APPC: Maldināšana – Latvijas gadījums Nr. 2

28.07.2017

www.delfi.lv

Šis raksts ir otrais ikmēneša rubrikas sērijā par Krievijas maldināšanas politiku latviešu valodā. Atgādinājumam: rubrikas mērķi ir kliedēt melu kampaņas, kas vērsta pret Latvijas valsti, īstenoto dezinformāciju. Ņemot vērā pret Latviju veiktās maldināšanas kampaņas tendenci īpaši diskreditēt NATO papildspēku klātbūtni Latvijā, NATO klātbūtnes tēmai projekta ietvaros tiks pievērsta īpaša uzmanība. Šoreiz jāpievēršas aktuālam oficiālās Krievijas īstenotam maldināšanas gadījumam, kas saistīts ar  jūlija vidū NATO Twitter vietnē publicēto video par Latvijas nacionālo partizānu kustību.

Maldināšana: 2017. gada 16. jūlijā Dmitrija Kiseļova pārraidē “Nedēļas vēstis”, atsaucoties uz NATO publicēto video par  mežabrāļiem, tika rādīts  sižets, kurā tika mēģināts nomelnot Baltijas valstu nacionālo partizāņu piemiņu. D. Kiseļova veidotais sižets tika veidots tā, lai auditorijai veidotu pārliecību par ciešu saikni starp mežabrāļiem un  Holokaustu Latvijā. Kā jau Krievijas TV ierasts, arī Latviešu leģions tika sasaistīts ar kara noziegumiem.

Atmaskošana: Te ir jāmin vairāki fakti. Pirmkārt, Latviešu leģions nepiedalījās Holokaustā Latvijā, jo tika  izveidots tikai 1943. gada pavasarī – aptuveni vienu gadu pēc pēdējās lielās ebreju masu slepkavības akcijas Latvijā.[1] Otrkārt, starp Latviešu leģionu un Latviešu nacionālajiem partizāniem nevar novilkt vienādības zīmi, tie divi dažādi veidojumi. Mežabrāļi pēc Otrā pasaules kara veidojās no vairākām grupām. Lielāko grupu veidoja personas, kas izvairījās vai dezertēja no Sarkanās armijas un vērmahta – tā sauktie “zaļie leģionāri” un “zaļie sarkanarmieši”. Tiek uzskatīts, ka no Latviešu leģiona partizānos aizgāja apmēram 4000 personas.  Papildus tam, arī personu, kuras izvairījās no mobilizācijas Sarkanajā armijā un sarkanarmiešu dezertieru skaits bija vairāk kā desmit tūkstoši personu. Pārējās grupas veidoja bijušie aizsargi, policijas un vācu okupācijas laika pārvaldes iestāžu darbinieki, kā arī personas, kurām PSRS okupācijas vara atņēma īpašumus vai tos vajāja.[2]  D. Kiseļovs  apzināti izvairās no pēckara notikumu un partizānu kara tēmas apspriešanas, uzmanību sižeta ietvaros galvenokārt pievēršot Holokausta tēmai, tādējādi mākslīgi cenšoties radīt skatītājos asociatīvu saikni starp nacistiem un Latvijas nacionālajiem partizāniem.

Maldināšana: Īsfilma par Latvijas nacionālajiem partizāniem kopumā izraisīja diezgan plašu rezonansi arī Krievijas amatpersonu vidū, piemēram, no Krievijas vicepremjera Dmitrija Rogozina vai Krievijas Ārlietu ministrijas Informācijas un preses departamenta direktores Marijas Zaharovas puses.[3] 2017. gada 13. jūlijā M. Zaharova savā Facebook profilā rakstot par Latviešu nacionālajiem partizāniem, vārdus partizānu karš ieliek pēdiņās, kā arī nosauc mežabrāļus par “nepiebeigtiem fašistiem”. Pēc M. Zaharovas domām Latviešu nacionālo partizānu kustību izveidoja un to kuratori bija Rietumu specdienesti.[4]

