Autors: Andreass Umlands, Zviedrijas Starptautisko lietu institūta (UI) Stokholmas Austrumeiropas pētījumu centra (SCEEUS) analītiķis.
Četri Rietumu valstu interešu aspekti, lai palīdzētu Kijivai nodrošināt tās aizmuguri
Krievijas agresijai pret Ukrainu ir aizvien pieaugošas politiskas, ekonomiskas, sociālas, juridiskas un humanitāras sekas ārpus Austrumeiropas. Šajā kontekstā ir vērts reaģēt uz lielā kara pirmo un steidzamāko Ukrainas lūgumu pēc tieša Rietumu militārā atbalsta. Neilgi pēc Krievijas masveida iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Kijiva uzsāka starptautisku kampaņu, lūdzot nodrošināt Ukrainai lidojumu aizlieguma zonu.
Lai gan jūtot līdzi Ukrainas bažām, NATO un tās dalībvalstis tomēr noraidīja Kijivas priekšlikumu kā pārāk riskantu soli. Pat daļēja Ukrainas lūguma apmierināšana, piemēram, pasludinot noteiktas Ukrainas rietumu iekšzemes daļas par lidojumu aizlieguma zonām, tika uzskatīta par neatbilstošu NATO dalībvalstu nacionālajām interesēm. Šī argumentācija bija apšaubāma jau 2022. gadā. Tā ir kļuvusi vēl apšaubāmāka 2023. gadā.
Rietumvalstu un citu ieinteresēto valstu aktīva militāra iesaistīšanās virs Ukrainas iekšzemes teritorijām, izmantojot iznīcinātājus un pretgaisa ieročus, apmierinātu ne tikai Ukrainas saucienu pēc palīdzības. Krievijas karš pret Ukrainas valsti, ekonomiku un iedzīvotājiem skar daudzu ārpus Austrumeiropas esošo valstu pamatintereses. Ukrainas un daudzu citu pasaules valstu nacionālās intereses sakrīt vismaz četros aspektos, un tādējādi tās prasa tiešu rīcību no dalībniekiem ārpus Ukrainas:
Pirmkārt, Ukrainas turpmākā spēja ievākt un eksportēt pārtikas produktus un jo īpaši graudus ir cieši saistīta ne tikai ar satraucošām humānām problēmām. Tas ir arī nosacījums, kas nepieciešams, lai saglabātu stabilitāti un kārtību pasaulē. Pamatproduktu, piemēram, miltu un maizes trūkumam un jaunam cenu kāpumam būs nopietnas sociālas un politiskas sekas arī ārpus Eiropas. Tās var ietvert valdību nestabilitāti, bruņotus apvērsumus, migrācijas plūsmas, ksenofobijas pieaugumu un pat pilsoņu vai starpvalstu karus.
Tāpēc Rietumu un citu valstu gaisa un pretgaisa spēku izmantošana, lai palīdzētu Ukrainai nodrošināt pārtikas ražošanu un eksportu, nav tikai jautājums par empātiju vai labdarību ukraiņiem. Šāda NATO un citu valstu militārā spēka tieša izmantošana būtu pietiekami pamatota ar nepieciešamību samazināt vispārējos starptautiskās drošības riskus. Bada un tā postošo seku novēršana globālajai kārtībai pati par sevi ir pietiekams pamats, lai apsvērtu lidojumu aizlieguma zonu izveidi virs Ukrainas un ap Ukrainu. Šādus pasākumus varētu pamatot, pat neminot Ukrainas lūgumu tos veikt, un atsaucoties vienīgi uz nacionālām un plašākām starptautiskām interesēm, kas iet tālāk par Ukrainas interesēm.
Otrkārt, Ukrainas atomelektrostacijas, tostarp nefunkcionējošā Černobiļas AES, kopš plaša mēroga iebrukuma sākuma ir vairākkārt kļuvušas par Krievijas militāro darbību objektiem, mērķiem un instrumentiem. Šāda rīcības rada acīmredzamus pārrobežu riskus ne tikai miljoniem Ukrainas iedzīvotāju, bet arī vairāku NATO dalībvalstu iedzīvotāju veselībai. Kad 2022. gadā Ukraina lūdza noteikt lidojumu aizlieguma zonu, bija redzama pārsteidzoša dažādu Eiropas valstu lielā ieinteresētība Ukrainas radioaktīvo materiālu drošībās jautājumā.
Šodien ir pēdējais laiks NATO un tās valdībām tieši iesaistīties savu pilsoņu aizsardzībā pret 1986. gada Černobiļas katastrofas seku atkārtošanos. Gan Ukrainas pārtikas ražošanas stabilitāti un transporta nodrošināšanu, gan Ukrainas vēlmi aizsargāt savas atomelektrostacijas varētu uzskatīt pat par sekundāru. Arī šajā gadījumā Kijevas lūgumu noteikt lidojumu aizlieguma zonu pat var neminēt, pamatojot NATO un citu sabiedroto militāro iesaisti Ukrainas gaisa telpā. Pietiktu pat ar citu valstu interesēm novērst globālus riskus.
Treškārt, kopš 2022. gada oktobra Kijivas pilsēta ir kļuvusi par iecienītu Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumu mērķi (par ko esmu bijis klātienes liecinieks vairākas reizes). Neatkarīgi no tā, vai tas bija paredzēts vai ne, Krievijas raķetes un bezpilota lidaparāti ir vairākkārt trāpījuši civilajai infrastruktūrai un nogalinājuši civilos iedzīvotājus. Bieži vien mājas tiek bojātas vai kijivieši tiek ievainoti, krītot atlūzām no pārtvertajām Krievijas raķetēm un bezpilota lidaparātiem, kā arī no Ukrainas pretgaisa šāviņiem.
