20. – 21.maijā Rīgā risināsies Eiropas Savienības Austrumu partnerības (AP) Pilsoniskās sabiedrības konference, pulcējot vairāk nekā 300 dažādu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju un ekspertu no Eiropas Savienības dalībvalstīm un AP valstīm – Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas, Ukrainas. Konferences laikā taps rekomendācijas ES institūcijām, kā arī ES un AP valstu valdībām efektīvākai Austrumu partnerības mērķu sasniegšanai.
Konferences mērķis ir sniegt ieguldījumu pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā un iesaistei Austrumu partnerības politikas plānošanā un īstenošanā. Ar šī pasākuma rīkošanu Latvijā, kā ES Padomē prezidējošajā valstī, tiek turpināta Lietuvas ES prezidentūras laikā aizsāktā prakse – vienlaikus ar ES Austrumu partnerības samitu rīkot vērienīgu Pilsoniskās sabiedrības konferenci, kas saturiski pietuvināta samita tematikai. Pilsoniskās sabiedrības konference nodrošina platformu, kurā par aktuālākajiem Austrumu partnerības jautājumiem debatē tieši pilsoniskās sabiedrības, nevalstisko organizāciju un domnīcu pārstāvji.
Konferencē apskatāmie jautājumi ietvers līdzšinējos panākumus un izaicinājumus ES Austrumu partnerības politikā no pilsoniskās sabiedrības perspektīvas, AP iespējas un pilsoniskās sabiedrības lomu reģionālās drošības stiprināšanā, iespējamos atbalsta mehānismus pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai un turpmākās aktualitātes Austrumu partnerības politikas ietvaros.
Konferencē diskusijas notiks darba grupās, kur pilsoniskās sabiedrības pārstāvji no Austrumu partnerības valstīm spriedīs par demokrātisku pārmaiņu aktualitātēm un nepieciešamajiem uzlabojumiem AP reģionā. Īpašu uzmanību plānots pievērst demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma stiprināšanai, sociālajiem un ilgtspējības faktoriem valstu ekonomiskajā attīstībā, kā arī pārrobežu saišu stiprināšanai un viedokļu apmaiņai.
Konferencē uzstāsies gan ES, gan AP valstu politiķi un eksperti. Pasākumu atklās Latvijas Republikas Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
Austrumu partnerības Pilsoniskās sabiedrības konferenci Rīgā savstarpēji sadarbojoties rīko: Latvijas Ārpolitikas institūts (LĀI), Austrumeiropas politikas pētījumu centrs (APPC) un Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Austrumu partnerības Pilsoniskās sabiedrības forumu. Pasākumu atbalsta Eiropas Komisija, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts, Melnās jūras fonds, ASV-Vācijas Māršala fonda projekts un National Endowment for Democracy.
Mediju pārstāvjiem akreditācija uz konferenci ir atvērta un pieejama šeit.
Akreditācija konferencei iespējama līdz 12.maijam. Mediju programma apskatāma šeit.
Turpmākā informācija par pasākumu būs pieejama konferences rīkotāju, kā arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē un LR Ārlietu ministrijas interneta lapās.
Par Austrumu partnerību:
Austrumu partnerība ir daļa no ES Kaimiņattiecību politikas, kas tika uzsākta 2004.gadā, lai ES paplašinoties izvairītos no krasas norobežošanās starp tās dalībvalstīm un kaimiņvalstīm, tādējādi veicinot labklājību, stabilitāti un drošību reģionā kopumā. Kaimiņattiecību politika balstās uz demokrātijas, likuma varas un cilvēktiesību vērtībām. Tā pamatā sastāv no divpusēju attiecību kopuma starp ES un attiecīgo partnervalsti, kas tiek papildināts ar reģionālām un daudzpusējām sadarbības iniciatīvām un formām.
Lēmumu izveidot Austrumu partnerību, ar mērķi veicināt politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju ar austrumu kaimiņiem, ES valstu un valdību vadītāji pieņēma 2009.gada maijā Prāgā. Austrumu partnerība tiek īstenota attiecībā uz Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu, Ukrainu.
