Igaunijas aizsardzības spēku komandieris ģenerālleitnants Ants Lāneots (Ant Laaneot) uzrunā Igaunijas Republikas neatkarības gadadienas parādē NATO kolektīvās drošības līgumu nosauca par igauņu militārās doktrīnas „bumbu” un pasvītroja nemilitāro draudu nozīmi, ziņo Igaunijas laikraksts Postimees.
Pēc Lāneota vārdiem, Atbrīvošanas kara laikā kareivji saskārušies ar jauna veida armiju, ar aviāciju, bet mūsdienu pasaulē politiķu un militāro priekšnieku arsenālu papildinājuši termini „kiberuzbrukums”, „informacionālais karš”, „ietekmes operācijas” un „stratēģiskā komunikācija”. Viņš arī norāda, ka ietekmes un propagandas operācijas mērķētas uz dvēseļu atbruņošanu, tautas sašķelšanu, kaitējuma nodarīšanu ekonomikai, un tās uztveramas tik pat nopietni kā militārie uzbrukumi.
„Vispirms uzbrūk mūsu ārējam imidžam, mēģinot piekarināt „birkas” un radīt realitātei neatbilstošu tēlu. Piemēram, attēlo Igauniju kā mazu, rīcībnespējīgu un ļaunu valsti, kas ieciklējusies uz pagātni. Tam seko klasiski ietekmes operācijas mērķi – radīt nesapratni, šaubas par demokrātisko iekārtu, traucēt pārvaldei un izsaukt mūsu sabiedrotajos neuzticību mums”, skaidro Lāneots.
„Pēc tam uzbrūk mūsu iekšējai pasaulei, mūsu pārliecībai, vērtību sistēmai, vēlmei būt pašiem par sevi un lemt par sevi. Rezultātā mēģina mūs iebaidīt, piedāvājot izdomājumus svarīgu lietu veidā. Piemēram, tā saucamo militāro ekspertu izplatītās naivās baumas par to, ka viena ienaidnieka divīzija Igauniju var iekarot divu stundu laikā”, turpina komandieris.
Konkrētas personas un sevis aprakstīto operāciju organizatorus Laneots nenosauca. Viņš sacīja, ka cīņā pret ietekmes operācijām nedrīkst paļauties tikai uz “viensētnieka gudrību”, bet vajag izveidot imūnu sistēmu un uzstādīt uz plaša un pamatīga fundamenta balstītu nacionālo psiholoģisko aizsardzību.
Vienlaikus Lāneots izteica apmierinātību sakarā ar to, ka drīz visās skolās kā izvēles priekšmetu mācīs valsts aizsardzību, kā arī igauņu kultūru nosauca par „aizsardzības pēdējo robežu”.