Kristīne Skujiņa-Trokša, Austrumeiropas politikas pētījumu centra asociētā pētniece
Covid-19 vīruss un tā izraisītā veselības krīze ir veicinājusi maldīgu vēstījumu izplatību ne vien iepriekš apzinātos un “Atmaskots.lv” rubrikā aprakstītos prokremliskos avotos, bet arī iedzīvotāju vidū, uzticoties jaunizveidotām informācijas platformām, daloties ar viltus ziņām sociālajos tīklos un pievienojoties šaubīgā domu biedru grupām “Facebook” vai citviet. Šajā rakstā tiek skaidrots ar ko kļūdainas informācijas nejauša izplatīšana atšķiras no dezinformācijas un, kāda ir iedzīvotāju loma dažādu dezinformatīvu vēstījumu izplatībā Latvijā.
Ticu, nepārbaudu, bet padalīšos
Pastāv maldīgu ziņu kategorijas. Iepriekšējos “Atmaskots.lv” rakstos tiek lietots termins dezinformācija (disinformation), jo aprakstītās ziņas veidotas tā, lai tās pēc iespējas vairāk līdzinātos uzticamu žurnālistu un mediju veidotajai informācijai, kuru nereti pastiprina ar ekspertu un profesionāļu viedokļiem. Īsāk sakot, aplūkotās ziņas veidoja Krievijas finansēti profesionāļi. Vēl jo vairāk, šo ziņu nolūks bija apzināts un pārdomāts – iespaidot kādu konkrētu cilvēku vai sabiedrības grupu, maldināt vai ietekmēt politiskos procesus.
Taču angļu valodā ir arī latviski nepielāgots termins “misinformation”, ko skaidrībai tā arī apzīmēsim – misinformācija jeb kļūdaina informācija. Tas arī apzīmē maldīgas ziņas, taču šo ziņu izplatībā nepastāv konkrēts nolūks maldināt vai ietekmēt, toties tā var izrietēt no dezinformācijas.
Vienkāršs misinformācijas piemērs ir kāda patiešām uzticama žurnālista netīši publicēts, bet nepārbaudīts un nepatiess fakts. Protams, šādu situāciju ir vienkārši izkliedēt – izlabot informāciju, apzināt publiku un prezentēt patieso.
Sarežģītāk ir, kad kāds sociālo mediju lietotājs vienkārši dalās ar informāciju, nemaz neapzinoties tās nepatiesumu. Tādējādi lietotājs virza misinformāciju – melus bez vēlmes kādam nodarīt pāri vai ietekmēt. Šāda veida maldīgu informāciju apkarot ir sarežģīti. Šādos gadījumos sociālo mediju lietotāji tic pašu izplatītajai maldīgajai informācijai vai viņiem tā šķiet interesanta, un potenciāli iespaido arī citus konkrētās platformas lietotājus, sagrozot izpratni par patiesajiem sociālajiem un politiskajiem procesiem.
Kā norāda “The New York Times”, atsaucoties uz Vācijas Maršala fonda Vašingtonā pētījumu, misinformācijas daudzums 2020. gadā vietnē Facebook, cilvēkiem reaģējot, komentējot un daloties ar viltus informāciju, salīdzinot ar 2016. gadu, ir trīskāršojies.[1]
Kādam krīze, kādam “plandēmija” un “kovidšovs”
“Atmaskots.lv” rubrikas autoru uzmanību šim rakstam ir piesaistījušas divas salīdzinoši nesen izveidotas platformas – “Mainām Pasauli”[2] un “Brīvības Platforma”[3], kuras publicē maldus, koncentrējoties uz ziņām par Covid-19 vīrusu un tā izraisīto veselības krīzi. Platformās publicētā informācija sniedzas no maldiem par vakcinācijām un viltus ziņām par 5G saistību ar pandēmiju līdz pat Bila Geitsa strīdīgajai iesaistei “kovidšova” realizācijā.
Abas šīs vietnes ir tematiski skaistītas – tajās bieži tiek publicēti identiski raksti, kā arī rakstu autori visbiežāk ir tie paši. Platforma “Mainām Pasauli” piedāvā arī ziedot un izvietot reklāmu. Abās vietnēs ir saskatāma uzņēmuma “Memory Water” popularizēšana – šīs firmas dibinātājs ir Jānis Pļaviņš, Latvijas medijos jau ticis identificēts kā viens no pašmāju dezinformatoriem.[4]
Savukārt viens no platformu publikāciju autoriem ir Aivis Vasiļevskis, kurš globālu veselības krīzi dēvē par “plandēmiju” un cīņu ar vīrusu par “kovidšovu”. Atskatoties uz viņa “Facebook” sekotāju apjomu un iesaisti rakstu komentāros ir skaidrs, ka viņš virtuālu atsaucību un atpazīstamību ir izpelnījies tieši sociālo mediju vietnē. Viņa rakstus komentē un ar tiem dalās tūkstošiem lietotāju, diskutējot un virzot viņa publikācijas, kuras ir pilnas ar meliem, pārveidotiem attēliem un konspirāciju teorijām.
Respektīvi, ar Vasiļevska idejām un meliem iepazīstas lietotāji, publikācijās diskutējot un, kļūstot par tiešiem dezinformācijas patērētājiem. Savukārt, ar tām daloties, lietotāji virza no viņa profila izrietošo viltus informāciju, tādējādi veidojot kļūdainu informāciju. Sekojoši, iespējams tieši lietotāju atsaucība dezinformatoram ir sniegusi pārliecību iesaistīties viltus ziņu vairošanā arī citās platformās, iepriekš minētajās “Brīvības Platforma” un “Mainām Pasauli”.
Jāatzīst, ka šāda taktika, tā it kā atklāti parādot vēlmi veicināt savu darbību arī ārpus sociālo un citu mediju platformām, ir veids kā pastiprināt sevis publicēto viltus ziņu ticamību. Tādējādi ne vien viltus ziņas, bet arī iesaistīšanās un it kā patiesā vēlme komunicēt ar valsts valdību ir veids kā maldināt un kultivēt vēl lielāku atbalstu sevis virzītajiem meliem. Tāpat pašmāju dezinformatoru viltus ziņas par Covid-19 un tā izraisīto pandēmiju ir veids kā vēl vairāk polarizēt jau tā krīzes apstākļos ietekmētos Latvijas iedzīvotājus, mēģinot viņus pārliecināt, ka visu valsts netikumu pamatā ir globālas sazvērestības un, diskreditējot valdības darbu, vairot vēl lielāku iedzīvotāju neuzticību Latvijas politiskajai elitei.
Jāatzīst, ka iedrošinājumu tik atklātiem aicinājumiem dezinformatori guvuši, balstoties uz sociālo mediju lietotāju iesaisti viņu dezinformatīvās publikācijās un to tālāku virzīšanu – misinformāciju. Iespējams pat domājot, ka viņu atklāsmes par notiekošo ir patiesas.
Paralēli viltus ziņām abās iepriekš minētajās platformās un “Facebook” saistībā ar Covid-19 vīrusu un tā izraisīto pandēmiju, 2020. gada 10. decembrī, “Brīvības Platforma” publicēja rakstu, kura autors ir “Mainām Pasauli”, aicinot augstākās amatpersonas – Latvijas prezidentu Egīlu Levitu un premjerministru Krišjāni Kariņu piedalīties debatēs par Covid-19 vīrusa izplatības ierobežojumu atcelšanu un to pārvēršanu rekomendācijās.[5] Kā tiek minēts publikācijā, “uz sarunām šo valstiski svarīgo jautājumu risinājumam Tautas sapulce 2020. gada 12. decembrī izvirzīja 12 pārstāvjus”, kur vieni no “pārstāvjiem” ir iepriekš minētās personas – Pļaviņš un Vasiļevskis.
Covid-19 pandēmija – dezinformatoru fauna un flora
Covid-19 vīrusa izraisītā veselības krīze un to ierobežojošie pasākumi ir mainījuši iedzīvotāju komunikācijas ieradumus un informācijas ieguves avotus lielā daļā pasaules valstu. Vienlaikus, cilvēku socializēšanās kanāli ir kļuvuši daudz ierobežotāki. Facebook un citas sociālo mediju vietnes dažiem iedzīvotājiem ir kļuvušas par vienīgo informācijas ieguves avotu un vietu diskusijām par pasaulē un Latvijā notiekošo. Šādi apstākļi ir radījuši visauglīgāko vidi dezinformatoriem. Sākotnēji tiek sētas šaubas par notiekošo un prezentēta it kā patiesā informācija. Pēc tam noticējušie un pārliecinātie sociālo mediju lietotāji virza šo informāciju tālāk, veicinot nekorektās informācijas izplatību un kuplinot dezinformatoru atbalstītāju pulku.
Kā redzams, dezinformatori, spēlējot ar pastāvošajiem apstākļiem un sabiedrību, mēģina ietekmēt procesus ne vien sociālajos tīklos, bet arī reālajā dzīvē. Jo īpaši sekmīgs laiks melu izplatīšanai ir šobrīd, kad Eiropas Savienības dalībvalstis ir sākušas savu iedzīvotāju vakcināciju pret Covid-19 vīrusu. Marginālas kustības un trešās valstis var būt ieinteresētas kavēt vakcināciju procesu – to boikots spēj apstādināt ātrumu, kādā valstis atgriezīsies to ierastajos režīmos un pie normālas ekonomiskās aktivitātes.
Tāpēc mūsu iesaistei maldīgu ziņu izplatībā var būt reālas sekas, laikā, kad jau tagad ir pārpildītas slimnīcas. Tikmēr apšaubāmas vēstis izplatošu personāžu personīgā popularitāte piedzīvo kāpumu. Tik tiešām ir vērts divreiz padomāt pirms interneta vidē dalīties ar viņu kārtējo veikumu.