Kristīne Skujiņa-Trokša, Austrumeiropas politikas pētījumu centra asociētā pētniece
Rusofobijas it kā fenomens Latvijā un citās Baltijas valstīs ir viens no zināmākajiem prokremlisku kanālu dezinformācijas naratīviem, par kuru tiek spriests ne vien politisko un ekonomisko procesu, bet arī Covid-19 izraisītās pandēmijas kontekstā. Līdz ar vakcinēšanās sākumu Baltijas valstīs, dezinformatori ir aktualizējuši rusofobijas tēmu pavisam citādā gaismā – prokremliskie autori diskreditē Rietumu vakcīnas, saistot tās ar rusofobiju.
Glābj savu ādu
Krievijas finansēti un dezinformāciju izplatoši avoti jau vairākus mēnešus vairo maldīgas ziņas par Rietumos izstrādātām vakcīnām pret Covid-19 vīrusu. Jau iepriekš, pirms vakcinēšanas sākuma, prokremliski avoti maldīgi sprieda par Baltijas valstu attieksmi pret Krievijas vakcīnu “Sputnik V”, valstu valdību nespēju mazināt krīzes izraisītās sekas, kā arī izplatīja cita rakstura melīgas ziņas pandēmijas kontekstā. Tagad, līdz ar rietumu Covid-19 vakcīnu ienākšanu mūsu reģionā, dezinformatori vairo maldus ar vēl jaudīgākiem un nievājošākiem vēstījumiem.
Viena no šādām publikācijām ir jau iepriekš apzināta, maldinošas ziņas izplatoša autora, Aleksandra Nosoviča raksts prokremliskā vietnē “Informācijas aģentūra News Front”.[1] Tā virsraksts, – “Kā Rietumi ar savām vakcīnām ārstē rusofobiju Baltijā”, tieši un atklāti norāda uz publikācijas turpmāko saturu.
Publikācijas sākumā, tās autors spriež par Baltijas valstīs valdošajiem “skandāliem”, kurus, viņaprāt, ir izraisījis Rietumu vakcīnu trūkums, to, ka tās esot atnākušas “brāķētas” un, ka pēc vakcinēšanās, cilvēki atkārtoti saslimstot ar vīrusu. Rakstā tiek klāstīts, ka “Lietuva, Latvija un Igaunija sūdzas Eiropas Savienības un NATO partneriem par vakcīnu deficītu Baltijas valstīs, bet Eiropas un transatlantiska solidaritāte koronavīrusa tēmā kā vienmēr klūp”. Autors norāda, ka rezultātā Baltijas valstu valdības jau esot sākušas spriest, ka pie zināmiem nosacījumiem būtu iespējams izmantot arī Krievijas vakcīnas.
Savukārt, par valstīs pieņemtajiem ierobežojumiem, kuri tikuši ieviesti, lai mazinātu iedzīvotāju saslimstību ar Covid-19 vīrusu, autors spriež sekojoši, – “Mākslīgs preču deficīts karantīnas ievērošanai, tukši veikalu plaukti un vakcinācija no “pagrīdes” – tas, galvenokārt, ir pazemojoši. Vēl pazemojošāk ir prasīt palīdzību NATO sabiedrotajiem un nesaņemt to tādā apjomā, kas nepieciešama uzvarai pār globālo infekciju”.
Turpmāk rakstā tiek diskreditētas “Pfizer” un “BioNTech” vakcīnas, kā arī minēts, ka vakcinēšanās, deficīta rezultātā, kļūstot par “blatu” un, ka Baltijas valstīs zeļot “koronavīrusa korupcija”.
