Protestu “klusais” fons – Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības

www.lvportals.lv

Mārcis Balodis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks

Plašie sabiedrības protesti Baltkrievijā, kas rit jau otro mēnesi, likumsakarīgi liek uzdot jautājumus par turpmāko Baltkrievijas nākotni. Līdz šim Lukašenko režīms nav izrādījis gatavību vai ieinteresētību meklēt kompromisu ar protestētājiem, tā vietā turpinot izmantot spēku un represijas. Spiedienu uz Baltkrieviju izdara arī Rietumvalstis, piemērojot sankcijas valdošajam režīmam. Taču sankcijas, apvienojumā ar režīma acīmredzamo pašsaglabāšanās instinktu, par galveno sadarbības partneri atstāj Krieviju, kas savukārt publiskajā telpā ir bijusi salīdzinoši ieturēta un piezemēta. Vienlaikus nerimstošie sabiedrības protesti nu sakrīt ar abu valstu kopīgi rīkotām militārām mācībām, kas raisa bažas par militārās aktivitātes pieauguma patiesajiem mērķiem.

Krievijas un Baltkrievijas militārā sadarbība

Uzplaiksnot sabiedrības protestiem, jau 15. augustā pēc telefona sarunas A.Lukašenko paziņoja, ka Krievija esot pilnībā gatava izmantot tās bruņotos spēkus, lai nāktu palīgā Baltkrievijai, kura esot pakļauta tiešiem ārējiem draudiem. Tāpat Lukašenko apgalvoja, ka sabiedrības protestos esot novērojamas t.s. “krāsaino revolūciju” pazīmes,^[1] tādā veidā atbalsojot Krievijā un arī Baltkrievijā oficiālajā retorikā bieži izmantoto argumentāciju, ka krasas politiskas pārmaiņas, piemēram, Gruzijā un Ukrainā, patiesībā esot Rietumvalstu pirksts. Retorikas mērķis ir vienkāršs un skaidrs – likt citiem saprast, ka Baltkrievijā notiekošais ir Rietumvalstu specdienestu operācija, lai vājinātu Baltkrieviju un caur to arī Krieviju, līdz ar to cīņa pret sabiedrības protestiem faktiski nozīmējot cīņu par valsts pastāvēšanu.

Abu valstu militārai saliedētībai ir arī vēsturiski veidots juridisks pamats. Starp abām valstīm ir noslēgts Apvienotās valsts līgums, kas paredz padziļinātu integrāciju, tai skaitā arī militārajā sfērā. Saskaņā ar līgumu abām valstīm ir plānots kopīgi strādāt pie tehnoloģiskās modernizācijas, bruņoto spēku savietojamības, kā arī kopīgi organizēt militārās mācības. Līguma ietvaros abas valstis ir būtiski pilnveidojušas sadarbības spējas un arī īstenojušas liela mēroga projektus, piemēram, Baltkrievijā izveidotā pretgaisa aizsardzības sistēma, kuras uzdevums ir aizsargāt ne tikai Baltkrieviju, bet arī Krieviju.^[2] Līdz ar to militārās sadarbības tradīcija starp Baltkrieviju un Krieviju ir jau nostiprinājusies. Tāpēc arī nav pārsteidzoši, ka Minska pret to it kā vērsto uzbrukumu attiecina arī uz Krieviju, jo abas valstis ir militāri saistītas.

Šo vēstījumu šķietami pastiprināja jau septembra vidū plānotās pretterorisma mācības Slavjanskoe bratsvo 2020 2020 (Славянское братство 2020), kuras norisinājās Baltkrievijas Rietumu daļā un kurās bija plānots piedalīties arī 300 gaisa desantiekiem no Pleskavas.^[3] Tiesa, iespējamās bažās kliedēt tiecās V.Putins skaidrojot, ka šīs mācības tika saskaņotas jau pērn, turklāt visi Krievijas karavīri pēc mācību beigām atgriezīšoties savās dislokācijas vietās Krievijas teritorijā^[4]. Līdz ar to tika mazinātas sākotnējās bažas, ka mācību patiesais iemesls ir Krievijas militārās klātbūtnes pastiprināšana mācību aizsegā. Svarīgi gan norādīt, ka iepriekšminētās mācības pēc būtības ir trīspusējas, tas ir, tajās piedalās Krievija, Baltkrievija un Serbija, ik gadu mācības organizējot citai valstij. Taču šogad Serbija, atsaucoties uz Eiropas Savienības izdarīto spiedienu, savu dalību atsauca.^[5]

