Putina līderība Eirāzijas integrācijas centienos

21.09.2024

Elīna Vrobļevska, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece

Vasaras centrālie notikumi transatlantiskās drošības un aizsardzības politikā bija Ukrainas miera samits un NATO Vašingtonas samits, demonstrējot alianses apņēmību uzturēt un attīstīt atbalsta sniegšanu Ukrainai un Eiropas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu. Arī Kremlis šo laiku ir izmantojis savas alternatīvās drošības un sadarbības alianses publiskai spodrināšanai organizāciju un divpusējos formātos, ievietojot savu naratīvu informatīvajā telpā Krievijā un ārvalstīs par valsts panākumiem jaunu alianšu stiprināšanā un paplašināšanā Šanhajas Sadarbības organizācijas samita ietvaros.

Lai arī dibināta jau pirms vairāk nekā 20 gadiem kā Eirāzijas reģionālās sadarbības institūcija, kas primāri pievēršas reģionam specifisku jautājumu apspriešanā drošības, ekonomikas un kultūras jomās, Šanhajas Sadarbības organizācijas ietekme un nozīme plašākā starptautiskā un praktiskā kontekstā ir bijusi ierobežota. Organizācijas vērtības un darbības principi līdz šim neveicināja dziļāku valstu savstarpējo integrāciju un starptautiskās pozīcijas vienotību, pieturoties pie “neiejaukšanās” principa savstarpējā sadarbībā. Dalībvalstu loks ietvēra reģiona lielākos spēlētājus – Krieviju un Ķīnu, kā arī Kazahstānu, Kirgizstānu, Uzbekistānu, Tadžikistānu. Savukārt 2017. gadā organizācijai pievienojās Indija un Pakistāna, bet pirms diviem gadiem arī Irāna.

Krievijas jaunā pasaule ŠSO ietvaros

Jūlijā notikušais organizācijas samits Astanā, kura ietvaros tika paplašināts dalībvalstu loks, uzņemot Baltkrieviju, kā arī iezīmēti dalībvalstu apvienības darbības virzieni, norādīja uz kolektīvi izpildāmu mērķi paplašināt apskatāmo jautājumu loku. Šanhajas Sadarbības organizācijas samita kontekstā informatīvajā telpā pirmkārt tika uzsvērts pašas organizācijas spēks un rocība kopējās starptautiskās sistēmas kontekstā. Tas tiek darīts vairākos aspektos.

Piemēram, organizācija tiek pozicionēta kā viens no elementiem ANO izveidotās starptautiskās sistēmas saglabāšanā. Šāda ideja ir izteikti raksturīga Putina retorikai, paužot argumentus par ANO centrālo lomu starptautiskās sistēmas, tiesiskuma un kārtības nodrošināšanā. Putins skata ANO kā instrumentu Krievijas interešu realizācijai, jo tās ietvaros Krievijai ir relatīvs spēks tās pastāvīgās locekles statusa Drošības padomē dēļ, caur kuru Krievija var realizēt savu ārpolitisko dienaskārtību un “sargāt starptautisko sistēmu”. Turklāt organizācija, viņaprāt, veicina novatoriskus procesus starptautiskajās organizācijās, līdzdarbojoties ar ANO.[1] Sākot ar 1. jūliju, uz mēnesi Krievijai bija prezidējošās valsts statuss ANO Drošības padomes ietvaros, kas nozīmē tiesības arī noteikt darba kārtību, ko izmantojusi Krievija, par vienu no prioritātēm izvirzot sadarbības ar reģionālajām organizācijām – NVS, KDLO un ŠSO – apspriešanu. Reģionālo organizāciju loma ANO institucionālajā sistēmā tiek pārspīlēta, lai vairotu Krievijas organizāciju formātu nozīmi un lomu, un nav balstīta patiesajā apvienību kapacitātē.

