Kristīne Skujiņa-Trokša, Austrumeiropas politikas pētījumu centra asociētā pētniece
Par Baltijas valstu nākotni pēc Covid-19 izraisītās krīzes un tās sekām spriež ne vien Latvijā, bet arī citviet pasaulē. “Atmaskots.lv” redzeslokā nonāca informācijas platformas “Baltnews” publikācija, kurā mums it kā Rietumu pētnieki paredz “jaunu ievilkušās koronakrīzes realitāti”, ja nesadarbosimies ar Krieviju.
Apšaubāmos un propagandu saturošos informācijas kanālos nereti izskan dažādi aicinājumi Baltijas valstīm cieši sadarboties un normalizēt attiecības ar austrumu kaimiņu gan Covid-19, gan plašākā kontekstā. Parasti šajos aicinājumos gan netiek atgādināts, ka reģiona piesardzīgā attieksme pret Krieviju ir pašas Maskavas agresīvās politikas rezultāts. Nesen jau rakstījām par vietējiem aktīvistiem, kas saredz austrumu kaimiņvalsti kā risinājumu problēmām.
Taču šoreiz “Baltnews”, brīdinot par Latvijas nespēju pašai pārvarēt krīzi, atsaucas uz Kanādā bāzētu pētniecības organizāciju, kam vajadzētu nodrošināt it kā neatkarīgus un uzticamus secinājumus. “Atmaskots.lv” pārbauda, vai tā tiešām ir.
Vispirms jāatgādina, ka portāls “Baltnews” ir Krievijas finansētās informācijas platformas “Rossiya Segodnya” meitasuzņēmums. Rakstā “Ar ko Baltijai draud nevēlēšanās sadarboties ar Krieviju” autori atsaucas uz Kanādā bāzētu globalizācijas pētījumu centru “Global Research”.
Organizācija analītiskā rakstā cenšas rast atbildes uz šo “Baltnews” virsrakstā izskanējušo jautājumu. Patiesībā abas publikācijas nekādas konkrētākas atbildes par “jauno realitāti” un to, ka krīze bez Krievijas kļūs “nepārvarama”, nesniedz, taču “Atmaskots.lv” ieinteresēja, kāpēc un kādiem nolūkiem Kanādā pētīta situācija Baltijā.
Globalizācijas tendences pret Latviju vērstā propagandā
“Baltijas valstis var lepoties ar savu tuvredzību. Galu galā mīts par “Krievijas draudiem” paliks mīts, bet ieilgusī “koronakrīze” bez sadarbības ar Krieviju ir jauna realitāte,” – ar šādiem nopietniem izteikumiem rakstu ievadījis “Baltnews”.
Apgalvojums, kā izrādās, ir “pētnieciski” pamatots. Atsaucoties uz “Global Research”, Baltijas valstīm būtu jāpārtrauc ticēt “krievu draudu” mitoloģijai un jāsāk kalpot pašu, nevis “aizjūras galvenā partnera” interesēm.
Neliela izpēte atklāj, ka “Global Research” jeb Kanādas globalizācijas pētniecības centra tēls ir ļoti pretrunīgs. Tā direktors un prezidents ir Mišels Čosudovskis, kurš ne vien pats ir veidojis, bet arī izplatījis konspirācijas teorijas, piemēram, pievēršoties tik traģiskiem notikumiem kā 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi ASV.
Jau 2017. gadā “Global Research” bija nonācis NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (“StratCom”) redzeslokā. Centrs norādījis, ka organizācijas tīmekļvietnei ir vadošā loma Krievijai un Ķīnai labvēlīgas propagandas izplatīšanā. Savukārt Kanādas laikraksts “The Globe and Mail” norādīja, ka “Global Research” publicēto saturu regulē Kremlis un prezidenta Bašara al Asada Sīrijas režīms.
Konkrētā “Global Research” raksta autors ir Pauls Antonopolis – ģeopolitikas analītiķis, kurš savulaik strādājis par redaktoru Bašara al Asada režīmam simpatizējošā informācijas platformā “Al Masdar”. 2017. gadā no šī amata viņš atstādināts, jo “uzpeldējuši” viņa desmit gadus senie un pret citu etnisko piederību vērstie naidīgie komentāri nacismu atbalstošā tīmekļvietnē “Stormfront”.
Viņa līdzšinējās publikācijas liecina, ka viņš savu profesionālo viedokli izvēlas paust lielākoties Krievijas valdības finansētajā, bet starptautiskajai sabiedrībai paredzētajā televīzijas kanālā RT, kā arī “PRESS TV”, kas nereti tiek raksturots kā Irānas Islāma Republikas režīmam simpatizējošs propagandas kanāls.
Beidzot ar Krieviju uz “tu”?
“Baltnews”, aicinot Baltijas valstis normalizēt attiecības ar Krieviju un meklēt savstarpējās sadarbības iespējas, jo citādi pandēmijas sekas būs nenovēršamas, izvairās minēt faktus, kas liecinātu par šādas savienības gaidāmo veiksmi.