Pēc 14. septembrī notikušās tikšanās ar .Putinu Lukašenko paziņoja, ka esot panācis vienošanos ar Krieviju par jaunu ieroču piegādi. Tas gan ir pretrunā ar Kremļa preses sekretāra Dmitrija Peskova teikto, ka Lukašenko šādu palīdzību nemaz neesot lūdzis.^[6] Tikmēr Putins paziņoja, ka tuvāko gadu ik mēnesi ir plānots organizēt kopīgus pasākumus aizsardzības sfērā.^[7] Turklāt tikšanos ar Krievijas prezidentu pāris dienas vēlāk pavadīja tikšanās ar Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Šoigu, un sākotnēji mazo pretterorisma mācību profils strauji mainījās. Mācības otrajā etapā bija kļuvušas par vispārējām mācībām, no abām valstīm kopā iesaistot līdz pat 6000 karavīru, stratēģiskos bumbvedējus un izspēlējot dažādu objektu sagrābšanas un kontroles scenārijus.^[8] Līdz ar to sākotnēji mazās uz aizsardzību orientētās mācības kļuva par vērienīgām mācībām, kas iekļāva arī uzbrūkoša rakstura manevrus. Papildus tam, tika paziņots, ka oktobra vidū  Baltkrievijas teritorijā norisināsies mācības Ņerušimoje bratsvo 2020 (Нерушимое братство – 2020), kurās plānots piedalīties karavīriem no Krievijas, Armēnijas, Kirgizstānas, Kazahstānas un Tadžikistānas.^[9] Ņemot vērā iekšpolitiskās norises Baltkrievijā, Krievijas bruņoto spēku aktīvā sadarbība ar Baltkrievijas kolēģiem radīja auglīgu augsni spriedumiem par to, ka starp abām valstīm tiek uzsākta aktīva integrācija, Kremlim skaidri nostājoties Lukašenko pusē. Militāro aktivitāšu pieaugumu ar pavisam praktiskiem apsvērumiem skaidroja S.Šoigu. Saskaņā ar viņa teikto, starp Baltkrieviju un Krieviju šogad esot bijis plānots organizēt ap 130 kopīgu aktivitāšu, taču vēl septembra vidū plāns esot bijis izpildīts tikai par 30%, un šī brīža mērķis ir līdz gada beigām plānu izpildīt par aptuveni 70%.^[10]

Krievijas spēka projekcija

Līdz ar to plašo sabiedrības protestu un militārās aktivitātes pieauguma vienlaicīgā norise neviļus liek uzdot jautājumu, vai tā ir sakritība vai apzināta rīcība un, ja tā, ko mācības nozīmē. Pievēršoties Šoigu paziņojumam par mācību plānveida norisi, jānorāda, ka starp Krieviju un Baltkrieviju ir noslēgtas vienošanās par militāro sadarbību, tai skaitā, kopīgu mācību aizvadīšanu. Ņemot vērā globālo pandēmiju, kas ir ieviesusi būtiskas pārmaiņas šīgada plānos, militārās sadarbības intensifikācija rudens sākumā liecina par vēlmi paspēt īstenot savus plānus, kamēr to ļauj infektoloģiskā situācija. Statistika liecina, ka Krievijā atkal sāk palielināties saslimšanas gadījumu skaits^[11], kas noteikti ir bijis ietekmējošs faktors lēmumam īstenot mācības ik mēnesi, kamēr nav pieņemti lēmumi par pašizolācijas pasākumu ieviešanu.

Taču nozīmīgākais militārās sadarbības aspekts ir Krievijas spēka projekcija uzreiz vairākos virzienos. Tas ir nepārprotams signāls ikkatram Baltkrievijas iedzīvotājam, ka Krievija aktīvi seko līdzi notiekošajam un faktiski atrodas vien lielgabala šāviena attālumā. Krievijas spēku klātbūtne, lai arī oficiāli īslaicīga, atgādina režīmam un arī opozīcijai, ka Baltkrievijas nākotnes virzībā noteikti ir jāņem vērā arī Krievijas intereses. Tādējādi Krievijas rīcībai ir savā ziņā disciplinējošs raksturs, proti, paužot netiešu atbalstu pastāvošajam režīmam, tiek mazināta iespēja, ka var sākties šķelšanās Balkrievijas politiskajā elitē. Vienlaikus arī valsts represīvajam aparātam tiek dota atļauja turpināt savu darbību, jo aiz tā de facto stāv Krievijas bruņotie spēki.

