Kristīne Skujiņa-Trokša, Austrumeiropas politikas pētījumu centra asociētā pētniece
Covid-19 izraisītā globālā veselības krīze ir ienesusi neparedzētas vēsmas ne vien cilvēku ikdienā, bet arī dezinformācijas izplatībā un dezinformatoru vēstījumos. Iepriekš “Atmaskots.lv” skaidroja, kā dezinformatori izmantoja “Sputnik V” vakcīnas neiepirkšanu Latvijā kā pašreklāmu Krievijā ražotajam preparātam, taču nupat “vakcīnas jautājums” pacelts Eiropas vērtību līmenī. Šoreiz “skaidrojam, kā un kādēļ dezinformatori izmanto Moldovas gatavību izmantot “Sputnik V”, lai diskreditētu Latvijas vērtības un pozīciju Eiropas Savienībā (ES).
Moldovas “mācība” citiem
Šā gada 9. aprīlī, neilgi pēc tam, kad Moldova lūdza Krievijai un guva tās apstiprinājumu humānajai palīdzībai “Sputnik V” vakcīnas formātā, Aleksandrs Nosovičs publicēja rakstu t.s. mediju vietnē “RuBaltic.ru”. Tā nosaukums norādīja, – “Moldova māca Baltijas valstis uzvesties eiropeiski”.[1] Publikācijas sākumā tika skaidrots, ka “Krievija apstiprinājusi lielas partijas “Sputnik V” piegādi Moldovai, nodrošinot masu vakcināciju pret Covid-19. Pieprasījums pēc Krievijas vakcīnas kļuva par kolektīvu valdošā valsts politiskā spēka lēmumu, kuri par labu nācijas veselībai upurēja iekšējo cīņu un izveidojušos “pro-krievu/pro-rietumu” dalījumu”. Tālāk publikācijā norādīts, ka “salīdzinājumam pārsteidzot ziņas no Baltijas valstīm, kur iedzīvotājiem aizliegts izvēlēties vakcīnu pret Covid-19, bet no Krievijas preparātiem atteikušies ideoloģisku nostādņu dēļ”.
Tālāk klāstīts, ka Moldovas prezidente Maija Sandu skaitoties eiropeiska, jo viņai patīkot pozēt pie ES karoga, tomēr viņas vēršanās pie Kremļa neesot tikusi uztverta kā sensācija, skandāls vai “šablona graušana”. Vēl jo vairāk, tika uzteikts, ka šāds lēmums esot “ideoloģijas un ģeopolitisko cīņu atlikšana, lai ātrāk uzvarētu pandēmiju un atgrieztu Moldovu normālā dzīvē”. Vēlāk publikācija iztirzāja gaitu, kādā Moldova piekritusi iegādāties “Sputnik V” vakcīnas kravu un to, ka Moldovas iedzīvotājiem būs iespēja izvēlēties sev tīkamo vakcīnas izstrādātāju.
Nosovičs neslēpa savu jau iepriekš demonstrēto publikāciju veidošanas stilu, minot, ka “notikumi Baltijas valstīs izskatās pēc spēles, kur valdības atklāti norāda, ka neļaus savām sabiedrībām izvēlēties vakcinācijas preparātu. “Viņi turpinās iedzīvotājus potēt ar “AstraZeneca”, neskatoties uz Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) atzinumu, ka tā izraisa trombu veidošanos”, norāda publikācijas autors un turpina – “pēc Briseles atklājumiem, tāda oficiāla pozīcija izskatās šausminoši, taču Latvija nav vienīgā. Igaunijā valdība nosodījusi politiķus, kuri atteikušies vakcinēties ar “AstraZeneca””. Īsumā, autors savā publikācijā nosoda Baltijas valstu valdību izvēli turpināt vakcinēt iedzīvotājus ar “AstraZeneca” vakcīnu.
Tālāk Nosovičs diskreditējis Baltijas valstis idejiski, norādot, ka, “runājot par ideoloģiju un ģeopolitiku, eiropeisko vērtību ietvaros veiksmīgi uzvedas Moldova, bet Baltijas valstis, neraugoties uz dalību NATO un ES, ir sava veida nabadzības un nemiera nomocīts ciemats”. Respektīvi, Moldova, izlemjot par labu “Sputnik V” vakcīnai, atšķirībā no Baltijas valstīm, ir eiropeiski domājoša valsts. Autors turpina, ka Baltijas valstis it kā māca citas valstis, ieskaitot Moldovu, kļūt par daļu no Eiropas saimes, taču pašas, neskatoties uz dalību ES, uzvedas kā “liekšķeres”.
Visbeidzot, rakstā norādīts, ka Baltijas valstis kļuvušas par neslavu ne vien ES, bet arī Padomju Savienībai, kurā “neraugoties uz tās trūkumiem, ar vērienu tika organizētas masveida kampaņas, lai nodrošinātu iedzīvotāju fizisko drošību”. Kā viens no pretpadomju disidentiem, kurš savas idejas “sastādīja virtuvē”, tiek norādīts pašreizējais Latvijas prezidents Egīls Levits. Viņš un citi pasniedzot sevi kā patentētus eiropiešus, taču rīkojoties kā padomju tirdzniecības darbinieka karikatūra.
Kur “Sputnik V” vakcīna ir politizēta
Atsaucoties uz publikācijā aprakstīto Moldovas stāstu, jānorāda, ka “Sputnik V” vakcīnas piegāde Moldovai ir apstiprināta.[2] Sākotnēji tā saņems 180 tūkstošus vakcīnu dozu. Šajā kontekstā jāmin, ka Moldovā ir aptuveni 4 miljoni iedzīvotāju, tādēļ sākotnējais vakcīnu apjoms uz populācijas lielumu ir salīdzinoši neliels, jo ar “Sputnik V” vakcīnu jāpotējas divreiz .[3] Analītiķi norāda, ka Moldovas valdības vadošie sociālisti un kādreizējais Moldovas prezidents Igors Dodons ir Krievijai labvēlīgi politiķi, un lēmums par pirmo vakcīnu piegādi varētu būt sākums tam, lai padarītu Krievijas vakcīnu par galveno preparātu cīņai ar pandēmiju Moldovā.[4] Vēl jo vairāk, analītiķi uzskata, ka šādi rīkojoties, Moldovas valdība ir politiski motivēta, nostādot sabiedrības veselību otrajā plānā. Tādējādi var secināt, ka “Sputnik V” piegāde Moldovā varētu būt politizēta par labu prokrieviskiem politiskajiem spēkiem.
Ieskatoties Moldovas valdības sastāvā, arī starptautiskie mediji norāda uz tās noskaņojumu kā Krievijai labvēlīgu.[5] Sekojoši, šāda politiska pārstāvniecība ir izdevīga ne vien Krievijai, bet arī dezinformatoriem, reklamējot Baltijas valstis kā neeiropeiskas, kurām Covid-19 veselības krīzes apstākļos it kā rūp nevis cilvēku dzīvības, bet politika un ideoloģija. Vienlaikus tā ir vēl viena iespēja Krievijas pašreklāmai, prezentējot “Sputnik V” vakcīnas izplatību vēl vienā salīdzinoši tuvā reģiona valstī. Jānorāda, ka Moldova nav ES dalībvalsts, taču šai valstij ir ciešas ekonomiskās attiecības ar ES un ambīcijas kļūt par daļu no savienības. Taču Moldova neiekļaujas ES dalībvalstu savstarpējā atveseļošanās plāna un citās Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanas izveidotās stratēģijās. Proti, Moldovas plāns veselības krīzes pārvarēšanai tiek veicināts nacionālā līmenī un valstij, iepērkot vakcīnas, nav jābalstās uz EZA noteiktajām rekomendācijām, kuras ES kontekstā, ir adresētas tās dalībvalstīm.
Savukārt, runājot par eiropeiskajām vērtībām, kuras publikācijā tikušas definētas kā rūpes par cilvēku dzīvību un labklājību, var norādīt, ka šo vērtību kopums nav tikai eiropeisks, bet gan katras demokrātiskas valsts fundamentāls uzstādījums. Latvija, kā arī citas Baltijas valstis, arī neimportējot “Sputnik V” vakcīnu, rūpējas par savu iedzīvotāju veselību un labklājību, tādēļ izvērtē vakcīnu drošumu un riskus, pamatojoties uz EZA rekomendācijām un atzinumiem. Latvijas Veselības ministrs Daniels Pavļuts[6] jau norādījis, ka “Sputnik V” vakcīnas administrēšana Latvijā būtu apspriežama, bet vienīgi tad, ja EZA to apstiprinātu un rekomendētu kā drošu un zinātniski pamatotu līdzekļi cīņai ar Covid-19. Latvijā vakcīnu “portfelis”, atšķirībā no analītiķu secinātā par Moldovu, nav politizēts, bet balstīts respektablu organizāciju, kā arī Latvijas medicīnas speciālistu atzinumos.
Kura vakcīna izraisa nemieru?
Nosovičs publikācijā norādīja, ka, neskatoties uz EZA konstatētajām blakusparādībām pēc “AstraZeneca” lietošanas, Latvija turpina lietot šo vakcīnu. Tas, autoraprāt, ir “šausminoši”, taču jāuzsver, ka no laika gala EZA ir bijusi atklāta par visām iespējamajām blaknēm. Šajā sakarā jānorāda, ka trombu veidošanās pēc vakcinācijas ar “AstraZeneca” ir ļoti reti sastopama blakne. Turklāt risks ir neliels. Lielāks risks iedzīvoties problēmās, kas saistītas ar asins recēšanu, ir no kontracepcijas tabletēm sievietēm vai paša Covid-19 vīrusa.[7] Tāpat arī jāmin, ka šīs blaknes identificēšana ir skatāma kā procesu attīstība, kas mudina turpināt izvērtēt vakcīnu ietekmi, ļauj identificēt simptomus laicīgi un rast risinājumus blakņu operatīvai novēršanai.
Atgriežoties pie Nosoviča pārmetumiem par Latvijas it kā nespēju domāt eiropeiski un nerūpēšanos par cilvēku drošību neiepērkot “Sputnik V” vakcīnu, jānorāda, ka “AstraZeneca” nav vienīgā vakcīna, kurai novērotas blaknes. Kā savā nesenajā publikācijā norāda “EUObserver”[8], Eiropā tikuši nopludināti Krievijas Patērētāju tiesību aizsardzības un cilvēka labklājības uzraudzības federālā dienesta “RosPotrebNadzor” faili, kuros skaidroti četri gadījumi Krievijā, kad cilvēki miruši neilgi pēc vakcinēšanās ar “Sputnik V”. Krievija par šiem gadījumiem neziņoja, taču EZA, skatot Krievijas vakcīnu paātrinātāja kārtībā, uztver tos ļoti nopietni. Tāpat arī zināms, ka vēl sešiem Krievijas iedzīvotājiem pēc vakcinēšanās ar “Sputnik V” bijuši ļoti nopietni sarežģījumi. Tiek norādīts, ka EZA ir nopietnas bažas par Krievijas datu vākšanas metodēm, jo tā, kā līdz šim izskatās, cenšas nosargāt savu produktu no sliktas reprezentācijas medijos, tādēļ neziņo par šādiem gadījumiem plašākai publikai. Jāmin, ka par “Sputnik V” vakcīnas nopietnām blaknēm ziņots arī citviet pasaulē, kur tās tiek importēts, piemēram, Irānā.[9]
Kā parasti novērojams dezinformatīvos vēstījumos, arī Nosoviča skaidrotajā bija daļa patiesības. Pēc “AstraZeneca” vakcīnas izmantošanas patiešām tikušas novērotas blaknes un tas ticis apspriests arī uzticamos plašsaziņas kanālos, taču vakcinēšanos ar to tomēr nav korekti nodēvēt par “šausmām”, jo valstīm, apzinoties reti novērotās blakusparādības, ir reālas iespējas tās apzināt laicīgi un novērst. Bažas drīzāk izraisa “Sputnik V” vakcīna. Ne tāpēc, ka tā būtu neefektīva vai kā citādi nesekmīga, bet tādēļ, ka Krievija apzināti neziņo par tās blaknēm, liekot Eiropas medicīnas ekspertiem šaubīties par tās drošumu. Savukārt, ja vakcīnu jautājumu apspriež ES kontekstā, tad “Sputnik V” un “AstraZeneca” ir pagaidām vēl nesalīdzināmi lielumi, jo Krievijas vakcīna, atšķirībā no “AstraZeneca”, vēl nav pabeigusi EZA standarta pētījumus un procedūras, un nav apstiprināta lietošanai ES dalībvalstīs.
Krievija, būdama autoritāra valsts, slēpj informāciju, kura spētu mainīt priekšstatu par “Sputnik V” vakcīnas autorizēšanu ES. Tādējādi var secināt, ka Nosoviča apgalvojumi par Latvijas it kā “nerūpīgo” attieksmi pret iedzīvotājiem ir aplami. ES, ieskaitot Latviju, rūpīgi izvērtē vakcīnu drošumu, kas, protams, iet līdzās, ne apgāž valstu pārstāvētās eiropeiskās vērtības. Ne tikai Nosovičs, bet arī citi dezinformācijas virzītāji rietumu vakcīnu periodiski novērotās nepilnības izmanto, lai atkārtoti atainotu it kā “pārdabisku” “Sputnik V” spēku uz citu preparātu fona.
Galvenā loma ir “Sputnik V”
Krievija, jau ilgāku laiku ir zaudējusi ietekmi pār vairākām reģiona valstīm, tajā skaitā Baltijas valstīm un Moldovu. Būdama autoritāra reģiona lielvara, tā meklē visdažādākos instrumentus kā diskreditēt valstu iesaisti ES un NATO, norādot publiski uz it kā neveiksmēm ar ko saskaras bijušās Padomju Savienības valstis, iesaistoties ES vai “paskatoties” Eiropas virzienā.
Covid-19 izraisītā pandēmija ir kļuvusi par augsni dezinformatoru izteikumiem ne vien atsevišķu valstu, bet arī starptautisku organizāciju un starpvalstu savienību virzienā. Šajā rakstā aplūkotais raksts, kurā Moldova tiek prezentēta kā “labais” Eiropas tēls, bet Baltijas valstis ierindotas “slikto” pozīcijā, netiek saistīts ar patieso valstu krīzes pārvarēšanas scenāriju. Galvenā loma šajos rakstos ir “Sputnik V” vakcīnai, kuru Moldovas valdība, būdama Krievijai labvēlīgi noskaņota, ir izvēlējusies iepirkt savu politisko mērķu realizācijai. Turpretim Baltijas valstis ir izvēlējušās nogaidīt ne tādēļ, ka tās ir noskaņotas pret saviem iedzīvotājiem, bet gan tāpēc, ka tām rūp ES valstu solidaritāte un patiesa cieņa pret savu iedzīvotāju drošumu jau tā sarežģītajā krīzes periodā.
ES nav politizējusi vakcīnu jautājumu, tādēļ rietumu līdzekļu prezentēšana masu medijos ir atklāta, attēlojot gan pozitīvos guvumus vakcinējoties, gan negatīvos novērojumus pēc preparātu lietošanas. Pretēji ES caurskatāmajam vakcīnu attēlojumam, Krievija daudz mazāk diskutē par pašu vakcīnu drošumu un kvalitāti, atstājot blakņu novērojumus un citus sabiedrības veselībai svarīgus jautājumus un atbildes ēnā, koncentrējoties uz politiskiem argumentiem un politizējot vakcīnu kā vēl vienu savas ietekmes instrumentu. Tādējādi katra valsts, kura izvēlas par labu “Sputnik V” vakcīnai, ir jauns dezinformatoru “ierocis”, lai nonievātu citu valstu vakcinēšanās gaitu bez Krievijas izstrādātās vakcīnas. Lielākoties bez reāliem pamatojumiem.
[2] https://news.trust.org/item/20210227162136-o0jx5/