Publikācijas autors apgalvo, ka jaunais Latvijas veselības ministrs Daniels Pavļuts esot norādījis uz iespējamību vakcinēt sabiedrību ar Krievijā izstrādāto vakcīnu “Sputnik V”, ja vien to apstiprinās Eiropas Savienība. Tāpat arī tiek atzīmēts, ka šāds ministra paziņojums ir svarīgāks kā sākumā varētu šķist, jo tāds iznākums nozīmētu stratēģisku sadarbību starp Krieviju un ES, “pret kuru cīņa ir Baltijas valstu ģeopolitiska misija”. Visbeidzot, autors paredz, ka brīdī, kad runa ir par “savas ādas glābšanu”, Baltijas valstu politiķi, Krievijas vakcīnas vajadzības gadījumā, varētu aizmirst par nepieciešamību “noturēt Kremli” vai pildīt “bufera zonas” pienākumus. Vienlaikus raksta autors nāk klajā ar secinājumu – “sabiedrību viņi nekad nav žēlojuši”.
Īsumā, nonievājot vakcinēšanas procesus Baltijas valstīs un lietotās rietumu vakcīnas, minētā raksta autors norāda, ka pienācis laiks pievērsties Krievijā ražotajai vakcīnai. Autors mēģina pārliecināt, ka Baltijas valstu valdību nevēlēšanās izmantot Krievijā ražoto vakcīnu “Spuntik V” ir vienīgi rusofobijas rezultāts un nekādi citi faktori to neietekmē. Visbeidzot autors pieļauj, ka vilšanās Rietumu vakcīnās un vakcinēšanās procesos spētu “lauzt” rusofobiju un mudināt valstu elites “glābt” sevi. Tādējādi autors, ļaundabīgi izsakoties par notiekošo, mēģina pastiprināt Krievijas vakcīnas nozīmi publiski un atspoguļot it kā patiesos iemeslus, kādēļ Baltijas valstis atsakās lietot “Sputnik V”.
Celt slavu uz maldinošas neslavas
Aprakstītais dezinformācijas piemērs ir tikai viens no “dezinformācijas baseinā” pieejamajiem rakstiem. Tā pamatā ir dezinformatoru praksē plaši izmantota tehnika, kura balstās uz nonievājošas retorikas un daļēji patiesu faktu, kā arī emocionālu un aplamu secinājumu izmantošanu sev vēlama vēstījuma pamatošanai. Jāatzīmē, neskatoties uz to, ka autors sevi identificē kā politologu, analītiķi un Baltijas ārpolitikas ekspertu, viņa publikācijā nav saskatāma godprātīga eksperta un žurnālistikas prakse.
Savukārt, runājot par publikācijā minētajiem faktiem, tie ir patiesi tikai daļēji. Baltijas valstīs patiešām bijuši zināmi negludumi ar vakcīnu piegādi un vakcinēšanās procesu, taču Rietumu vakcīnu pieejamība visām Baltijas valstīm, protams, balstoties uz piegādātāju attiecīgo brīžu iespējām, ir sadalīta atbilstoši Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju skaitam. Tādējādi, piemēram, Vācija saņem lielāku vakcīnu skaitu, jo valsts iedzīvotāju skaits ir lielāks nekā Baltijas valstīs. Tāpat arī jānorāda, ka paralēli jau iepriekš ienākošajām “Pfizer” un “BioNTech” vakcīnām, Latvijā ir saņemtas “Moderna” vakcīnas, norādot, ka laika gaitā, vakcinēšanas tempi pieaugs.
Jāatzīmē, ka problēmas vakcīnu pieejamībā un nebija mēroga vakcinācijas kampaņas organizēšanā iezīmējas arī citviet. Kā zināms, Ungārija pirms vairākām nedēļām piekrita vakcinēt sabiedrību ar Krievijas vakcīnu “Sputnik V”, taču jau šā gada janvāra sākumā Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns norādīja, ka droši vien neizmantos Krievijas izstrādāto vakcīnu to ierobežoto ražošanas jaudu dēļ.
Protams, autora secinājumi par rusofobijas un Latvijas it kā nevēlēšanos lietot Krievijas vakcīnu saistību ir nepatiesi. Latvija, tāpat kā citas Eiropas Savienības dalībvalstis, izņemot Ungāriju, lieto Eiropas Zāļu aģentūras ekspertu apstiprinātās pret Covid-19 vīrusu izstrādātās vakcīnas. Neskatoties uz to, ka tālāks vakcinēšanas plāns ir katras dalībvalsts projekts nacionālā līmenī, ES apstiprinātu vakcīnu lietošana pastiprina vienotu un drošu pandēmijas apkarošanas stratēģiju ne vien katras dalībvalsts, bet ES līmenī.