Atmaskošana: Ieliekot pēdiņās vārdus partizānu karš, M.Zaharova, pirmkārt jau, atsakās atzīt partizānu kustības mērķus un apmērus. Nacionālo partizānu karam bija vairāki iemesli un mērķi (atsevišķos gadījumos arī privāti), taču galvenais kara cēlonis bija PSRS īstenotā Latvijas neatkarības iznīcināšana un noliegšana – tādējādi cīņa notika idejas vārda, tā bija cīņa pret noziedzīgu, totalitāru režīmu par Latvijas valstiskuma atjaunošanu. Lai arī Rietumu specdienestu atbalstīta, tā tomēr vispirms bija tautas kustība. Jebkāda sadarbība ar Zviedrijas, Lielbritānijas vai citu demokrātisko valstu specdienestiem tajā laikā nevarēja tikt uzskatīta par kaut ko nosodāmu – tas bija kopīgs ieguldījums cīņai pret komunismu pēc Otrā pasaules kara. Otrkārt, Staļina režīma pastrādātie  noziegumi  ir labi zināmi.  Tas bija režīms, par kura masu upuriem, tostarp, arī krievu tautības, nav šaubu, tāpēc pretošanās Staļina noziedzīgajam totalitārajam režīmam ir atzīstama par morāli attaisnojamu rīcību. Treškārt, varam uzdot  M. Zaharovai un D. Kiseļovam jautājumu: vai vienām tautām ir tiesības cīnīties pret savas zemes okupāciju, bet citām ne?

Maldināšana: 2017. gada 29. jūnijā portālā Planet-today.ru tika publicēts raksts “Krievija var bloķēt Baltijas valstis 36 stundās? Tāpēc NATO uzbruks pirmā?”. Raksta autors pauž neapmierinātību ar “pārāk biežām” militārajām mācībām Baltijas valstīs. Tāpat arī autors pieņem, ka NATO īsteno mācības, jo plāno veikt militāru agresiju pret Krieviju, okupējot Kaļiņingradas apgabalu.[5]

Atspēkojums: NATO ir tikai un vienīgi aizsardzības organizācija, kuras galvenais mērķis ir īstenot savu dalībvalstu aizsardzību – to apliecina NATO pamatlīgums. Šajā dokumentā noteikts, ka dalībvalstis “apstiprina savu ticību ANO Hartas mērķiem” un “viņi (dalībvalstis – autora red.) apņēmušies apvienot centienus kolektīvai aizsardzībai”.[6] ANO Hartas 2. pantā rakstīts, ka “visas dalībvalstis (ANO dalībvalstis) savās starptautiskajās attiecībās atturas no draudu vai spēka izmantošanas pret jebkādas valsts teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību”.[7] Agresijas un citas valsts teritorijas okupācijas plānošana būtu pretrunā ar NATO pamatdokumentiem un pastāvēšanas jēgu. Arī apgalvojums par NATO papildspēku izvietošanu Baltijas valstīs ar mērķi veikt agresiju pret Krieviju neiztur kritiku, jo izvietotais kontingents trijās Baltijas valstīs ir 3200 cilvēku, kas nevar apdraudēt Krieviju pēc būtības.

Maldināšana: 2017. gada 20. jūnijā “Sputnik” portāla versijā latviešu valodā tika publicēts raksts “Ieteikums latvietēm: labi padomā, pirms teikt “nē” NATO zaldātam”, kura autors pauž, ka NATO karavīri pastāvīgi veic sieviešu izvarošanu teritorijās, kurās tie uzturas. Tādējādi tiek secināts, ka sieviešu izvarošana atkārtosies arī Baltijas valstīs. Turklāt autors piebilst, ka  vietējo iedzīvotāju konfliktu gadījumos ar NATO karavīriem, provokācijās tiks vainota “Krievija un tās vietējie aģenti”.[8]