Arī Antonopolisa “Global Research” publicētajā oriģinālā iekļauta nepilnīga un ideoloģiski lādēta informācija, kas nekādi nepamato Latvijai ārkārtīgi nepieciešamo sadarbību ar mūsu lielo kaimiņvalsti.[1]
Analītiķis gan apgalvo, ka Baltijas valstu finansiālo slogu krīzes laikā spētu atvieglot integrētāka Latvijas iekļaušanās Krievijas tirgū, norādot novecojušus 2013. gada eksporta rādītājus. Tolaik Latvija uz Krieviju eksportēja 16,2% no saražotā kopapjoma, bet 2020. gadā vien 6,6%. Minot senus datus, analītiķis it kā veiksmīgi pastiprina ideju par Baltijas valstīm vitālo nepieciešamību sadarboties ar Krieviju Covid-19 krīzes laikā, bet nemin jaunākās svarīgāko eksporta parametru svārstības, kas norāda uz šīs nepieciešamības gandrīz trīskārtēju samazinājumu.
Tāpat autors atsaucas uz Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas ziņojumu, uzsverot, ka Baltijas valstis 2020. gadā sagaida vislielākais iekšzemes kopprodukta kritums. Viņš gan noklusē citus datus un prognozi, ka atveseļošanās gaidāma jau 2021. gadā.
Vēl jo vairāk, aicinot Baltijas valstis normalizēt attiecības ar Krieviju, rakstā tiek aizmirsta, iespējams, pat noklusēta, jebkāda informācija par to, ka veselības krīzes laiks pamatīgi skar arī mūsu potenciālo sadarbības partneri Krieviju, kur Covid-19 inficēto skaits pārsniedz 493 tūkstošus, ieņemot trešo vietu pasaulē pēc saslimušo kopskaita.
Krieviju ekonomikas palēnināšanās piemeklēja jau 2019. gadā, kad tās kāpums bijis vien 1,3%, bet to ietekmēja ne vien eksporta pieprasījuma samazinājums, bet arī sankcijas, kuras realizētas pēc Krimas anektēšanas un ierobežo privātā un publiskā sektora investīcijas.
Jāatzīst, ka Krievijas ekonomikas kontekstā vēl joprojām ir viens neatbildēts jautājums – kas notiks ar Krievijas politiku, jo to ir ietekmējis dubults šoks – veselības krīze, kas automātiski samazinājusi valsts naftas eksporta pieprasījumu, kā arī Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) ražošanas apjoma kritums un cenu karš ar Saūda Arābiju?
Ņemot vērā, ka Krievijas budžets vēl joprojām ir atkarīgs no valsts dabas resursiem un to eksporta, kas kritiski samazinājies Covid-19 krīzes apstākļos, jāvaicā: vai Krievija tiešām būtu tik stabils un uzticams sadarbības partneris?
Pašpasludinātie “eksperti” ticamības nodrošināšanai
Cik patiess un pamatots ir “Baltnews” raksts, un cik uzticams ir pats informācijas portāls? Izsekojot avotus, kuru vēstījumus plašākai auditorijai pārliecinoši propagandē Latvijā aktīvā Krievijas finansētā platforma, top skaidrs, kādas intereses šis portāls pārstāv. Domājams, šie tā sauktie “mediji” rēķinās, ka, atliekot malā godprātīgu žurnālistikas praksi, bet iekļaujot dezinformāciju saturošos vēstījumos it kā ekspertu viedokļus, šķietami tiek palielināta ticamību portālam, kas rakstu publicējis.
Dezinformāciju saturoši vēstījumi bieži iekļauj pat nenotikušas intervijas vai neesošu speciālistu viedokļus. Savukārt tādas pašpasludinātas it kā neatkarīgas pētniecības organizācijas kā “Global Research” tiek pasniegtas kā uzticami Rietumu valstu nodibinājumi, kuri patiesībā ir autoritāru valstu propagandas “cietais rieksts”, kuru pārsist cenšas neatkarīgi un profesionāli mediji un pētnieki.
Nav pamata domāt, ka krīzes seku pārvarēšanā Latvijai varētu palīdzēs tieši sadarbība ar Krieviju. Minētajā rakstā paustie vēstījumi nekādi nav saistīti ar faktiem un realitāti. “Global Research” “pētījumu centra” publicētās informācijas mērķis ir nevis sniegt racionālus ieteikumus Latvijai sarežģītā brīdī, bet gan pastiprināt Krievijas ietekmi un spodrināt tās tēlu. Līdzīga ir arī “Baltnews” motivācija – balstoties uz apšaubāmu avotu izteikumiem, celt ne vien sava portāla, bet arī lielās kaimiņvalsts reitingus.
[1] Centre for Research on Globalisation, skat. 09.06.2020.,