Kristīne Skujiņa-Trokša, Austrumeiropas politikas pētījumu centra asociētā pētniece
2020. gada 9. augustā notikušās prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā, kurās, pēc oficiāli paustās informācijas, 80,1% balsu ieguva tās ilggadējais prezidents Aleksandrs Lukašenko, izraisīja ne vien masu protestus valsts iekšienē, bet arī starptautiskās sabiedrības sašutumu par vardarbīgu Baltkrievijas režīma vēršanos pret tiem, kuri šos rezultātus atzina par neleģitīmiem.
Pats Lukašenko par Baltijas valstu sankcijām, kuras tika vērstas pret personām, kas atbildīgas par Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu un miermīlīgu masu protestu apspiešanu, izteicās, ka “[Baltijas valstīm] tika dota komanda “Fas!” un viņi norūca zem žoga”. “Atmaskots.lv” komanda skaidro, kā tika interpretēta Baltijas valstu attieksme pret Baltkrievijā notiekošo dezinformācijas kanālu vēstījumos un kāda motivācija šādu informāciju pavada.
Kā “alkoholiķi” un “slepkavas” spēj palīdzēt?
Kremļa atbalstītais informācijas kanāls “Russkaja Vesna”, kurā dezinformācija tikusi saskatīta jau iepriekš, publicēja rakstu ar maldīgu un strīdīgu nosaukumu “”Eiropas paradīze”: Baltieši masveidā nodzeras, nogalina viens otru un apglabā savas valstis”.
Neskatoties uz to, ka Baltijas valstis ir kļuvušas par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, to uzplaukums nav saskatāms un PSRS laikā “parādījās rūpnīcas un uzņēmumi, bija darbavietas”, teikts publikācijā. Kā tiek norādīts rakstā, “Baltijas valstu politiķi pakļaujas Rietumu kuratoriem” un “Latvija, Lietuva un Igaunija nav autonomas un patstāvīgas valstis, jo tās kļuvušas par ES piedēkli, kurš Rietumiem nepieciešams vienīgi tam, lai “sālītu” Krievijai pie tās robežām”.
Turpmāk rakstā tiek iztirzāta no Baltijas valstīm emigrējušo statistika, tiek uzsvērts 2013. gada alkohola patēriņš Igaunijas sabiedrībā un, neminot konkrētos gadus vai datus, uzsvērts augstais noziedzības līmenis. “Russkaja Vesna” publikācija beidzas ar neatbildētu jautājumu: “Interesanti, ko tieši baltieši cenšas panākt, veicinot protestus un mēģinot “aizdedzināt” pilsoņu karu Baltkrievijā.”
Kam ir kāda motivācija?
Krievijā bāzētās informācijas platformas “Rambler Novosti” un “Vzgljad” publicēja lasītājus piesaistošu publikāciju ar nosaukumu “Kā Baltija un Polija spridzina Baltkrieviju no iekšienes”, minot, ka “Rietumi skaļi pārmet Krievijai par iesaistīšanos Baltkrievijā, bet tajā pašā laikā nekaunīgi izdara spiedienu uz Baltkrievijas iedzīvotājiem un valdību”.
Rakstā tiek skaidrots, ka Krievijas iesaiste Baltkrievijā uz Rietumu valstu fona esot niecīga – tā vienīgi cenšoties pasargāt Baltkrieviju no ukraiņu radikāļiem, taču Lietuvai, piemēram, esot mērķis “paprasīt no amerikāņu un eiropiešu kolēģiem stipendijas Baltkrievijas opozīcijas apmācībai un dzīvošanai Lietuvas teritorijā”, kā arī “aktīvi nopelnīt uz [Baltkrievijas] opozīcijas rēķina”.
Vēl vairāk, tiek skaidrots, ka Polijas motivācija esot daudz stratēģiskāka – “piesiet baltkrievus un Baltkrieviju pie sevis” un “spēlēt tumši, lai izmantotu asās Lukašenko darbības savā labā”. Publikācijā norādīts, ka “principā Krievija šobrīd ir vienīgais ārējais spēlētājs, kurš aktīvi darbojas, lai stabilizētu situāciju Baltkrievijā”.
Arī portāla “Russkaja Vesna” komentārā šajā sakarā minēts, ka “kārtējo reizi Baltijas valstis kalpo Rietumiem un pāri savām nacionālajām interesēm”, “kā vienmēr, blakus palikusi vien Krievija. Galu galā zaudētājas no šādas sadarbības [sankcijām] ir palikušas pašas Baltijas valstis”.
