Publicēta: 16:42 22.05.2009.
Rīga, 22.maijs, LETA. Krievija izmanto līdz šim pat teorētiski nedefinētus paņēmienus, lai informatīvi ietekmētu postpadomju telpu, kura nav uzkrājusi tādu pieredzi, lai atbildētu uz šādiem Maskavas spertajiem soļiem.
Tā šodien seminārā “Krievijas informatīvā ietekme postpadomju telpā” sacīja Kijevas Nacionālās publiskās administrācijas akadēmijas un Mariopoles Valsts humanitārās universitātes profesors Georgijs Počepcovs no Ukrainas.
Kā jaunus instrumentus, ko Krievija un arī citas valstis izmanto informatīvai ietekmei, pētnieks minēja uzbrukumus simboliskiem objektiem, ekonomisko ietekmi, izklaides pasākumu un pārraižu izmantošanu informatīvai ietekmei, netradicionālas domāšanas jeb kreatīvu projektu izmantošanu u.tml.
Ar šo instrumentu palīdzību Krievija apzināti un mērķtiecīgi izveido situācijas, kuras izskatās kā dabiski un neietekmēti notikumi. Tāpat Maskava ir mācējusi izveidot stāstus par gandrīz katru no valstīm, piemēram, igauņi un latvieši ir fašisti, bet ukraiņi – zog gāzi, skaidroja profesors.
Savukārt postpadomju telpa, pēc Počepcova domām, ir veidota pēc konfrontācijas modeļa, proti, pēc katras sadursmes nākamā tiek veidota vēl agresīvāka un viens objekts no otra tiek atgrūsts, rezultātā veidojot sprādzienu.
Tādējādi pretēji Krievijai, kurā informatīvie ietekmes līdzekļi ir plaši attīstīti, pārējā postpadomju telpa ir organizēta citādi un nespēj adekvāti paredzēt Maskavas soļus. Tāpat arī, piemēram, Latvijas integrācijas programmas, kas savā ziņā tiek liktas pretī Krievijas informatīvajai ietekmei, ir birokrātiskas un nespēj “iedarboties uz cilvēku smadzenēm”, uzskata speciālists.
Tomēr Počepcovs uzsvēra: informatīvos ietekmes līdzekļus iespējams izmantot pozitīviem mērķiem, neraisot provokācijas, un šis veids ir visefektīvākais mērķu sasniegšanai. Savukārt Krievija to vēl nav apzinājusies.
Igaunijas Drošības policijas pārstāvis Andress Kahars seminārā klāstīja savu viedokli par Krievijas informatīvo ietekmi uz Igauniju. Sākotnēji tā bijusi ne tik organizēta un koordinēta. Tomēr gandrīz visos Kahara aprakstītajos ietekmes periodos Maskava kā ieročus pret Igauniju izmantojusi “karu par vēsturi”, Igaunijas tēla sagraušanu Rietumvalstu acīs, fašistu simbolikas piedēvēšanu Igaunijai, tautiešu politikas attiecināšanu uz Igauniju, cilvēktiesību pārrakstīšanas pārmetumus u.tml.
Kahars sacīja: Maskava ir labi apzinājusies, ka vēstures tematiku labi var izmantot, lai Igaunijā izraisītu etniskus konfliktus. Lai tam stātos pretim, viņš rosināja pasaulei darīt zināmu Igaunijas viedokli un stāstu, būt netradicionāliem un pārsteigt ar negaidītu rīcību.
Patlaban gan Krievija, pēc Igaunijas Drošības policijas pārstāvja domām, ir nedaudz “iemigusi”, jo to skar ekonomiskā krīze. Tāpat kā iemeslu šādai situācijai semināra dalībnieki minēja argumentu, ka Maskavai radušies arī citi ienaidnieki, piemēram, Gruzija.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš semināra dalībniekus iepazīstināja ar centra šā gada janvārī veiktu Latvijas iedzīvotāju aptauju, kas liecina: 25% respondentu pilnībā vai drīzāk domā, ka nav mūsu valsts patrioti. Savukārt 12% respondentu sevi uzskata par nelojāliem vai drīzāk nelojāliem Latvijas valstij.
Starp tiem iedzīvotājiem, kas sevi neuzskata par lojāliem valstij vai Latvijas patriotiem, liela daļa ir tieši krievu valodā runājošie. Kaktiņš to skaidroja ar divām informatīvajām telpām, kas pastāv Latvijā.
Semināru ar “Sorosa fonda Latvija” finansiālu atbalstu rīkoja Austrumeiropas politikas pētījumu centrs.
Lāsma Grundule LETA