Krievijas plāns Z

Teorētiski, protams, pastāv iespēja, ka Krievija pielietotu savus bruņotos spēkus Baltkrievijā, lai nodrošinātu sev izdevīgu notikumu attīstību, taču šobrīd šāda iespēja ir vērtējama kā zema. Baltkrievijas sabiedrības protestu pamats neskar fundamentālas ārpolitiskā kursa izmaiņas, kas tiešā veidā ietekmētu Krievijas ģeopolitiskās ambīcijas. Līdz ar to nepastāv acīmredzamas nepieciešamības vērsties pret baltkrieviem. Turklāt, un, iespējams, vissvarīgāk – Krievija līdz šim publiskajā telpā ir ieturējusi relatīvi mērenu nostāju, lai atstātu sev politiskā manevra iespējas. Skaidra Krievijas nostāšanās vienā vai otrā pusē nozīmētu provocēt neapmierinātību no pretējās puses. Tas Krieviju iedzītu stūrī situācijā, kad Baltkrievijas politiskā manevra iespējas jau tā ir būtiski ierobežotas, Krievijai esot faktiski vienīgajam partnerim. Par to arī liecina zīmīgs konsekvences trūkums Krievijas mediju vēstījumos par Baltkrievijā notiekošo, kas variē no konspirācijām par Rietumvalstu organizētu revolūciju mēģinājumiem līdz pašaLukašenko vainošanas pie notiekošā.^[12] Līdz ar to arī Krievijas iedzīvotāju sagatavošana pirms ārpolitiskas rīcības krasi atšķiras no, piemēram, Ukrainas scenārija, kur Kremļa dezinformatori aktīvi strādāja, lai izglītotu sabiedrību par Kijevas fašistu it kā postošajiem nodomiem.^[13] Tā vietā spēka projekcija, apvienojumā ar aktīvu komunikāciju ar Baltkrievijas eliti, ļautu Krievijai palielināt savu klātbūtni Baltkrievijas ekonomikā un sociālpolitiskajā dzīvē, piemēram, pārņemot valsts aktīvus, nodrošinot lojalitāti politiskajā elitē un  valsts medijos. Attiecīgi spēka pielietošana ar mērķi pakļaut Krievijai faktiski ir plāns Z gadījumam, ja citi, mazāk pamanāmi līdzekļi būtu sevi izsmēluši.

Noslēgumā jāsecina, ka Šoigu izteikums, ka mācību profila maiņa un turpmāko mācību ieplānošana ir saistīta tikai ar praktiskas dabas apsvērumiem, ir tikai daļēji patiess. Lai gan starp abām valstīm pastāv jau nostiprinātas militārās sadarbības tradīcijas, kuras šogad būtiski ietekmēja pandēmija, mācību norise nacionālas sabiedrības opozīcijas apstākļos signalizē arī par paša Kremļa mērķiem. Kremlis ir ieinteresēts sev lojālas Baltkrievijas saglabāšanā, un fiziska bruņoto spēku klātbūtne kalpo par vērtīgu atgādinājumu, ka Baltkrievija par savu nākotni nelems viena pati. Zināmā mērā Krievijas aktivitātes pat var kalpot par situāciju nomierinošu apsvērumu, mazinot atsevišķu personu vai personu grupu vēlmi izraisīt jaunus saasinājumus vai provokācijas situācijas eskalēšanai. Tādējādi Krievija cenšas situāciju eskalēt, lai to deeskalētu. Tiesa, Krievijas iesaistei ir tieša ietekme arī uz Latvijas drošības situāciju, jo pastāv risks, ka Baltkrievijas ārpolitika un drošības politika de facto nokļūst Krievijas pakļautībā. Tādā veidā Krievija iegūtu iespēju ne tikai permanenti izvietot savus bruņotos spēkus Baltkrievijas teritorijā, bet arī iedzīvināt savas politiskās vērtības un intereses citas valsts politikā.