Dezinformācija par Baltijas valstīm kā “Sputnik V” reklāma

Publicēts: 08.04.2021

www.delfi.lv

Kristīne Skujiņa-Trokša, Austrumeiropas politikas pētījumu centra asociētā pētniece

Turpinoties Covid-19 vīrusa globālajai pandēmijai un vakcinācijas procesiem Latvijā, turpinās arī dezinformācijas plūsma par Latvijas cīņu ar pandēmiju, kā arī valsts atteikšanos apiet Eiropas “vakcinācijas portfeli” un iegādāties Krievijā radīto vakcīnu. Nepilnības rietumvalstu vakcinācijas procesos kļuvušas par trešo valstu izdevību un iezīmējušas Krievijas vēlmi reklamēt “Sputnik V” vakcīnu. “Atmaskots.lv” rubrikas raksts skaidro, kā prokremliskas vietnes vērtē vakcinācijas procesus Latvijā bez “Sputnik V” vakcīnas, kā arī, kāda realitātē ir Krievijas spēja palīdzēt veicināt kolektīvās imunitātes nostiprināšanos Latvijā.

Baltijas valstu iedzīvotāju “sapnis”

Aprīļa pirmajās dienās vairākas dezinformāciju izplatošas vietnes publicēja saturiski līdzīgus rakstus. Portāls “Vzgljad” savas publikācijas[1] virsrakstā norādīja – “Baltijas valstu iedzīvotāji sapņo par Krievijas vakcīnu” un klāstīja, ka “vadošie Baltijas valstu politiķi iebiedē savas sabiedrības ar jauno Krievijas “hibrīdieroci”. Proti, – ar Covid-19 vakcīnu “Sputnik V””. Neskatoties uz līdzīgiem paziņojumiem, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji ar nepacietību gaida iespēju saņemt Krievijas preparātu, norāda portāls.

Savukārt Kremļa atbalstīta “Federālā ziņu aģentūra” izplatījusi rakstu[2], kura virsraksts norādīja – “Nesasniedzamais “Sputnik V”: Baltijas valstu iedzīvotāji sapņo par Krievijas vakcīnas iegūšanu”. Turpmāk rakstā tika pausts, ka “Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji gaida, kad parādīsies iespēja vakcinēties ar “Sputnik V” vakcīnu” un, ka “vēl nesen Baltijas valstu vadošie politiķi demonstrēja pārliecinošu atteikšanos no Krievijas preparāta par labu “civilizēto” rietumu vakcīnai pret Covid-19”. Pa to laiku, kā norādīts dezinformatoru publikācijā, Eiropas Savienība mazās, lepnās valstis uzskatot par otršķirīgām un nosūtot tām preparātus pēc pārpalikumu metodes. Baltijas valstīs turpinot “valdīt” pandēmija un vakcīnu visiem nepietiekot.

Cits līdzīgs raksts tika publicēts tā sauktajā informācijas aģentūrā “News Front”[3], kura virsraksts norādīja, – “Neskatoties uz rusofobisko varu, baltieši sapņo par “Sputnik V””. Turpmākais raksta saturs bija līdzvērtīgs iepriekš norādītajām publikācijām, taču tas tika papildināts ar Latvijas cilvēku teikto, lai tādējādi vairotu raksta idejas “popularitāti”.

Tā, lūk, dezinformācijas vietnes publikācijā tika minēts, ka “vairāki tūkstoši latviešu padalījās ar “Facebook” ziņu, kuru izveidoja rīdzinieks Ikars Ruņģis”. Tālāk rakstā citēts Ruņģa publicētais: “Kurš ķēms atļāva izmantot “Astra Zeneca” vakcīnu Latvijā? Vairākas valstis to jau aizliedza vai apstādināja tās izmantošanu. Mans tēvs šodien no šī draņķa nomirs!”.

Tāpat “News Front” publikācijā tika minēts, ka “Rīga, Viļņa un Tallina jau vairākas reizes vērsušās pie Eiropas struktūrām ar pieprasījumu paātrināt vakcīnu piegādes. Tajā pašā laikā Latvijas austrumos, Rēzeknes pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs aicināja valsts vadību iegādāties “Sputnik V” vakcīnu. Pretējā gadījumā, viņaprāt, vakcinēšanās kampaņa Rēzeknē var pārtrūkt, tādēļ, ka pilsētnieki vēlas vakcinēties ar “Sputnik””. Publikācijai noslēdzoties norādīts, ka “nekādi draudi un ņirgāšanās nevar izmainīt sabiedrības domu. Marta sākumā izpildītā sabiedrības aptauja attēloja, ka, ja Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja izvēlēties kādu vakcīnu viņi vēlas izmantot, 44 procenti sniegtu priekšroku “Sputnik””. Visbeidzot rakstā secināts, ka “Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) nesteidzas apstiprināt Krievijas preparāta lietošanu Eiropas Savienības teritorijā, bet rīkoties pēc “savas gribas” oficiālā Rīga acīmredzot nav gatava”.