Galu galā – draudi
“RuBaltic”, vēl viens dezinformācijas izplatīšanas kanāls Baltijā, publicējis rakstu par Baltijas valstu sasaisti ar Baltkrievijā notiekošajiem nemieriem, publikācijas nosaukumā norādot, ka Lukašenko guvis iespēju adekvāti atbildēt “no pažobeles rejošajai” Baltijai.
Publikācijas attēloja potenciālo Baltkrievijas rīcības plānu, atbildot uz Baltijas valstu noteiktajām sankcijām. Baltkrievija plānojot ne vien ieviest atbildes sankcijas, bet arī iekļauties cīņā par krievvalodīgo tiesībām Latvijā, jo starp šiem iedzīvotājiem esot arī liela daļa baltkrievu. Rakstā tiek norādīts, ka “krievu valodas “iznīcināšana” Baltijas valstīs un to lietotāju diskriminācija ir apvainojums ne vien Krievijas, bet arī Baltkrievijas virzienā”.
Visbeidzot tiek skaidrots, ka “Baltijas iekļaušanās cena Baltkrievijas iekšpolitikā esot nenozīmīga. [Baltijas valstis] virzot ne ekonomiskā vai nodarbinātības interese, bet gan interešu (amerikāņu) un vērtību politika. Savukārt viņu vērtības ir rusofobija, NATO un “sanitārais kordons”. Kamēr Baltkrievija nesāks pievienoties šīm vērtībām, baltiešu kaimiņi nebeigs bāzt savu degunu tās iekšpolitikā”. Pretēji Baltijas valstu vērtībām, Baltkrievija, kā norādīts publikācijā, “tur cieņā uzvaru Lielajā Tēvijas karā, atmiņas par nacistu noziegumiem Baltkrievijas teritorijā, baltkrievu partizānu drošsirdību, antifašismu”.
Kādi ir dezinformatoru vadmotīvi?
Neobjektīvi Krievijas informācijas kanāli atkārtoti īsteno iepriekš izmantoto pieeju, atbilstoši kurai informācijas izplatīšanas platformas strādā līdzās tās valdības interesēm, it kā turpinot un atbalstot valsts noteikto ārpolitikas dienaskārtību. Baltkrievijas situācija atšķiras ar to, ka tiek izmantoti ne vien margināli vēstījumi, bet gan valsts prezidenta spilgtā retorika un izteicieni, kuri, selektīvi atlasīti, ļoti spilgti pastiprina Krievijas jau iepriekš virzītos naratīvus attiecībā pret Baltijas un citām reģiona valstīm. Vēl vairāk, tādējādi tiek attēlota Krievijas pozīcija attiecībā pret pašu Baltkrievijas prezidentu, atbalstot viņu un viņa režīmu.
Pirmais dezinformējošais vēstījums rādīja, ka Krievijas finansētām platformām ir svarīgi attēlot sagrozītu realitāti par Baltijas valstu sabiedrībā notiekošo, minot senu statistiku Igaunijas kontekstā, un, nepamatojot ar datiem, norādīt uz it kā augsto vardarbības līmeni Baltijas valstīs. Tādējādi lasītājiem rodas iespaids, ka Baltijas valstu iesaiste dialogā ar Baltkrieviju ir ne vien nenozīmīga, bet destruktīva. Proti, Baltkrievijai, potenciāli iesaistoties pārrunās ar Baltijas valstīm vai cita veida konflikta eskalācijas mazināšanas mehānismā, it kā draud tāds pats liktenis vai situācija.
Dezinformācijas vēstījumus izplatošajām platformām ir svarīgi iepīt jau iepriekš izmantoto naratīvu par Rietumu lomu Baltijas valstu lēmumu pieņemšanas procesā un vispārināt valstu motīvus. Šoreiz Baltijas valstis it kā uzņēmušās pelēkā kardināla lomu, sankciju ieviešanā balstoties uz ASV un ES norādēm. Latvijas, Igaunijas un jo īpaši Lietuvas mērķis it kā būtu saņemt sadarbības partneru dotācijas un pabalstus.
Šādi izteikumi un raksti attēlo sagrozītu Baltijas valstu iesaistes motivāciju. Patiesībā Baltijas valstu valdību ieviestās sankcijas ir starptautiskajās attiecībās pielietots mehānisms, kurš šajā gadījumā pieprasa atkārtotas un leģitīmas vēlēšanas Baltkrievijā, kā arī pārtraukt vardarbību pret miermīlīgajiem protestētājiem un gājienu dalībniekiem.
