalstu organizācijās un medijos. Tāpēc ir svarīgi šos jautājumus turpināt skaidrot.