Kijivā atrodas desmitiem ārvalstu vēstniecību un konsulātu, kā arī daudzu Rietumu un citu valstu valdības un nevalstisko organizāciju biroji. Dīvaini, ka simtiem, ja ne tūkstošiem NATO un citu valstu pilsoņu drošība Kijivā ir pilnībā atkarīga no Ukrainas Dzelzs kupola virs galvaspilsētas. Daudzi diplomāti un citas valsts amatpersonas, kas pastāvīgi vai uz laiku atrodas Kijivā, pārstāv valstis ar moderniem gaisa un pretgaisa spēkiem. Tomēr šīs norīkotās amatpersonas, kā arī citi ārvalstu nodokļu maksātāji pagaidām ne ceļā uz Kijivu, ne pilsētas iekšienē nevar paļauties uz savu valstu spējīgiem militārajiem spēkiem, lai viņus aizsargātu. Tas ir neskatoties uz Ukrainas valdības paustajam lūgumam to darīt.
Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi – sākas Ukrainas atveseļošanās, modernizācijas un eiropeizācijas kampaņa. Tā ietver arvien vairāk Rietumu un citu valstu ārvalstu investīciju un klātbūtni visā valstī. Miljardiem eiro un dolāru nodokļu maksātāju naudas tiks novirzīti Ukrainas atmīnēšanai, infrastruktūras remontam un atjaunošanai. Tas palielinās daudzu Rietumu un dažu citu valstu ieinteresētību Ukrainas drošībā.
Ja turpināsies Krievijas īstenotā terora kampaņa Ukrainā ar tāla darbības rādiusa raķetēm un bezpilota lidaparātiem, jautājums par starptautiski finansētas civilās infrastruktūras aizsardzību pret uzbrukumiem kļūs arvien aktuālāks. Rietumvalstu valdības un iedzīvotāji var aizdomāties, kas notiks ar dažādiem projektiem, kurus tie finansē. Vai tiem būs ilgtspējīgs efekts, vai arī tos agrāk vai vēlāk neitralizēs Krievijas terora uzbrukumi?
Arī privātās tiešās investīcijas kļūs par faktoru, kas palīdzēs Ukrainas ekonomikai atdzīvoties. Neraugoties uz sarežģītajiem apdrošināšanas jautājumiem, daudzas Rietumu amatpersonas uzskata, ka tas ir galvenais faktors, kas nākotnē noteiks Ukrainas atveseļošanos. Īpaši gadījumā, ja lielas biroju vai rūpnīcu ēkas uzcēla vai atjaunoja ārvalstu uzņēmumi vai ar to palīdzību, būs jautājums par to aizsardzību pret Krievijas gaisa uzlidojumiem. Dažādu valstu valdības, kurās atrodas Ukrainā ieguldījumus veikušo uzņēmumu galvenās mītnes un to apdrošinātāji, tiks pakļautas spiedienam palīdzēt Ukrainas valdībai nodrošināt šo ieguldījumu drošību.
Daudzi novērotāji uzskata, ka Rietumu atbalstītu lidojumu aizlieguma zonas ieviešana pat virs Ukrainas iekšzemes ir tiešs ceļš uz Trešo pasaules karu. Tomēr ir apšaubāms, ka šāda eskalācija patiešām notiks, kamēr Rietumu karaspēks neiesaistīsies frontes kaujās. Krievija nav izmantojusi pilotējamas iznīcinātājlidmašīnas, lai iebruktu Ukrainas iekšzemes gaisa telpā. Krievijas terora uzbrukumi pilsētām un mazākām apdzīvotām vietām Ukrainas iekšzemē tiek veikti tikai ar raķetēm un droniem. Ja Rietumu iznīcinātāji un pretgaisa raķetes vai šāviņi trāpītu Krievijas lidojošajiem objektiem, tie nenogalinātu Krievijas karavīrus. Šajā kontekstā ir jāņem vērā, ka 2015. gadā Turcijas gaisa spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju virs Sīrijas, un pilots gāja bojā. Krievija uz šo NATO dalībvalsts rīcību reaģēja ar pagaidu ekonomiskām sankcijām pret Turciju. Putins drīz atjaunoja pilnīgas un diezgan draudzīgas attiecības ar Erdoganu – it kā nekas nebūtu noticis.
Nepieciešamas jaunas starptautiskas diplomātiskas, militāru ekspertu, valstu parlamentu un sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu diskusijas par Ukrainas lūgumu noteikt lidojumu aizlieguma zonu. Šajās iekšējās un daudzpusējās debatēs ir jāizvērtē izmaksas, ieguvumi un riski, kas saistīti ar Kijivas sākotnējās idejas (par lidojumu aizlieguma zonu) īstenošanu un izmaiņām, ja tādas nepieciešamas. Jāidentificē Ukrainas objekti un teritorijas, kas ir ļoti nozīmīgas NATO vai ES dalībvalstīm, kā arī citām valstīm. Pilnīgam, racionālam (bez emocijām) jaunās situācijas novērtējumam 2023. gadā būtu jānoskaidro, kuras Rietumvalstu un citu valstu galvenās nacionālās intereses ir apdraudētas, un kas tiks iegūts un zaudēts, izveidojot lidojumu aizlieguma zonas. Pamatojoties uz to, būtu jārīkojas vai nu tādai organizācijai kā ANO, NATO un ES, vai arī brīvprātīgai valstu koalīcijai.