Atspēkojums: Abstrahējoties no klajas ksenofobijas un rasisma, kas tiek pausts “Sputnik” rakstā, uzmanība ir vēršama uz autora īpatnējo argumentācijas metodi. Autors apgalvo, ka “pašsaprotamu iemeslu dēļ informācija par NATO karavīru pastrādātajiem vietējo sieviešu izvarošanas gadījumiem netiek publicēta”. Ja šī informācija nav publiski pieejama, kur autors ir ieguvis šādu informāciju un kā pārbaudījis tās patiesumu? Cits piemērs – “cik man zināms, NATO karavīri īpašās ceremonijās ar vietējiem neielaižas”. Autors paļaujās uz lasītāja ticību savam apgalvojumam, par kuru pats nav pilnībā pārliecināts. Ar šādu pieeju, var apgalvot jebko. Jāpiebilst, ka NATO karavīru kriminālo, disciplināro vai cita veida atbildību, uzturoties citās dalībvalstīs, regulē NATO SOFA līguma VII pants, kas attiecīgi nosaka nosūtošo un uzņemošo valstu tiesības realizēt savu jurisdikciju atkarībā no izdarītā pārkāpuma rakstura.[9]

Maldināšana: 2017. gada 2. jūlijā emuārvietnē “V mire novostei” publicēts raksts “Baltijas atklāsme: NATO spēki apspiedīs neapmierinātos eiropiešus” tiek pausts, ka NATO spēki Baltijas valstīs tiek izvietoti ar mērki apspiest vietējos iedzīvotājus. Attiecībā uz Latviju, raksts “pierāda” šo tēzi ar diviem argumentiem. Pirmkārt, izvietotais kontingents ir pārāk mazs, lai pretotos Krievijas armijai, konflikta gadījumā. Otrkārt, vietējie politiķi baidās no savu valstu iedzīvotājiem.[10]

Atspēkojums: Pirmkārt, lēmums par NATO karavīru izvietošanu dalībvalstīs, kas robežojas ar Krieviju, tika pieņemts 2014. gadā Velsas samita laikā Gatavības rīcības plāna ietvaros. Šāds lēmums tika pieņemts, ņemot vērā, ka drošības vide NATO pierobežā ir mainījusies – Krievijas realizētās politikas Ukrainā kontekstā.[11] Otrkārt, ņemot vērā, ka vairums politiķu Latvijā pārvietojas pa ielām bez apsardzes, un to ka Latvija ir demokrātiska valsts,[12] politiķi Latvijā var baidīties tikai tikt nepārvēlētiem.

[1] Inesis Feldmanis, Latvija Otrajā pasaules karā (1939-1945): jauns konceptuāls skatījums (LU apgāds), 69 lpp.

[2] Heinrihs Strods, Latvijas nacionālo partizānu karš 1944-1956 (LU apgāds), 40-41lpp.

[3] https://www.golos-ameriki.ru/a/baltics-forest-brothers/3944475.html

[4] https://www.facebook.com/maria.zakharova.167

[5] http://planet-today.ru/geopolitika/item/72269-rossiya-mozhet-blokirovat-pribaltiku-za-36-chasov-poetomu-nato-udarit-pervym

[6] http://www.nato.int/cps/en/SID-ECAE8DB0-F591EC88/natolive/official_texts_17120.htm

[7] http://www.un.org/en/sections/un-charter/chapter-i/index.html

[8] https://sputniknewslv.com/opinion/20170620/5098280/Nato-karaviri-baltijas-valstis-provokacijas-uzvediba-okupetajas-zemes.html

[9] http://www.nato.int/cps/en/natohq/official_texts_17265.htm?selectedLocale=en

[10] http://dooralei.ru/blog/43256807897/Prozrenie-Pribaltiki:-silyi-NATO-budut-podavlyat-nedovolnyih-evr

[11] http://www.nato.int/cps/on/natohq/topics_119353.htm

[12] https://likumi.lv/doc.php?id=57980

Dalīties: