17. – 18. 09. 2009. Igaunijas galvaspilsētā Tallinā notika starptautiska konference „Izlīgums ar pagātni kā demokratizācijas pamats: 20 gadi kopš nacistiskās Vācijas – PSRS pakta slepeno protokolu publiskošanas”.
Konferenci organizē Igaunijas Ārpolitikas institūts, svinot ES 20+5 gadadienu, atzīmējot „dzelzs aizkara krišanas” 20. gadadienu un lielās ES paplašināšanās 5. gadadienu. Austrumeiropas politikas pētījumu centru (APPC) pasākumā pārstāvēja APPC informācijas koordinatore Ieva Dzelme.
Pēc Igaunijas Ārpolitikas institūta direktora, profesora Andresa Kasenkampa uzskatiem „1989.gada Maskavas debašu rezultāti acumirklī ietekmēja visu padomju sistēmu un paātrināja „aukstā kara” beigas. Faktiski, to sekas bija demokrātisko valstu, kuras bija noslaucītas no Eiropas kartes II Pasaules kara laikā, atjaunošana”.
Konferencē tika aplūkota vēstures faktu pozitīvais un negatīvais pielietojums, to ietekme uz starpvalstu attiecībām un kaimiņvalstu attiecību uzlabošanas potenciālu. Tā atzīmēja nacistiskās Vācijas – PSRS neuzbrukšanas līguma (pazīstama kā Molotova – Rībentropa pakts) godīgo novērtējumu kā 1989.gadā PSRS iesākušos demokrātisko kustību kritēriju, ņemot vērā, ka 1939.gada 23.augustā parakstītā Molotova – Rībentropa pakta slepenie protokoli ļāva Hitleram uzsākt II Pasaules karu, kā rezultātā vairākas Eiropas valstis zaudēja savu neatkarību.
Konferencē uzstājās ievērojami zinātnieki, diplomāti un analītiķi no Vācijas, Krievijas, Ukrainas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas. Referentu vidū bija Igaunijas Zinātņu akadēmijas profesors Endels Lipmaa un bijušais žurnāla Ogoņok, kurš atspoguļoja sabiedrības pārstāvju diskusijas glasnostj periodā, galvenais redaktors Vitālijs Korotičs. Šīs divas personas bija vieni no 1989.gada PSRS Tautas deputātu kongresa galvenajiem dalībniekiem, kuri pieņēma deklarāciju, kas atzina pakta slepeno protokolu eksistences faktu un nosodīja tos. Referentu skaitā bija arī doktors Jans Lipinskis no Vācijas Marburgas Herdera institūta, Andreja Saharova Maskavas centra pārstāve Anna Sevortjana, doktors Arto Lukanens no Helsinku universitātes, Maskavas pētniecības, informācijas un publiskās izglītošanas centra Memorial valdes priekšsēdētāja vietnieks Nikita Petrovs u.c.
Konferencē tika prezentēta grāmata Mootova – Rībentropa pakts: izaicinājums padomju vēsturei, kuras autore ir Heiki Lindpere (Tallinas Ziemeļu akadēmija). Grāmatas versijas angļu un krievu valodās satur 1989.gada Maskavas notikumu dalībnieka atstāstu un Krievijas un Igaunijas pārstāvju atmiņas par divdesmit gadu veciem notikumiem, kā arī plašu dokumentu klāstu.
Juhans Aare, kurš 10 gadus bijis Igaunijas TV komentētājs, pēc tam strādājis Igaunijas parlamentā, konferencē prezentēja dokumentālo filmu „The Collapse of the Soviet Union”, kurā atainota igauņu politiķu centieni panākt Molotova Rībentropa pakta (MRP) slepenā pielikuma atzīšanu Krievijā, Baltijas valstu neatkarības atgūšanas laiks un Padomju Savienības sabrukums.
Līdztekus vēsturisko faktu aplūkošanai, lektori, kas konferencē bija aicināti uzstāties, izteicās par šī brīža situāciju Krievijā, jaunākajām tendencēm Krievijas iekšpolitiskajos procesos un ārpolitikas kursā. Piemēram, Democratic Initiatives Foundation direktors Ilko Kucheriv pauda neapmierinātību ar Krievijas negatīvo ietekmi uz Ukrainu un lūdza starptautisko sabiedrību atbalstīt Ukrainas vēlmi tuvināties Eiropai. Savukārt, viesi no Krievijas dalījās savos vērojumos par t.s. PSRS ideoloģijas atgriešanos Krievijā. Mūsdienu Krievijai sevi identificējot ar Padomju Savienību, visi Padomju Savienībā pastrādātie noziegumi tiekot attaisnoti ar uzvaru 9. maijā.