Atsaucoties uz Ķīnas politikas ekspertu teikto, medijos tikušas multiplicētas ziņas par ŠSO kā organizāciju, kas nodrošina patiesu daudzpusēju pārstāvniecību, pretdarbību hegemonismam, spēka politikai un bloku konfrontācijai, veidojot jaunu sadarbības modeli. Kremļa naratīvā ŠSO tiek rāmēta kā pamats jaunajai pasaules kārtībai, uzsverot vērtību kopību, interešu sinerģiju un kultūras vērtības, kas apvieno organizācijas dalībvalstis. Caur šo prizmu tiek “audzēta” organizācijas nozīme, ekspertiem no Krievijas puses norādot, ka tās pārstāvniecības mērogs – ekonomiski un pēc iedzīvotāju skaita – norāda uz tās spēju risināt globāla, ne tikai reģionāla mēroga jautājumus politiskā un drošības dimensijā. Pastarpināti tiek uzsvērta Krievijas prezidenta iniciatīva organizācijas ietvaros, tieši Eirāzijas drošības arhitektūras veidošanā, jebkādu “ārējo lielvaru” militārās klātbūtnes izslēgšanā.[2] Turklāt tiek uzsvērts, ka tieši Putins nosaka organizācijas turpmākās darbības prioritātes.[3] Ķīnas puses un krievu ekspertu skatījumu papildina Putina izteiktā atziņa, ka šīs organizācijas darbība ir apliecinājums pasaules multipolaritātei.[4] Krievijas ekspertu piedāvātajā skatījumā, šīs organizācijas pievilcība dalībvalstīm ir iespējā realizēt katras valsts nacionālās intereses, neradot zaudējumus citiem organizācijas locekļiem. Savukārt Putina dalība samitā īpaši esot stiprinājusi Maskavas un tās sabiedroto ietekmi starptautiskajā arēnā.

Šāda Krievijas un Ķīnas naratīvu sinerģija ir skaidri mērķēta uz organizācijas spēka un varas multiplicēšanu samita ietvaros, parādot tā dalībniekiem un arī plašākai sabiedrībai organizācijas nozīmīgumu iepretim Rietumu veidotajai pasaules kārtībai. Mērķis ir visai skaidrs – radīt spēku līdzsvaru informatīvajā telpā cilvēku uztverē par alternatīva institucionālā spēka klātbūtni starptautiskajā sistēmā, kurā virzītājspēks ir Krievija.

Konkurence ar NATO

Centienos radīt opozīciju NATO institucionālajam ietvaram Astanas samitu atspoguļojošā informācija masu medijos tiek veidota ar mērķi skaidri iezīmēt un pretnostatīt divus konkurējošos polus organizāciju kontekstā – Maskavas sabiedrotie iepretim Vašingtonas sabiedrotajiem.

Krievijas informatīvajā telpā ŠSO samits tiek salīdzināts ar NATO samitu kā atslēgas ģeopolitisko spēlētāju tikšanās, tādējādi pārvirzot spēka fokusu diskusijā no Rietumu institūcijas uz Eirāzijas organizācijas ietvaru, skaidri norādot uz šo organizāciju kā alternatīvu versiju NATO. Kā pīlārs šīs organizācijas sadarbībā tiek minēta Krievijas un Ķīnas līdzdarbība, kas izaicina NATO radīto un uzturēto kārtību, tostarp arī militārajā jomā.[5]

