Leta, 20:42 04.03.2010.
Cenšoties satuvināties ar Krieviju un veltot komplimentus tās līderiem, Rietumu politiķi nevēlas saskatīt, ka “patiesībā Maskava valda pār mums”, brīdinājis pazīstamais franču filozofs Andrē Gluksmans.
Lai gan Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī priekšvēlēšanu kampaņas laikā Gluksmans pats atbalstījis viņa kandidatūru, tagad viņš uzskata, ka valsts vadītājs nonācis ilūziju varā. Pieņemot lēmumu pārdot Krievijai karakuģi “Mistral”, Sarkozī mainījis savu kursu par 180 grādiem attiecībā pret saviem vēlēšanu kampaņas paziņojumiem, filozofs sacījis intervijā laikrakstam “Le Nouvel Observateur”.
“Es kritiski vērtēju ne vien ilūzijas, no kurām Rietumu politiķi pārtiek savos kontaktos ar Krievijas līderiem, bet arī to vēl daudz dziļāko ilūziju, ka viņi no saviem kabinetiem varētu ietekmēt Krievijas politiku. Viņi nevēlas saskatīt, ka patiesībā Maskava valda pār mums,” viņš izteicies.
Vislabāk par to, viņaprāt, liecina Francijas nodoms pārdot bruņojumu “valstij, kura nespēj parakstīt līgumu ar Gruziju”. Kā “nereālus un pretrunīgus” Gluksmans vērtējis franču žurnālista Bernāra Getas izteikumus, ka izolēt Maskavu būtu neproduktīvi un ka desantkuģa “Mistral” pārdošana nekādā veidā neietekmēšot situāciju Gruzijā, jo Krievijas nolūks neesot anektēt šo valsti, bet vienīgi nepieļaut, ka tā kļūtu par NATO dalībvalsti.
“Mani pārsteidz komentētāji, kuri zina, ko domā Kremlis, ja lielākā daļa krievu atzīst, ka viņiem pašiem šie plāni nav zināmi. Viens vecs [akadēmiķa Andreja] Saharova draugs Krievijas līderus salīdzināja ar bandītiem, kas labi zina savus ienaidniekus, kurus grib iznīcināt, bet precīzu plānu viņiem nav. Mēs paši esam varējuši pārliecināties, ka viņiem nospļauties uz starptautiskajiem līgumiem. Nav tā, ka tas obligāti nozīmē karu. Bet viņi izdara spiedienu,” uzsvēris Gluksmans.
Reaģējot uz argumentu, ka Francijai ir ļoti svarīgi satuvināties ar Krieviju, jo tas ārkārtīgi vajadzīgs Irānas problēmas risināšanā, viņš sacījis: “Nesaprotu, kādēļ gan apmaiņā pret irāņu kodolbruņojumu jādod kuģis? Kādas garantijas Krievija mums dod, ja mēs tai pasniedzam šādas dāvanas?”
Filozofs izteicis pārliecību, ka uzslavas, ko Sarkozī veltījis Krievijas prezidentam Dmitrijam Medvedevam, balstītas nevis uz reālās situācijas izpratni, bet “uz mītu, ko kopā ar viņu uztur Tonijs Blērs, Džordžs Bušs, Žaks Širaks un Baraks Obama”.
“Viņi izliekas, it kā kopš Aukstā kara nekas nebūtu noticis. Taču pēc Aukstā kara Krievijā nostiprinājusies jauna tendence – Vladimirs Putins un Dmitrijs Medvedevs cenšas iespaidot kaimiņvalstis un pat pārkāpt to robežas un anektēt daļu teritorijas,” atzīmējis Gluksmans. “Medvedevs runā par tiesisko nihilismu Krievijā, bet neko nedara Mihaila Hodorkovska labā, kuram draud mūža ieslodzījums. Bet Medvedevs taču pats zināmā mērā iejaukts šai lietā – kad sākās “Jukos” lieta, viņš vadīja “Gazprom” direktoru padomi. Ir svarīgi, lai vārdi atbilstu darbiem. Lai Sarkozī pajautā, kāda ir Medvedeva nostāja Hodorkovska lietā, – tad redzēsim,” viņš piebildis.