Par organizatoriem:
Latvijas Ārpolitikas institūts (LĀI) izveidots 1992.gadā kā bezpeļņas organizācija, kam uzdots sniegt Latvijas lēmumu pieņēmējiem, ekspertiem un plašākai sabiedrībai analīzi, ieteikumus un informāciju par starptautiskajiem procesiem, reģionālās drošības jautājumiem, ārpolitikas stratēģiju un izvēles iespējām. Institūts ir neatkarīga biedrība, kas veic pētījumus, izdod publikācijas, kā arī rīko lekcijas, seminārus un konferences, kas saistītas ar starptautiskās politikas jautājumiem. Latvijas pētniecības centru vidū Latvijas Ārpolitikas institūts ir vecākā un viena no pazīstamākajām un starptautiski atzītākajām organizācijām, kuri specializējas tieši starptautiskajos jautājumos. Cenšoties nodrošināt zināšanas un ekspertīzi no Latvijas viedokļa, Institūts un tā pētnieki ir piedalījušies un koordinējuši virkni dažādu starptautisku pētniecības projektu. Pēdējā laikā galvenās Institūta pētniecības tēmas ir saistītas ar Latvijas ārlietu politikas jomu novērtējumu, transatlantiskajām attiecībām, Eiropas Savienības politikām, tostarp tās Kaimiņattiecību politiku un Austrumu Partnerības jautājumiem, daudzpusējām un divpusējām attiecībām ar Krieviju, dažādiem enerģētikas jomas aspektiem.
www.liia.lv
https://www.facebook.com/LIIA.lv
@LIIA_LV
Austrumeiropas politikas pētījumu centrs (APPC) ir nevalstiska organizācija, kas pētniecisko darbību uzsāka 2006.gadā. APPC galvenie mērķi: dot ieguldījumu Latvijas ārpolitikas attīstībā, veicot pētniecisko darbību Austrumeiropas valstu politikas, vēstures un ekonomikas jomās; attīstīt sadarbību ar Latvijas un ārvalstu pētnieciskajiem institūtiem u.c. organizācijām; apzināt un skaidrot Latvijas intereses ārvalstīs. APPC pētnieki galveno uzmanību līdz šim ir veltījuši Krievijas maigās varas, tautiešu un mediju politikas izpētei. APPC sadarbojas ar pētniecības centriem Igaunijā, Lietuvā, Moldovā, Gruzijā, Ukrainā u.c. valstīs, kā arī rīko dažādus vietēja un starptautiska mēroga seminārus un diskusijas ar ekspertu līdzdalību. APPC pārstāvji kā eksperti regulāri tiek aicināti uzstāties medijos, kā arī dažādās konferencēs, semināros, diskusijās u.c. pasākumos Latvijā un ārvalstīs.
www.appc.lv
https://www.facebook.com/CentreForEastEuropeanPolicyStudies,
@APPC_LV
Latvijas Transatlantiskā Organizācija (LATO) ir nevalstiska sabiedriska organizācija. Tā apvieno domubiedrus, kas vēlās veicināt Latvijas dalību NATO. LATO mērķi ir informēt Latvijas sabiedrību par NATO un Latvijas dalību NATO, veicināt sadarbību ar citām valstīm ar mērķi informēt šo valstu iedzīvotājus par Latviju kā NATO dalībvalsti, kā arī organizēt sabiedrības informēšanas pasākumus par Latvijas un Eiro-Atlantiskās drošības politikas aktuālajām tēmām. 2011. gadā LATO piešķirts arī sabiedriskā labuma organizācijas statuss darbības jomā pilsoniskas sabiedrības attīstība, kas ir būtisks novērtējums LATO mērķiem un darbībai šo gadu laikā, kā arī iespēja veidot ciešāku un pilnvērtīgāku sadarbību ar korporatīvajiem partneriem.
www.lato.lv
https://www.facebook.com/LatvianTransatlanticOrganisation
@LATO_LV