“Sputnik V” vakcīnas nepieciešamība
Demokrātisku valstu uzticami plašsaziņas līdzekļi regulāri publicē ziņas ne vien par Covid-19 vīrusu, tā apkarošanas mehānismiem un līdzekļiem, bet arī vakcīnām un sabiedrību vakcinēšanu. Tajos tiek skaidrots, ka procesi, kuri tiek ieviesti, lai mazinātu negaidīto veselības krīzi, ir sarežģīti un ar problēmām saskaras gandrīz visu valstu valdības. Līdzvērtīgi tiek ziņots jau par apzinātajām vakcīnu blaknēm, kuras novērotas atsevišķām vecuma grupām.
Tā vietā, lai prezentētu daudz plašāku informāciju par Krievijas vakcīnu “Sputnik V”, dezinformācijas virzītāji izmanto it kā negatīvo informāciju par Rietumos izstrādātajam vakcīnām un vakcinēšanas plāniem, lai uz to fona aktualizētu Krievijas vakcīnas efektivitāti. Tāpat, lai mazinātu Krievijā valdošo skepsi par pašu radīto vakcīnu un mazinātu tās sabiedrības uzticību rietumos izstrādātajiem medikamentiem, dezinformatori regulāri nonievā Rietumos izstrādāto zāļu un vakcīnu efektivitāti. Liela daļa Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka “Sputnik V” vakcīna un valsts vēlme to nodrošināt citviet ir Kremļa prestiža projekts.
Atsaucoties uz Ungārijas mainīgajiem lēmumiem attiecībā pret “Sputnik V” vakcīnu, nav pamata domāt, ka Krievijas vakcīnu piegāde un skaits Latvijai būtu efektīvāks mehānisms veselības krīzes pārvarēšanai. Jau šobrīd, Latvijā vakcinēto skaits uz 100 iedzīvotājiem ir 0,88 personas, taču, kā norāda dati, Krievijā, neskatoties uz to, ka “Sputnik V” bija pirmā izstrādātā vakcīna, vien 0,61 iedzīvotājs uz 100 ir vakcinēts. Vēl jo vairāk, Latvijas gadījumā redzams daudz straujāks vakcinēto iedzīvotāju pieaugums, kas nemitīgi kāpj.
Krievija vien pirms pāris dienām lēma, ka šā gada februārī iesniegs formālu pieteikumu ES, lai tās vakcīna tiktu izskatīta autorizēšanai un lietošanai ES dalībvalstīs. Iepriekš “Sputnik V” drošums izraisīja bažas, jo bez trešās fāzēs izmēģinājumiem, kurā nepieciešama vairāku desmitu tūkstošu subjektu dalība, Krievijas valdība sniedza atļauju tās ārkārtas lietošanai Krievijas teritorijā un citviet.
Nenoliedzot Krievijas vakcīnas efektivitāti, jāatzīst, ka tai arī ir novērotas blaknes, kas ir pilnīgi normāli ne vien saistībā ar vakcīnu pret Covid-19, bet arī pret citiem vīrusiem un gripu izstrādātām vakcīnām. Tāpat jānorāda, ka Rietumu cīņu ar pandēmiju diskreditējošas publikācijas un Krievijas vakcīnas slavu spodrinošas ziņas ir viens no Krievijas ģeopolitiskajiem līdzekļiem – palielināt ietekmi ne vien reģionā, bet arī citviet. Ne velti par Krievijas vakcīnu ieinteresējušās lielākoties BRICS (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika) valstis, kur dažu valstu pārvaldes režīmos nereti iezīmējas autoritārisms, un viens no šīs jaunizveidotās tirgus savienības pamatmērķiem ir palielināt tās augošo ekonomisko pozīciju globāli. Savukārt tādas autoritāras valstis kā Ķīna, Venecuēla un Baltkrievija plāno ne vien iepirkt, bet arī ražot “Sputnik V” vakcīnu savās teritorijās.