21. decembrī, viesnīcā Astor Riga Hotel, tika prezentēts jaunākais Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētījums “Latvijas reģioni un valsts ārpolitika: Krievijas faktora izpēte”. Pētījuma ietvaros analizēta Latvijas reģionu – novadu un pilsētu pašvaldību īstenotā sadarbība ar citu valstu pašvaldībām un pilsētām. Sevišķa uzmanība pievērsta Latvijas pašvaldību attiecībām ar Krievijas Federācijas subjektiem un Krievijas Federācijas aktivitātēm Latvijas reģionos.
Pašvaldību ārējās attiecības Latvijā līdz šim ir bijis maz pētīts temats. Vienlaicīgi pašvaldību ārējās attiecības jeb – paradiplomātija – ir kļuvusi par aktuālu praksi lielā daļā pasaules valstu. Pašvaldības, līdzīgi kā virkne nacionālā līmeņa valsts institūciju, arvien aktīvāk iesaistās darbībās ārpus savas valsts robežām. Šādas tendences skaidrojamas ar starptautiskā līmenī risināmo jautājumu daudzuma palielināšanās un ar atvieglotām ārējās sadarbības iespējām.
Kopš 2009. gada Latvijas 119 pašvaldībām ir atšķirīga ārējo attiecību prakse. Mazāk aktīvas ārējo attiecību veidošanā ir pašvaldības ar nelielu iedzīvotāju skaitu un attiecīgi ar ierobežotākiem resursiem. Starp aktīvākajām ir minamas lielās republikas nozīmes pilsētas. Kopumā Latvijas pašvaldību prioritātes ārējo attiecību veidošanā saistāmas ar praktiskiem ieguvumiem. Attiecīgi pašvaldību dienaskārtībā plašāka uzmanība tiek pievērsta sadarbībai ekonomiskos jautājumos vai tādos, kas saistīti ar infrastruktūras attīstību. Ne mazāk svarīgas pašvaldību sadarbības jomas ir kultūra un izglītība, kas, izmantojot Eiropas Savienības investīcijas, ļauj uzturēt un attīstīt pašvaldību iedzīvotāju kultūras aktivitātes. Tāpat pašvaldības izmanto sadarbību pieredzes apmaiņai. Notiek pieredzes gūšana no Rietumeiropas un Skandināvijas valstu pašvaldībām, savukārt Latvijas pašvaldības ir pieredzes avots Latvijas Austrumu kaimiņvalstu un ES Austrumu partnerības valstu pašvaldībām.
Latvijas novadu un pilsētu pašvaldību paradiplomātijai ir konservatīvs raksturs – sadarbība tiek veidota ar jau zināmiem partneriem pārbaudītās sadarbības sfērās. Konservatīvisms skaidrojams gan ar informācijas pieejamību, par potenciāliem sadarbības virzieniem, gan resursiem, kuru ierobežotība motivē pašvaldības ieguldīt drošos sadarbības virzienos, nevis jaunos un nezināmos.
Pētījumā atklāts, ka Krievija ir aktīvs spēlētājs Latvijas reģionos un tās federālie subjekti ir partneri Latvijas pašvaldībām. Augstāku Krievijas aktivitāti iespējams novērot pašvaldībās kurās dzīvo lielāks skaits krievu – Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē. Šeit Krievija un tās reģioni sniedz atbalstu iniciatīvām, kas vērstas uz krievu valodas, kultūras izplatību, tai skaitā arī Krievijas oficiālā vēstures traktējuma nostiprināšanu. Arī Krievijas federālie subjekti, piemēram, Sanktpēterburgas un Maskavas pilsētas aktīvi darbojas Krievijas tautiešu politikas ietvaros. Šo Krievijas pilsētu darbība tautiešu politikas ietvaros vērsta uz krievu skolu pedagogiem, Otrā pasaules veterāniem un jauniešiem.
Krievijas virziens arī ir redzamākais kurā novērojama pašvaldību ārējo attiecību attālināšanās no valsts kopējā ārpolitikas kursa. Uzskatāmākais piemērs ir Rīgas pilsētas vadības aktivitātes, kur pretēji Latvijas un Eiropas Savienības kopējai pozīcijai, pašvaldība tiecas veidot īpašus kontaktus ar Maskavu un pat Krievijas Federācijas oficiālajiem pārstāvjiem.
Krievijas tautiešu politikas aktivitātes Latvijas pašvaldībās tiecas padarīt noteiktas cilvēku grupas un indivīdus par Krievijas ietekmes aģentiem Latvijā un attiecīgi rada draudus Latvijas sabiedrības saliedētībai. Savukārt noteiktu Latvijas pašvaldību darbības pretēji Latvijas kopējam ārpolitikas kursam, mazina valsts politisko un institucionālo vienotību. Lai mazinātu riskus, vienlaicīgi neierobežojot bet atbalstot pašvaldību paradiplomātiju, būtu nepieciešams veidot regulārus informācijas apmaiņas pasākumus, kurās pašvaldību pārstāvjiem būtu iespējams iegūt informāciju par potenciālajiem sadarbības virzieniem, paust savas ārējo attiecību prioritātes un uzzināt par iespējām mazināt riskus, kas var veidoties no sadarbības ar noteiktiem reģioniem un valstīm.
Pētījuma ietvaros veikta Latvijas pašvaldību pārstāvju anketēšana, kā arī intervijas ar republikas nozīmes pilsētu pārstāvjiem un Latvijas Pašvaldību savienības agrāko priekšsēdi Andi Jaunsleini. Papildus veikta informācijas apkopošana par Latvijas pašvaldību ārējām aktivitātēm un Krievijas federālo subjektu un diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbību Latvijas reģionos laikā no 2009. gada līdz 2017. gadam.
Pētījums elektroniskā formātā pieejams šeit.