Organizācijas nozīmība iepretim NATO tiek uzsvērta tostarp ar paziņojumiem samita laikā par Ķīnas iesaisti Ukrainas konflikta regulācijā,[6] raidot arī pārmetumus NATO par tās lomu konfliktā, kā arī tās iejaukšanos Ķīnas iekšlietās un tās iekšpolitikas un ārpolitikas diskreditācijā.[7] Putins savukārt izmantoja samitu, lai atkārtoti paustu nostāju, ka tieši ASV politika ar tās satelītvalstīm priekšgalā ir vainojama Ukrainas “krīzē”. Putins publiski pauda viedokli, ka nevar pasludināt uguns pārtraukšanu cerībā uz pozitīviem soļiem no Ukrainas puses, kā arī konflikta atrisināšanu ar vidutāju starpniecību, uzsverot, ka Krievija vienmēr ir bijusi par pārrunām un nekad no tām nav atteikusies, taču vidutāju lietderība viņam šķiet maz ticama.[8] Kremlis šādā veidā mēģina parādīt, ka strādā pie kara izbeigšanas, aktīvi piedāvājot iespējamus atrisinājumus, tādā veidā liekot Ukrainai un tās sabiedrotajiem izskatīties kā neracionāliem, nepiekāpīgiem un nehumāniem spēlētājiem, kuri vainojami pie kara turpināšanas. Turklāt, Ķīnas aspekts tiek izmantots, lai radītu vēl dziļāku iespaidu par Rietumu kolektīvo, no Krievijas puses “apšaubāmo” nostāju ne tikai pret Krieviju, bet arī pret tās nozīmīgākajiem sabiedrotajiem, pastiprinot veidoto nelabvēlīgo priekšstatu.

Galvenais ir atcerēties – “Krievijai draugu netrūkst!”

Šanhajas sadarbības organizācijas samita norises laikā tika veidots ne tikai organizācijas kā kolektīvas pārstāvniecības tēls – atsevišķi tika izcelta arī līderu loma un nozīme. Krievijas un Ķīnas līderu Vladimira Putina un Sji Dzjiņpina privātais kontakts pašreizējās starptautiskās situācijas kontekstā tika pasniegts kā stabilitātes un miera nostiprināšanas aspekts, tostarp Eirāzijas reģionā. Piemēram, tiek citēts Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs, kurš uzsver Krievijas neatsveramo ieguldījumu Šanhajas Sadarbības organizācijas potenciāla palielināšanā, par ko publiski tika izteikta pateicība Putinam samita ietvaros.[9] Ciešo līderu sadarbību pastarpināti slavē arī, izmantojot Krievijas partnervalstu līderu novērtējumu. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko norādīja, ka Rietumi nav bijuši spējīgi nodrošināt globālu drošību un Rietumos nav līderu, kuri būtu spējīgi patstāvīgi pieņemt atbildīgus lēmumus.[10] Sji un Putina tuvās personīgās attiecības un politiskās saiknes tiek rāmētas kā garants partnerības stabilitātei, padarot abus līderus un to atrašanos pie varas kā de facto miera nodrošinājuma priekšnosacījumu.

Plaši medijos tika atspoguļota arī katra Putina individuālā tikšanās samita ietvaros, tādējādi radot iespaidu par Krievijas sabiedroto skaitu un tā pieaugošo dinamiku. Samita kontekstā tiek izceltas tikšanās ar Irānas prezidentu un abu valstu tuvināšanās, Baltkrievijas uzņemšana organizācijas dalībvalstu lokā, kā Krievijas politiskais triumfs organizācijas ietvaros. Liela uzmanība tika pievērsta arī Krievijas un Turcijas attiecībām, uzsverot tās vēlmi tuvināties Krievijai un veidot ciešākas ekonomiskās attiecības. Kremlis savukārt izmanto šo iespēju norādīt uz Turcijas iepriekšējiem “pāridarījumiem” pret Krieviju, mēģinot būt vidutājai Ukrainas konfliktā.[11] Naratīvs tiek konstruēts tā, ka tā ir Turcijas iniciatīva tuvināties Krievijai. Tiek uzsvērts, ka ASV spiediens un pret Krieviju īstenotās sankcijas apgrūtina Krievijas un Turcijas ekonomisko darījumu izpildi, taču abas valstis ir izteikušas gatavību novērst šķēršļus un dubultot tirdzniecības apjomus. Pēc samita noslēguma Krievijas informatīvajā telpā arī parādījās ziņas par Turcijas vēlmi iestāties ŠSO.