“Sputnik V” – vai Latvijas kolektīvās imunitātes “atslēga” ?

Marta sākumā Latvijas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja liecināja, – no apzinātajiem respondentiem, 44 procenti norādījuši, ka vēlētos vakcinēties ar Krievijas vakcīnu “Sputnik V”.[4] Viens no iemesliem šādam viedoklim varēja būt arī vispārējais vakcīnu trūkums, kas ievērojami samazināja vakcinēšanās tempus Latvijā.

Šo informāciju veikli izmantoja prokremlisku vietņu autori, lai vispārinātu aptaujā iegūtos datus un atkārtoti diskreditētu Baltijas valstu centienus cīņā ar pandēmiju un uzsvērtu nepilnības valstu vakcinācijas procesos. Dezinformatoru publikācijās, tā vietā, lai minētu konkrētus procentus vai skaitu, t.s. mediji tiecas vispārināt, norādot, ka it kā visi Baltijas valstu iedzīvotāji “sapņo” par iespēju vakcinēties tieši ar “Sputnik V” vakcīnu.

Atskatoties uz dezinformāciju izplatošo vietņu viedokli, ka Baltijas valstu problēmas saistītas ar nevēlēšanos “apiet” EZA “vakcīnu portfeli” un lietot “Sputnik V”, rodas jautājums, vai tiešām situācija Latvijā automātiski sekmētos, ja iedzīvotājus vakcinētu ar “Sputnik V”? Neskatoties uz Krievijas dedzīgo vēlmi prezentēt sevis izstrādāto vakcīnu kā risinājumu Eiropas valstu vakcinācijas problēmām, jānorāda, ka pati Krievija vēl joprojām nav spējusi uzlabot savus rādītājus cīņā ar pandēmiju. Kā liecina jaunākie dati[5] par šā gada 4. aprīli, Krievijā pirmo Covid-19 vakcīnas devu saņēmuši 5,14 procenti iedzīvotāju, taču Latvijā, neskatoties uz to, ka vakcinācijas process sācies vēlāk, pirmo devu saņēmuši jau 6,46 procenti no valsts populācijas. Tas, protams, neliecina, ka vakcinācijas process Latvijā ir vissekmīgākais, taču skaidri attēlo, ka Krievijai, ražojot trīs vakcīnas, ir acīmredzamas problēmas ar to izdali pašmājās, nerunājot par eksportu uz citam valstīm.

Kā norāda portāls “Deutche Welle”, februārī veiktā sabiedrības aptauja Krievijā prezentēja, ka 62 procenti Krievijas iedzīvotāju nevēlas tikt vakcinēti ar pašmāju “Sputnik V” vakcīnu.[6] Vēl jo vairāk, pēdējo mēnešu statistika pasliktinās, parādot aizvien skeptiskākus datus un mudinot domāt, ka Krievijas iedzīvotāji ir negatīvi noskaņoti attiecībā uz Krievijas izstrādātajām vakcīnām. Tādēļ, lai veicinātu sabiedrības iesaisti vakcinācijas procesos, Krievijas prezidents, Vladimirs Putins, vakcinējās ar vienu no trijām Krievijā ražotajām vakcīnām, gan nenorādot konkrēto, bet solot, ka tā tiešām bijusi Krievijas vakcīna un viņš pēc vakcinēšanās jūtoties labi.[7] Atšķirībā no iepriekš uzņemtajiem drosmīgajiem, pat ķermeni atkailinošajiem fotoattēliem, Putins šoreiz izvēlējās vakcinēties bez foto un video materiālu publiskošanas. Neatkarīgais Krievijas eksperts Konstantins Kalačevs norāda, ka šāds solis, zinot, ka Krievijas iedzīvotāji ir pieraduši pie prezidenta “mačo” tēla, vēl vairāk vairos šaubas par pašmāju vakcīnām.[8]

Tāpat arī jānorāda, ka Krievijas sabiedrības nevēlēšanās vakcinēties ar “Sputnik V” ir vien daļa no problēmām, ar ko saskaras Krievija. Ikvienas valsts mērķis, Covid-19 vakcinēšanās kontekstā, ir iegūt “kolektīvo imunitāti” un, Krievijas gadījumā, vakcinēt vismaz 60 procentus pieaugušo līdz šā gada jūlijam. Lai to panāktu, Krievijai jāvakcinē nevis pāris tūkstoši, bet 700 tūkstoši iedzīvotāju dienā.[9] Jau šobrīd, ņemot vērā valsts teritoriālos plašumus, Krievijā tiek novērotas problēmas ar loģistiku.[10] Līdzīgas ambīcijas Krievijai ir arī attiecībā uz valstīm, uz kurām Krievijas ražotās vakcīnas tiek eksportētas. Eksperti pēdējos mēnešos lēš, ka Krievijai ir problēmas ar vakcīnu ražošanu un tos māc šaubas, ka Krievijas vēlēšanās sasniegt savus ārpolitikas mērķus, palīdzot valstīm ar vakcīnām, iespējams, tiek realizēta uz Krievijas iedzīvotāju rēķina, jo reālais izdalīto vakcīnu skaits Krievijā ir valsts noslēpums.[11] Jau šobrīd Krievijas neatkarīgie eksperti norāda, ka Krievijas gāze un lētā enerģija ir palikusi otršķirīga. Jaunais “maigās varas” instruments lielvarai ārpus tās robežām ir vakcīnas.

