28. aprīlī APPC pētnieki Andis Kudors un Gatis Pelnēns iepazīstināja LR Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas locekļus ar pētījuma „The ‘Humanitarian Dimension’ of Russian Foreign Policy Toward Georgia, Moldova, Ukraine, and the Baltic States” rezultātiem.
Grāmatas redaktors G. Pelnēns izskaidroja pētījuma metodoloģiju un veikšanas gaitu, norādot uz Krievijas ārpolitikas veidotāju un īstenotāju centieniem izmantot maigo varu attiecībās ar kaimiņvalstīm un kultūru kā ārpolitikas instrumentu. Atbilstoši ASV zinātnieka Dž. Nai maigās varas teorijai, kultūra var kalpot noteiktas valsts pievilcības vairošanai, kura, savukārt, var kalpot kā ārpolitikas līdzeklis. Noteiktos apstākļos tas var ietekmēt arī sabiedrības daļas politisko vai pat visas valsts ārpolitisko izvēli. Pelnēns uzsvēra, ka maigā vara vienmēr ir ilgtermiņa projekts un tās efektivitāti ir grūti garantēt.
A. Kudors norādīja, ka APPC un vēl piecu domnīcu kopīgi veiktais pētījums jau prezentēts septiņās valstīs, un visur izpelnījies ekspertu un politiķu interesi. Viņš iepazīstināja deputātus ar APPC skatījumu uz Krievijas tautiešu politiku un tās iespējamām nelabvēlīgām sekām Latvijas sabiedrības integrācijas procesā.
Saeimas deputāti iesaistījās diskusijā par pētījumā apskatītajiem jautājumiem. Ina Druviete norādīja, ka Latvijā, lemjot par valodas un izglītības jautājumiem, netiek pietiekami ņemts vērā ārpolitiskais konteksts un Krievijas ietekme. Visvaldis Lācis izteica viedokli par nepilnībām Latvijas pilsonības jautājumu risināšanā. Deputāte Anta Rugāte atzīmēja, ka politiķiem ir nepieciešams ekspertu atbalsts rīcībpolitiku formulēšanā gan ārpolitikā, gan iekšpolitikā.