Samita laikā liktais uzsvars medijos uz Putina aizņemtību, neskaitāmām divpusējām pārrunām un tās partnerību ar Ķīnu, kā arī Turcijas tiekšanos pēc sadarbības ar Krieviju ir mērķēts, lai radītu priekšstatu par Krievijas popularitāti un pieprasījumu pēc sadarbības.

Šanhajas sadarbības organizācijas samits Astanā Krievijas informatīvajā telpā iezīmēts kā nozīmīgs Kremļa diplomātijas un divpusējās sadarbības instruments, demonstrējot Krievijas ārpolitisko virzību un politisko dzīvotspēju, kas ir svarīgi tās izolācijas kontekstā. Tāpat Kremlim ir svarīgi uzturēt un parādīt tās Āzijas vektora lietderīgumu un attīstību, jo tas šobrīd ir Krievijas ārpolitikas dzīvības dzīsla. Jāpiebilst, ka vairāki no samita ietvaros izskanējušajiem naratīviem ir pārpublicēti Krievijas medijos, atsaucoties uz Ķīnas medijiem, tādējādi iezīmējot idejisko saikni retorikā, kas šķietami pastiprinājusies publiskajā telpā, ne tikai no valstu līderu puses. Tas, vismaz šī konkrētā notikuma kontekstā, iezīmē tendenci mazināties nepieciešamībai apstiprināt izskanējušās ziņas no “Rietumu ekspertu” perspektīvas.

*  Raksts oriģināli publicēts portālā Delfi.lv

* Faktu pārbaudes materiālu finansē Eiropas Mediju un informācijas fonds, kuru pārvalda “Calouste Gulbenkian Foundation”.

[1] Kremlin.ru. Заседание совета глав государств – членов ШОС. http://kremlin.ru/events/president/transcripts/74464

[2] Lenta.ru. В Кремле анонсировали обсуждение идей Путина на саммите ШОС. https://lenta.ru/news/2024/07/03/v-kremle-anonsirovali-obsuzhdenie-idei-putina-na-sammite-shos/

[3] Lenta.ru. Путин назвал приоритетную задачу ШОС. https://lenta.ru/news/2024/07/04/putin-nazval-prioritetnuyu-zadachu-shos/

[4] Lenta.ru. Лидеры ШОС подписали итоговою декларацию объединения. https://lenta.ru/news/2024/07/04/lidery-shos-podpisali-itogovuyu-deklaratsiyu-ob-edineniya/

[5] Lenta.ru. В США саммит ШОС назвали настоящей встречей геополитических деятелей. https://lenta.ru/news/2024/07/19/v-ssha-sammit-shos-nazvali-nastoyaschey-vstrechey-geopoliticheskih-deyateley/

[6] Lenta.ru. Лавров оценил итоги переговоров Путина и Си Цзиньпина на полях саммита ШОС. https://lenta.ru/news/2024/07/03/lavrov-otsenil-itogi-peregovorov-putina-i-si-tszinpina-na-polyah-sammita-shos/

[7] Lenta.ru. Китай обязался прилагать усилия для урегулирования конфликта на Украине. https://lenta.ru/news/2024/07/03/kitay-obyazalsya-prilagat-usiliya-dlya-uregulirovaniya-konflikta-na-ukraine/

[8] Kremlin.ru. Заседание совета глав государств – членов ШОС. http://kremlin.ru/events/president/transcripts/74464

[9] Lenta.ru. Токаев отметил вклад России в увеличении потенциала ШОС. https://lenta.ru/news/2024/07/03/tokaev-otmetil-vklad-rossii-v-uvelichenie-potentsiala-shos/

[10] Lenta.ru. Лукашенко заявил о неспособности Запада выстроить глобальную безопасность. https://lenta.ru/news/2024/07/04/lukashenko-zayavil-o-nesposobnosti-zapada-vystroit-globalnuyu-bezopasnost/

[11] Lenta.ru. В Турции раскрыли главную цель по товарообороту с Россией. https://lenta.ru/news/2024/07/03/v-turtsii-raskryli-glavnuyu-tsel-po-tovarooborotu-s-rossiey/