Koordinēta retorika “Sputnik V” popularizēšanai

Atskatoties uz iepriekš aprakstītajām publikācijām, var secināt, ka dažādas prokremliskas vietnes tiecas dalīties ar līdzīga rakstura saturiem. Tas norāda uz koordinētiem prokremlisku avotu centieniem diskreditēt Baltijas valstu cīņu ar Covid-19 un vakcinācijas procesu norisi. Prezentētā t.s. mediju informācija ir problemātiska un neatbilst realitātei. Rakstos skaidri iezīmējās dezinformatoru tiekšanās vispārināt pāris selektīvi atlasītus statistikas datus un prezentēt tos kā visaptverošu realitāti par Baltijas valstīm. Tāpat rakstos tiek attēloti atsevišķu indivīdu viedokļi, lai tādējādi pastiprinātu publikācijās ietverto ideju. Piemēram, pieminot Rēzeknes pilsētas mēra A. Bartaševiča aicinājumu iegādāties “Sputnik V” vakcīnu, tiek ilustrēts, ka arī pārvaldes līmenī Latvija it kā vēlas iegādāties Krievijas vakcīnu pēc iespējas ātrāk. Šajā sakarā vēlreiz jāatgādina, ka Latvija ir piekritusi sekot EZA apstiprināto vakcīnu “portfelim” un jāatzīmē, ka aģentūra jau izskata “Sputnik V” vakcīnu paātrinātā kārtībā.[12] Latvijas lēmums pārsteidzīgi neiepirkt Krievijas “Sputnik V” vakcīnu nav politisks, bet gan balstīts EZA atzinumos, kuriem Latvija, līdzās citām Eiropas Savienības valstīm, apņēmusies sekot.

Ieskatoties dezinformatoru motivācijā, ir skaidrs, ka tie turpina kultivēt “Sputnik V” vakcīnas “glābēja” tēlu, lai atkārtoti nonievātu gan Baltijas valstu centienus sabiedrības vakcinēšanā, gan, lai vēlreiz norādītu uz citu valstu izstrādāto vakcīnu un to piegāžu nepilnībām. Šādas nepatiesas un problemātiskas vēstis traucē patiesas informācijas izplatīšanā, mulsina cilvēkus, kā arī apgrūtina patiesības atšķiršanu no puspatiesībām un meliem. Dezinformāciju vairojoši t.s. mediji, ir viens no iemesliem, kādēļ Baltijas valstu iedzīvotāji ir samulsuši par dažādajām vakcīnām un vakcinēšanās procesu, jo, atšķirībā no autoritāru valstu kapacitātes slēpt reālo situāciju ne vien saviem, bet arī citu valstu iedzīvotājiem, demokrātiskas valstis un to mediji ir atklāti par pozitīvajām un negatīvajām vakcīnu un vakcinēšanās procesu sekām. Lieki piebilst, ka dezinformatoru izplatīto vēstījumu izplatīšana ne vien polarizē sabiedrību attiecībā pret dažādiem lēmumiem vakcinēšanās kontekstā, bet arī samulsina cilvēkus visā jau esošajā informācijas gūzmā, veicinot cilvēku neizlēmību un trauksmi tik kritiskos veselības krīzes apstākļos.

Savukārt, vērojot Krievijas sabiedrības negatīvo attieksmi pret pašmāju vakcīnām, ir skaidrs, ka lielvalsts meklē risinājumus, lai celtu vakcīnas slavu visdažādākajos veidos. Dezinformatori apzinās, ka viņu publicēto rakstu mērķauditorija ir ne vien krievu valodā runājošie Baltijas valstu iedzīvotāji, bet arī Krievijā dzīvojošie. Attiecīgi, ar slavinošajiem vēstījumiem par “Sputnik V”, to izplatītāji tiecas parādīt, ka citu valstu iedzīvotāju uzticība šai vakcīnai, pat pirms vēl tā viņus sasniegusi, jau ir ievērojama, tādējādi mudinot arī pašmāju rakstu lasītājus vakcinēties un izlemt par labu Krievijas vakcīnām.