|
Māris Cepurītis Rīgas Stradiņa universitātē ieguvis sociālo zinātņu bakalaura grādu politoloģijā un sociālo zinātņu maģistra grādu starptautiskajās attiecībās. Pašlaik studē Rīgas Stradiņa universitātes doktorantūras programmā „Politikas zinātne”. Strādājis Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā, Latvijas transatlantiskajā organizācijā, piedaloties „Rīga Conference” organizēšanā. Pašlaik ir lektora v.i. Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedrā. Pētniecības virzieni ietver ārpolitiskā diskursa un tā ietekmes uz politikas procesiem, Latvijas – Krievijas attiecību analīzi, kā arī diplomātijas un Austrumāzijas politisko procesu izpēti. |
 |
 |
Ainārs Lerhis Ir Dr.hist. un LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks. Beidzis LU Vēstures un filozofijas fakultāti. Strādājis LR Ārlietu ministrijas Arhīva nodaļā, bijis Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras docents un Starptautisko attiecību un Eiropas studiju programmas vadītājs, lektors Latvijas Ārlietu ministrijas Mācību centrā. Pēta Latvijas ārpolitikas problēmas, to skaitā Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vēsturi, “Baltijas jautājumu” starptautiskajās attiecībās, kā arī Latvijas ārējās tirdzniecības vēstures problēmas. Zinātniskās monogrāfijas “Latvijas Republikas ārlietu dienests. 1918–1941” (2005) autors, sešu grāmatu līdzautors, vairāk nekā 30 zinātnisku rakstu un daudzu populārzinātnisku rakstu autors. |
|
Beāte Livdanska Rīgas Stradiņa universitātē ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu politoloģijā un sociālo zinātņu maģistra grādu starptautiskajās attiecībās. Šobrīd studē Rīgas Stradiņa universitātes doktorantūras programmā „Politikas zinātne”. Pētniecības virzieni ietver Baltkrievijas un Baltijas valstu attiecību analīzi, kā arī Krievijas hibrīdkara metožu pētniecība. |
 |
 |
Mārcis Balodis Rīgas Stradiņa universitātē ieguvis sociālo zinātņu bakalaura grādu politoloģijā un sociālo zinātņu maģistra grādu starptautiskajās attiecībās. Strādājis Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijā, koordinējot lietišķās pētniecības aktivitātes nacionālā un starptautiskā mērogā. Pētniecības virzieni ietver Latvijas – Krievijas attiecību analīzi, kā arī hibrīdkara un dezinformācijas ietekmi uz politiskajiem procesiem. |
|
Armands Astukevičs Latvijas Universitātē ieguvis maģistra grādu politikas zinātnē. Iepriekšējā darba pieredze politikas analīzē un plānošanā Aizsardzības ministrijā, strādājot ar krīžu vadības un visaptverošas valsts aizsardzības jautājumiem. Pašreizējās pētniecības intereses ir saistītas ar tēmām par Baltijas valstu aizsardzības un drošības politiku, valstu noturību un pretošanos hibrīdapdraudējumiem un Krievijas ārpolitikas procesu analīzi. |
|
|
|
Juris Jurāns Rīgas Stradiņa universitātē ieguvis sociālo zinātņu bakalaura grādu politoloģijā un maģistra grādu starptautiskajās attiecībās un diplomātijā. Kā pētnieciskais žurnālists papildinājis savas profesionālās zināšanas, piedaloties dažādos starptautiska un vietēja mēroga projektos un kursos. Ieguvis “IJ4EU Impact Award 2023” balvu par starptautisku sadarbības projektu kopā ar Īrijā bāzēto pētnieciskās žurnālistikas organizāciju “Noteworthy”. Galvenās pētniecības intereses ietver varas dinamiku Dienvidaustrumāzijas reģionā, īpaši attiecības starp Indiju un Ķīnas Tautas Republiku, un drošības politika. |
|
Mārtiņš Kaprāns Ieguvis doktora grādu komunikācijas zinātnē Latvijas Universitātē 2012. gadā. Viņš ir Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks un Vašingtonā bazēta Eiropas politikas analīzes centra asociētais eksperts. Viņa pašreizējās pētniecības intereses ir saistītas ar Baltijas valstu darbaspēka migrantiem Lielbritānijā, Baltijas sabiedrības ideoloģisko polarizāciju un krievvalodīgajiem iedzīvotājiem pēcpadomju telpā. Viņa raksti publicēti žurnālos Baltic Studies, Memory Studies un Euro-Asia Studies. |
 |
 |
Kristīne Skujiņa-Trokša Asociētā pētniece Rīgas Stradiņa universitātē ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu politoloģijā, bet Māstrihtas universitātē, Nīderlandē, turpinājusi apgūt starptautiskās attiecības un Eiropas studijas maģistrantūrā. Specializējas Eiropas Savienības un Austrumeiropas valstu sadarbībā, galvenokārt, analizējot ES-Ukrainas politisko un ekonomisko partnerību, kā arī tās ietekmi uz reģionu. |
|
Anna Lasmane Latvijas Policijas akadēmijā ieguvusi jurista kvalifikāciju, ko pielietojusi darbā dažādu iestāžu personāla vadības struktūrvienībās, risinot darba tiesisko jautājumu aspektus. Piecu gadu pieredze vadītājas amatā cilvēkresursu vadībā. Personāla vadības praktiskā darba pieredzi nostiprinājusi teorijā, 2008. gadā iegūstot profesionālo maģistra grādu personāla vadībā Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā. Studiju laikā papildus apguvusi iemaņas saskarsmē, psiholoģijā, vadībā, ekonomikā. |
 |