Baltijas valstu motivācijas sagrozīšana attiecībā pret Baltkrieviju ir izdevīga Krievijai. Tas ir veids, kā atkārtoti attaisnot savu klātesamību Baltkrievijas konfliktā un turpināt uzturēt auditorijā negatīvu viedokli par Eiropas valstīm, pastiprinot ideju par Krieviju kā vienīgo palīgu šajā sabiedrības un valdības sadursmē.
Vēl vairāk, tiek uzsvērts, ka šo konflikta situāciju ir kultivējušas Rietumu valstis, it kā neuztraucoties par Baltkrievijas iedzīvotājiem un virzot vienīgi politiskās intereses. Protams, realitātē Krievijas iesaiste Baltkrievijā ir skaidrojama ar tās motivāciju saglabāt reģionālo balansu un nosargāt “pēdējo Eiropas diktatoru” savā interešu lokā. Tādējādi Krievijai šobrīd ir svarīgi nepieļaut eskalāciju Baltkrievijas situācijā un noturēt Lukašenko viņa pašreizējā pozīcijā.
Visbeidzot, Krievijas finansēti informācijas kanāli, publicējot draudus, min ekonomiskās sankcijas vien viena teikuma kontekstā. Savukārt padziļināti tiek iztirzāti nepamatoti apvainojumi Latvijai attiecībā uz krievvalodīgo tiesībām un valsts vēlmi šo valodu it kā “iznīcināt”. Atkal tiek minētas idejas par Baltijas valstu it kā greizajām vērtībām, un tam pretstatā tiek minētas it kā godājamas vēsturiskās Baltkrievijas vērtības, kuras, kā zināms, ir cienījamas vairāku miljonu Baltkrievijas un Krievijas iedzīvotāju acīs.
Citiem vārdiem sakot, izmantojot pamatā nesaistītus, bet kontrastējošus salīdzinājumus, atkārtoti tiek noniecināta Baltijas valstu loma dialogā ar Baltkrieviju un izceltas tās vērtības, kuras iet līdzās Krievijas vērtībām. Tādējādi lasītājiem automātiski rodas vēlme sevi saistīt ar Krieviju un skeptiski raudzīties uz Baltijas valstīs notiekošo.
Vai teiktais ir realitāte?
Jānorāda, ka Latvijas sākotnējā pozīcija attiecībā pret Baltkrievijā notiekošo bija piesardzīga, aicinot kaimiņvalsti iztikt bez vardarbības pret savas valsts iedzīvotājiem. Latvijas valdība klaji nenosodīja Baltkrievijā notiekošo un saglabāja atvērtus ārpolitikas kanālus dialogam, ja vien Lukašenko tam būtu bijis gatavs.
Lukašenko bija tas, kurš pats vērsās pret Baltijas valstīm, apgalvojot, ka tās ir protestu iniciatores un valsts ienaidnieces. Jau pašā sākumā Baltkrievijas valdošā elite izdarīja izvēli par labu Krievijai, tādēļ Baltijas valstis izmantoja citus mehānismus, proti, sankcijas, turpmākai komunikācijas uzturēšanai.
Savukārt Krievijā bāzētās un finansētās platformas atrada sev izdevīgu pozīciju Baltijas valstu attiecībās un pārrunās ar Baltkrieviju. Atkal radās iespēja attēlot Baltijas valstis kā “neizdevušās” un “Rietumu manipulētas”. Šāds skaidrojums dezinformācijas izplatītājiem ir vitāli svarīgs, jo ne vien Baltkrievijas sabiedrības, bet arī citu valstu iedzīvotāji atrodas uz polarizācijas sliekšņa – daļa atbalsta autoritāro Lukašenko kā līderi un vēlas tuvāku sadarbību ar Krieviju.
Savukārt otra daļa pieprasa demokrātiskas vēlēšanas un režīma maiņu. Tādēļ iepriekš minētās, kā arī citas platformas strādā pie tā, lai arvien mazāk cilvēku vēlētos izmaiņas Baltkrievijas iekšpolitikā, kā arī noniecinātu Rietumu valstis kā potenciālos sadarbības partnerus.
Protams, Baltijas valstu loma un stingrā pozīcija attiecībā pret Baltkrievijā notiekošo ir svarīga. Tādējādi tiek parādīts, ka tas, kas notiek Baltkrievijā, ir ne vien nepieņemams, bet tam ir jātiek mainītam par labu iedzīvotāju, ne valdības, vēlmēm. Iepriekš norādītie maldīgie vēstījumi ir veids, kā Krievijas finansēti mediji vēlas maldināt lasītājus par reālo Baltijas valstu nostāju un rīcības motīviem, kā arī to it kā nenozīmīgo lomu Baltkrievijas situācijā.